Totāla neizpratne un ignorance – ar šādu attieksmi saskaras pulmonālās hipertensijas pacienti, lūdzot sev dzīvībai svarīgu palīdzību – regulāras ārstu konsultācijas. Veselības ministrija formāli pasaka: kardiologs ir pieejams valsts apmaksātās kvotas ietvaros, bet P. Stradiņa slimnīcas vadība pacientiem neatbild.
Pulmonālā arteriālā hipertensija ir smaga reta saslimšana. Ja slimība ir laikus diagnosticēta, to pilnībā izārstēt nevar, taču, lietojot nozīmētos medikamentus, pacienti dzīvo un ir darbspējīgi. Atsevišķos gadījumos pacientu dzīvības glābšanai nepieciešama plaušu transplantācija. Valsts to neapmaksā, tāpat neapmaksā efektīvākus medikamentus pulmonālās hipertensijas ārstēšanai, galu galā - nespēj pat noorganizēt, lai pacienti vismaz regulāri varētu nokļūt pie ārsta. Pacienti ar smago slimību paliek bez atbalsta, jo retais var samaksāt par vizīti pie kardiologa.
Tikai par maksu
Par situācijas absurdumu liecina kādas pacientes meitas stāstītais Neatkarīgajai - diagnozes noteikšana viņas mammai prasījusi pilnīgu spēku izsīkumu, ārstēšanos ar nepareizām un nevajadzīgām zālēm. Pēc pusotra gada pulmonālā hipertensija diagnosticēta pēdējā stadijā. Pacientes meita Gunita SkaldereDarmudasa stāsta, ka mamma ārstēta no dažādām slimībām, tostarp bronhiālās astmas, līdz, var teikt, nejaušības pēc no fizioterapeites (!) uzzinājusi par ārstiem kardiologiem, kuri specializējas pulmonālās hipertensijas ārstēšanā P. Stradiņa slimnīcā (lai gan pirms tam paciente vairākkārt šajā slimnīcā bija ārstējusies). Lai gan reta, tomēr pēdējos gados par šo slimību ir runāts pietiekami daudz, un varbūt tieši tas, ka joprojām nav izveidots Pulmonālās hipertensijas kabinets, kavē noteikt slimību, kuru parasti atklāt ir sarežģīti. Gunitas mamma visu gadu staigāja ar lielām sāpēm krūtīs, grūtībām elpot, izteikti zilām lūpām… «Tikām pie ārsta tikai par maksu, jo mums piedāvāja kardiologu pēc pusgada, mēs nevarējām gaidīt, jo mamma pati nevarēja noiet pat desmit metrus…» stāsta Gunita. Ārsta konsultācijas un izmeklējumi nepieciešami vismaz reizi trijos mēnešos, bet rindu dēļ pie kardiologa to nav iespējams izdarīt. Tikai par maksu.
Pacientus ignorē
Ar tādu pašu situāciju kā Gunitas mamma saskaras ikviens no 200 pulmonālās hipertensijas pacientiem Latvijā, jo netiek nodrošināta iespēja saņemt valsts apmaksātu kardiologa konsultāciju laikus. To Neatkarīgajai apstiprina Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja Iva Plūme, kas jau ilgāku laiku klauvē pie Veselības ministrijas un Stradiņa slimnīcas durvīm: «Slimības sarežģītā daba pieprasa īpašu uzmanību, un Latvijā nav daudz kardiologu, kas būtu specializējušies šīs slimības ārstēšanā. Tādi ir tikai daži. Diemžēl pieaugušajiem pacientiem nav pieejams neviens tiešās piekļuves ārsts. Stradiņos pacientiem ir pieejams tikai maksas ārsts, par vizīti jāmaksā 40 eiro, līdz ar to pacientu nonākšana pie ārsta ir ierobežota, bet hroniskas sirds slimības gadījumā tā ir nepieciešama regulāri.» Jautājums pēc būtības ir viens: kāpēc pacientiem nenāk pretim un kāpēc ārstiem, kas pieņem esošos pacientus un diagnosticē citus, netiek piešķirta slimnīcas iekšienē kvota, ko apmaksātu Nacionālais veselības dienests? I. Plūme norāda, ka vēstulē ministrijai un slimnīcai pacienti lūdz izveidot pilotprojektu pulmonālās hipertensijas pacientu kabinetam. Stradiņa slimnīcas kardiologs Andris Skride, pie kura nonāk lielākā daļa šo pacientu, apstiprina, ka regulāras pārbaudes pacientiem ir obligātas, lai sekotu slimības gaitai, jo tā var strauji mainīties. Ārstam jāseko līdzi, kā iedarbojas medikamenti, vai nevajag mainīt terapiju. Ārsts uzskata, ka lieli resursi kabineta izveidei nebūtu nepieciešami, sākumā pietiktu ar vienu māsas slodzi, bet vēlāk - ārstu konsīlija darbības nodrošināšanu, jo šo pacientu aprūpē ļoti svarīgs ir multidisciplināras komandas darbs.
Viss taču notiek...
Atbildes vēstulē ministrija informē, ka pacientiem ir tiesības saņemt valsts apmaksāta kardiologa konsultāciju par pacienta iemaksu 4,27 eiro, bet par turpmāko - jādiskutē. No slimnīcas vadības pacientu biedrība atbildi nav saņēmusi. Ministrijai slimnīca nosūtījusi datus, kādam jābūt šim kabinetam... «Šā jautājuma nerisināšana parāda neizpratni par tām vajadzībām, kas ir kritiski nepieciešamas. Pacienti pazūd no ārstu redzesloka, jo nespēj samaksāt par vizītēm. Cilvēki ar bīstamu slimību tiek diskriminēti pēc ekonomiskām pazīmēm un pieejamība pie tiešās aprūpes speciālista nav nodrošināta,» uzsver I. Plūme.
***
VIEDOKLIS
Kam slimnīca ir domāta? Vai pacientiem?
Ieva PLŪME, Pulmonālās hipertensijas biedrības vadītāja:
- Pulmonālā hipertensija ir reta, bet ļoti smaga saslimšana. Ja pacientam tā ir diagnosticēta, ik pēc trim mēnešiem vajadzīga vizīte pie ārsta, kas pārzina šīs slimības norisi un ārstēšanu. Valsts pašreiz noteiktā kārtībā pacienti pie ārsta netiek, jo nav izdalīta atsevišķa kvota, taču pacientam nepieciešama regulāra ārsta uzraudzība. Jau ilgu laiku nesekmīgi mēģinām šo jautājumu atrisināt - līdzšinējās sarunas ar Veselības ministriju un Stradiņa slimnīcu, kur strādā ārsti, kas pārzina pulmonālās hipertensijas ārstēšanu, bijušas neveiksmīgas. Diemžēl slimnīcas vadība pilnībā ignorē pacientu lūgumu problēmu atrisināt. Mums ir jautājums - kam slimnīca domāta - vai tiešām pacientiem?
***
UZZIŅAI
Pulmonālā arteriālā hipertensija Latvijā ir diagnosticēta aptuveni 200 pieaugušajiem un 20 bērniem
Pulmonālā hipertensija ir sindroms, kuru raksturo asinsspiediena paaugstināšanās plaušu artērijās - asinsvados, kas nogādā venozās asinis no sirds labā kambara uz plaušām. Jo augstāks spiediens ir plaušu artērijās, jo smagāk jāstrādā sirdij, lai piegādātu asinis ķermenim. Tiek traucēta organisma apgāde ar skābekli un sašaurinās plaušu asinsvadi, kas var radīt trombozes risku.