Pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrību, kas skarbi kārtējo reizi nokritizējusi e-veselības ieviešanas gaitu, Veselības ministrija pieļauj atkāpes no plānotā, proti, e-receptes no 1. decembra varētu nebūt obligātas. Vai tas nozīmē visa e-veselības projekta izgāšanos vēl pirms reālas darbības uzsākšanas?
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija turklāt pieņēmusi lēmumu neparakstīt līgumus ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības lietošanu, kas saskaņā ar valdības lēmumu jādara obligāti.
Vai atkal atliks?
Saskaņā ar e-veselības ieviešanas plānu, no 1. decembra veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem jāstrādā ar divām e-veselības programmām - e-darbnespējas lapu (e-DNL) un e-recepti. Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka e-veselības projekta ieviešanu kārtējo reizi varētu atlikt uz pusgadu (tradicionāli tā tas līdz šim arvien notika, ik reizi, parādoties nesaskaņām vai problēmām, valdībā tika skatīts jautājums par e-veselības termiņa pārcelšanu uz pusgadu). Tomēr šo informāciju Veselības ministrijā neapstiprina. Ceturtdien pēc tikšanās ar Ārstu biedrību un uzklausot bažas par e-receptes problemātisko lietošanu, veselības ministre Anda Čakša piekrita, ka e-receptes gadījumā no 1. decembra «būtu pieļaujams pilotprojekts, kura laikā e-recepte būtu brīvprātīga attiecībā uz valsts kompensējamajiem medikamentiem». Tas nozīmē, ka daļa ārstu to varētu izrakstīt elektroniski, bet daļa - uz papīra veidlapas. Savukārt nekompensējamos recepšu medikamentus varētu turpināt izrakstīt uz papīra receptes. Par konkrētām izmaiņām e-veselības lietošanas nosacījumos tiks spriests tuvāko dienu laikā ar asociācijām un partneriem, informē Veselības ministrija.
Ar pacientu nesarunāsies nekad
Latvijas Ārstu biedrība norāda, ka e-receptei nepieciešams pārejas periods. Kāpēc tā? Ārstu biedrība uzsver, ka tas nav tāpēc, ka ģimenes ārsti neprastu apieties ar datoriem un programmām, gluži pretēji - daudzi ārsti mūsdienās izmanto tehnoloģijas, taču, kā izrādās, citas programmas, kuras nav savietojamas ar valsts e-veselības sistēmu. «Lai izrakstītu vienu recepti ar murgaino e-veselības programmatūru, ārstam minimāli patērējamais laiks ir trīs minūtes 15 sekundes. Ja ārsts mēģina izrakstīt aptiekā sagatavojamas zāles, šis laiks ir aptuveni astoņas minūtes. Tas nav tādēļ, ka ārsti nevēlas izrakstīt e-receptes. 60 procenti Latvijas ārstu to dara ar citām - loģiskām programmatūrām. Vienkārši pašreizējā attīstības posmā e-veselība ir brāķis,» saka LĀB prezidents Pēteris Apinis. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente ģimenes ārste Ilze Aizsilniece dienā vidēji izraksta 88 receptes. Ja viņa sāktu tūlīt pilnā apjomā lietot e-recepti, šo recepšu izrakstīšana viņai prasītu 288 minūtes jeb četras stundas 48 minūtes. P. Apinis norāda, ka arī ārstu, īpaši jauno, vidū ir virkne kolēģu, kas prasmīgi darbojas internetā, bet viņiem nav izdevies bez sistēmas brāķiem veiksmīgi atrisināt e-veselības problēmas. «Ja ārstam e-veselības aizpilde aizņems vairāk par 6 stundām dienā, pacients ar ārstu vairs nesarunāsies nekad,» uzskata P. Apinis. Viņš uzsver, ka ārsti programmatūru, kādā būs jāstrādā, nav redzējuši, tā būšot tikai novembra beigās, bet līgumi visiem jānoslēdz. Ārsti norāda uz vairākām kļūdām šajā sistēmā un pauž bažas, vai par tām kļūdām, kuras notiks sistēmas problēmu dēļ, netiks vainoti tikai un vienīgi ārsti? Vai uzreiz pēc e-veselības darbības sākšanas pie ārstu kabinetu durvīm nestāvēs inspekcija, lai pārbaudītu ārstus.
Ģimenes ārsti līgumus neslēgs, ko tad?
Veselības ministrijā vakar gan esot panākts vienots redzējums par nepieciešamību turpināt kopīgu darbu pie e-veselības sistēmas pilnveidošanas, pakāpeniski papildinot vai mainot funkcionalitāti. A. Čakša izteikusies, ka būtiski, lai e-veselības sistēmā laiks, kas tiek veltīts dokumentu aizpildīšanai, nemazina pacientam veltīto laiku. Sistēmas pilnveidošanas laikā būtu jātiecas uz to, lai dokumentācijas sagatavošana neaizņemtu vairāk kā trešdaļu no vizītes laika.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija kopsapulcē vienojās neparakstīt pamatlīgumus ar Nacionālo veselības dienestu par e-veselības sistēmas izmantošanu, piekrītot brīvprātīgi piedalīties pilotprojektā, ja valdība pieņems izmaiņas e-veselības lietošanā, ņemot vērā ģimenes ārstu priekšlikumus. E-veselības neieviešana laikus saistās ar augstu finansiālu risku, vēl nesen to akcentēja Finanšu ministrija, kurai būs jāatskaitās Eiropas Komisijai, kas var atzīt par nepareizi izlietotiem visus e-veselībā ieguldītos līdzekļus - ap 12 miljonus eiro.