Kad Rainis teica – pastāvēs, kas pārvērtīsies, viņš ar to nedomāja gripu. Bet tieši pēc šāda principa gripa darbojas, tā ir vīrusu pasaules modes dāma, kas ik gadu atgriežas pie mums, piedzīvojusi kārtējās pārvērtības, gatava uzbrukt katram.
Par to, kādas iezīmes gripai raksturīgas šajā sezonā, kāda ir pašreizējā situācija, kāda šogad ir vakcīnas efektivitāte un cik modri gripa tiek uzraudzīta Latvijā un pasaulē, Neatkarīgajai pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas epidemioloģe Raina Nikiforova.
Gandrīz epidēmija
Šā gada pirmajā nedēļā gripas gadījumi reģistrēti sešās no desmit pilsētām un vidējā saslimstība sasniedza 48,3 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, visaugstāko saslimstību konstatēja Rīgā un Daugavpilī - attiecīgi 76,4 un 65,5 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka saslimstība gandrīz sasniegusi epidēmijas līmeni - tāda tiek izsludināta, ja vismaz vienā no desmit monitoringā iekļautajām pilsētām ģimenes ārstu praksēs vērsušos gripas pacientu skaits sasniedz 100 gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju.
Nepietiek pateikt A vai B
Esam dzirdējuši, ka ir A un B tipa gripas vīrusi. Speciālisti tos iedala daudz detalizētāk, pēta vīrusu uzbūvi un ģenētiskās īpašības. Tikai tad var spriest, vai cirkulējošie gripas vīrusi atbilst vakcīnas sastāvā iekļautajiem antigēniem. Tāpēc katru sezonu noteiktam pacientu skaitam ņem uztriepes no deguna un rīkles gala gļotādas, vīrusus kultivē ar speciālām metodēm, lai iegūtu pietiekami daudz materiāla detalizētai izpētei - to dara laboratorijas visā Eiropā, tajā skaitā Latvijā, kā arī citur pasaulē. Apkopotie dati vajadzīgi gan šīs sezonas vakcīnas izvērtēšanai, gan nākamās sezonas vakcīnas sastāva veidošanai, kas notiek februārī.
Latvijā kopš sezonas sākuma noteikti 259 gripas vīrusi: 231 A tipa gripas vīruss un 28 B tipa gripas vīrusi. Eiropā dominējošs ir A/H3N2 gripas vīruss: no visiem paraugiem, kur tika noteikts A tipa gripas vīrusa apakštips, 99% paraugu tipēts A/H3N2. No ģenētiski raksturotiem gripas vīrusiem lielākā daļa ir līdzīgi sezonālās vakcīnā iekļautajiem gripas vīrusu antigēniem. Tajā skaitā arī Latvijā gripas references mikrobioloģijas laboratorijā ģenētiski raksturoti septiņi A tipa gripas vīrusi kā A/HongKong/4801/2014, kas atbilst šajā sezonā lietotās trīskomponentu vakcīnas sastāvā iekļautajam, un trīs B tipa gripas vīrusi raksturoti kā B/Phuket/307/2013, kas nav iekļauts šajā vakcīnā - atšķirībā no četru komponentu vakcīnas, ko izmanto citās valstīs.
Vakcinēties ir vērts
Šogad vakcīnas sastāva atbilstība reālajai situācijai ir salīdzinoši laba. Neviena vakcīna nepasargā no saslimšanas simtprocentīgi, bet, ja vakcinētais tomēr inficējas, viņam ir vieglāka slimības gaita, mazāk komplikāciju, vakcinēto vidū ir mazāk stacionētu pacientu un nesalīdzināmi mazāk nāves gadījumu. Tie, kuri atsakās no gripas vakcīnas, kā vienu no argumentiem min varbūtējās blaknes. Tās ir iespējamas, bet parasti vieglas: nedaudz paaugstināta temperatūra, sāpes injekcijas vietā, galvassāpes, nespēks. Parasti šīs parādības pāriet divās dienās. Ja cilvēks saslimst, zaudējums ir daudz lielāks gan veselības, gan naudas ziņā. Smagākas blaknes no gripas vakcīnas var būt vienam cilvēkam no miljona.
Dažādu valstu politika attiecībā uz gripas vakcināciju atšķiras. Piemēram, ASV iesaka vakcinēties ne tikai riska grupu pacientiem, bet pēc iespējas visiem, un tur imunizācijas aptvere ir ievērojami augsta - līdz 45% iedzīvotāju. Amerikāņu mediķiem vakcinēšanās pret gripu ir obligāts infekciju kontroles pasākums ārstniecības iestādēs, un par tā neievērošanu pat var zaudēt darbu. Pie mums nav precīzu datu par vakcināciju mediķu vidū, bet epidemiologu vērojumi liecina, ka tā nav visai populāra. Toties cilvēki, kuri reiz smagi pārslimojuši gripu vai arī redzējuši, kādas ciešanas tā sagādā bērniem, vairs nav jāaģitē vakcinēties.
Īpaši jāuzmanās senioriem
Veci ļaudis allaž ierindoti riska grupā, kam gripa ir sevišķi bīstama vājas imunitātes un dažādu hronisku slimību dēļ. Turklāt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka valstīs, kurās A/H3N2 vīruss bija dominējošs jau pagājušā sezonā, visaugstākie hospitalizācijas un letāla iznākuma rādītāji reģistrēti tieši šajā vecuma grupā. Tā kā tiek prognozēts, ka šis vīruss sezonā dominēs arī turpmāk, pastāv risks, ka cilvēkiem, kuri vecāki par 65 gadiem, gripa būs smagāka - atšķirībā no iepriekšējās sezonas, kad dominēja vīruss, kas pārsvarā skāra pusmūža cilvēkus. Senioriem gripas vakcīna 50% apmērā tiek kompensēta no valsts līdzekļiem.
Gripa un laika apstākļi
Mēdz teikt, ka gripai «patīk sals». Gripas vīruss labāk saglabājas zemā temperatūra, bet, izejot ārā, cilvēks nevar inficēties ar gripu, jo tur vīrusu koncentrācija nav tik liela. Taču aukstā laikā cilvēki vairāk uzturas iekštelpās un retāk atver logu, gaisa apmaiņa ir nepietiekama, apkure darbojas, samazinās gaisa mitrums, un šādos apstākļos vīrusi saglabājas ilgāk, to koncentrācija pieaug. Augšējo elpceļu gļotāda kļūst sausa, un tās aizsargfunkcijas vājinās, līdz ar to vīrusiem ir vieglāk iekļūt epitēlija šūnās un sākt vairoties. Ieteicams mitrināt deguna un mutes gļotādu ar aptiekās nopērkamiem līdzekļiem, piemēram, jūras ūdens aerosoliem.
Gripa vai «parasta» saaukstēšanās
Sajūtot pirmās slimības pazīmes, cilvēki cenšas izspriest, vai tā ir gripa vai «parasta» saaukstēšanās. «Nezinu, kuru vīrusu infekciju varētu nosaukt par «parastu» saaukstēšanos,» komentē epidemioloģe. «Mēs sakām - banālās iesnas, bet iesnas arī izraisa vīrusi - rinovīrusi. Rinovīrusu infekcijai nav raksturīga ne paaugstināta temperatūra, ne galvassāpes, parasti nav komplikāciju. Respiratorie vīrusi ir ļoti dažādi, piemēram, gada pirmajā nedēļā izmeklētajos paraugos tika noteikti 86 gripas vīrusi un 104 citi vīrusi, kas izraisījuši elpceļu infekcijas, to vidū ir gan adenovīrusi, gan respiratori sincitālais vīruss, kura klīniskās izpausmes ļoti līdzīgas gripai. Zināt raksturīgās gripas pazīmes (pēkšņs sākums, galvassāpes, drudzis, paaugstināta temperatūra, muskuļu sāpes u.c.) ir svarīgi tāpēc, ka gripas vīruss visbiežāk ietekmē arī dziļos elpceļus - bronhus un plaušas - un izraisa smagākas komplikācijas - visbiežāk plaušu karsoni, kā arī vidusauss un deguna blakus dobumu infekciju, miokardītu, retāk sepsi, encefalītu.»
Ir vairāki gadījumi, kad svarīga laboratoriskā izmeklēšana, lai noteiktu elpceļu slimību izraisītājus, piemēram, ja pacients iestājas slimnīcā smagā stāvoklī un jālemj par pareizu ārstēšanas metožu izvēli un infekcijas kontroles pasākumiem. Mūsdienīgās diagnostikas metodes ļauj ātri noteikt slimību izraisītājus.
Jāizslimo prātīgi
Par gripas ārstēšanu jākonsultējas ar ģimenes ārstu. Ja pacientam nav nekādu hronisku slimību, tad no gripas var izārstēties arī bez zālēm, vienkārši jācenšas uzņemt daudz šķidruma, lai palīdzētu organismam atbrīvoties no vīrusa, jāpaliek mājās un mierīgi jāatpūšas. Ja ir ļoti augsta temperatūra, ārsts var ieteikt pretdrudža līdzekļus. Hronisku slimību pacientiem ārsts pēc ļoti rūpīgas izvērtēšanas var nozīmēt pretvīrusu preparātus gripas ārstēšanai, reizēm arī profilaksei.
Tas, vai gripa noritēs vieglākā vai smagākā formā, daudzējādā ziņā atkarīgs no organisma imunitātes. Gripas simptomi ir cilvēka organisma imūnās sistēmas atbilde: ja organisms ir spēcīgs, tad spēcīga arī atbilde, imūnā sistēma strādā uz pilnu slodzi. Ja turpretī tā ir novājināta, gripas simptomi slimības sākumā var būt mazāk izteikti vai parādās kādas citas izpausmes, piemēram, hronisku slimību paasinājumi, kuru īstenais iemesls ir gripas infekcija, taču tās savlaicīga atpazīšana šādos gadījumos un līdz ar to ārstēšana ir apgrūtināta.
Vai jābaidās no putnu gripas
Pirms desmit gadiem sabiedrību satrauca vēsts par putnu gripu. Nesen tika ziņots, ka Francijā tās dēļ izkauts tūkstošiem mājputnu. Dzīvnieku gripas vīrusi, biežāk putnu gripas vīrusi H5N1, H7N7, H9N2, H7N9 un cūku gripas vīrusi H1N1 un H3N3, var izraisīt slimību arī cilvēkiem. Daļai no tiem ir ļoti augsta patogenitāte - apmēram pusei inficēto cilvēku slimība beidzas ar nāvi. Taču šie vīrusi neizplatās no cilvēka uz cilvēku vai arī tas notiek ļoti retos gadījumos, turklāt cilvēks, kurš inficējies no otra, slimo vieglā formā. Inficēšanās risks pastāv, ja darbs saistīts ar inficētiem dzīvniekiem, putnu kaušanu, saskari ar jēlu inficētu putnu gaļu, vidi, kur uzturējušies slimie dzīvnieki, to izkārnījumiem, spalvām u.c.
Šos vīrusus ļoti stingri uzrauga, jo, izmainoties un iegūstot spēju viegli izplatīties no cilvēka uz cilvēku, tie var izraisīt pandēmiju.
Pandēmija - grūti prognozējama
Pandēmija ir ļoti plaša epidēmija, kas var aptvert lielāko daļu iedzīvotāju visos pasaules reģionos. Tā kā ir grūti prognozēt, kad parādīsies jauns gripas vīruss, kāds līdz šim nav cirkulējis cilvēku vidū, pastāv novērošanas tīkls, lai laikus noteiktu un atklātu potenciāli pandēmiskos gripas vīrusus un par tiem brīdinātu. Nav iespējams prognozēt pandēmijas smagumu. Ir bijušas ļoti smagas pandēmijas, piemēram, spāņu gripa 1918. gadā. Pēdējā gripas pandēmija 2009. gadā nebija no smagākajām.
Epidemiologu darbs
Gripas monitorings sākas oktobrī, no gada 40. nedēļas. Datus monitoringam sniedz ambulatorās iestādes, slimnīcas, skolas un bērnudārzi. Katru gadu tiek atlasītas ģimenes ārstu prakses visā Latvijā - deviņās lielākajās pilsētās un Gulbenes novadā. Praksē reģistrēto pacientu skaitam jāaptver vismaz 5% no attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem, ideālā gadījumā - 10% un vairāk. Praksēs saskaita visus gripas un citu respiratoro infekciju pacientus, kuri tur vērsušies nedēļas laikā, sadala pa vecuma grupām, paziņo datus reģiona epidemiologam, kurš informāciju nosūta uz Slimību profilakses un kontroles centru Rīgā. Tajā tiek apkopoti dati par visu Latviju, aprēķināta saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms gripas epidēmijas un epidēmijas sākumā tiek nosūtītas metodiskas vēstules profesionālajām ārstu asociācijām, slimnīcām, sniegti ieteikumi darba devējiem. No slimnīcām epidemiologi saņem datus par stacionētajiem pacientiem. Informatīvs rādītājs ir arī apmeklējums skolās un bērnudārzos - gripas epidēmijas maksimālā pacēluma laikā tas samazinās visvairāk. Daļa ģimenes ārstu, pēc epidemiologu pasūtījuma, ņem paraugus laboratoriskiem izmeklējumiem, lai noteiktu gan gripas vīrusus, gan citus elpceļu infekciju izraisītājus ambulatoriem pacientiem. Pārsvarā laboratoriski tiek izmeklēti slimnīcās nonākušie. Datus analizē un iekļauj epidemioloģijas iknedēļas ziņojumos, kurus publicē Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā, ievieto Eiropas gripas uzraudzības tīkla interneta vietnē Flu News Euro, nosūta ārstiem, Veselības ministrijai. Tiek tulkota un pievienota ziņojumam Eiropas tīkla iknedēļas informācija un arī gripas sezonas riska novērtējums Eiropā un pasaulē. Latvijas gripas uzraudzības jeb monitoringa tīkls ir vienotā Eiropas gripas uzraudzības tīkla sastāvdaļa kopš 2004. gada.