VESELĪGS UZTURS: Gar­di skāb­pie­na dzē­rie­ni

© F64

Ja jū­su ap­ņem­ša­nās ir jaun­ajā ga­dā pa­da­rīt sa­vus ēša­nas pa­ra­du­mus kaut ne­daudz ve­se­lī­gā­kus, tad viens no plā­na pun­ktiem, ko var īs­te­not bez īpa­šām grū­tī­bām, ir skāb­pie­na pro­duk­tu re­gu­lā­ra lie­to­ša­na

Ke­fīrs, rū­guš­piens, jo­gurts, pa­ni­ņas, rja­žen­ka, tīr­kul­tū­ra, airans, las­si - kā re­dzat, skāb­pie­na dzē­rie­nu ir pat vai­rāk ne­kā ne­dē­ļā die­nu. Ci­ti jau la­bi pa­zīs­ta­mi, ci­ti ma­zāk zi­nā­mi un ne vi­sur no­pēr­ka­mi, to­mēr arī ar tiem, kas ir kat­rā pār­ti­kas vei­ka­lā, var no­dro­ši­nāt pie­tie­ka­mu da­žā­dī­bu. Or­ga­nisms sa­cīs pal­dies, jo sa­ņems la­bās bak­tē­ri­jas, vēr­tī­gas ol­bal­tum­vie­las, kal­ci­ju, fos­fo­ru, mag­ni­ju, kā­li­ju un zi­nā­mu dau­dzu­mu vi­ta­mī­nu. Pro­tams, tam tiks arī pie­na tau­ki, ku­ros ir ap­tu­ve­ni 60 da­žā­du tauk­skāb­ju, no tām da­ļa pie­sā­ti­nā­tās. Ja ne­pie­cie­šams tau­ku dau­dzu­mu uz­tu­rā ie­ro­be­žot, var iz­vē­lē­ties skāb­pie­na dzē­rie­nus ar pa­ze­mi­nā­tu tau­ku sa­tu­ru - ra­žo­tā­ji tā­dus pie­dā­vā sa­mē­rā pla­ša iz­vē­lē. Šos pro­duk­tus var iz­man­tot arī da­žā­diem bez­al­ko­ho­lis­kiem kok­tei­ļiem un sal­da­jiem ēdie­niem.

Jau tad, kad cil­vē­ki vēl ne­no­jau­ta par bak­tē­ri­ju ek­sis­ten­ci, vi­ņi bi­ja no­vē­ro­ju­ši, ka skāb­pie­na pro­duk­ti pa­līdz tikt ga­lā ar vē­de­ra ķi­be­lēm un spē­ci­na cil­vē­kus pēc sli­mo­ša­nas. Pien­skā­bās bak­tē­ri­jas, no­nā­kot zar­nu trak­tā, no­māc kai­tī­go mik­ro­flo­ru, sa­ma­zi­na to mikro­or­ga­nis­mu skai­tu, kas kaut kā­du fak­to­ru ie­dar­bī­bas dēļ ir iz­mai­nī­ju­šies un var­būt ie­gu­vu­ši cil­vē­ka or­ga­nis­mam bīs­ta­mas īpa­šī­bas. Ik die­nu mū­su or­ga­nisms uz­ņem un iz­da­la mil­jo­niem šo bak­tē­ri­ju. Tās pro­du­cē pien­skā­bi, vi­ta­mī­nus un anti­bak­te­ri­ālas vie­las, kas dar­bo­jas pret ci­tām bak­tē­ri­jām, tā uz­la­bo­jot vi­di zar­nu trak­tā. Ir ga­dī­ju­mi, kad la­bās bak­tē­ri­jas jā­uz­ņem me­di­ka­men­tu vai uz­tu­ra ba­gā­ti­nā­tā­ju for­mā, bet, ja cil­vēks ko­pu­mā ir ve­sels, tad skāb­pie­na dzē­rie­ni ir da­bis­kāks un gar­šī­gāks veids, kā dien­die­nā rū­pē­ties par sa­vu or­ga­nis­mu.

No­de­rī­gi

  • Rū­guš­piens. Mums vis­se­nāk pa­zīs­ta­mais skāb­pie­na pro­dukts, ku­ra tap­ša­nas pa­ma­tā ir pien­skā­bā rūg­ša­na. Rūp­nie­cis­ki ra­žo­jot, pie­nam pie­vie­no spe­ci­ālu pien­skā­bes strep­to­ko­ku kul­tū­ras ie­rau­gu, bet mā­jas ap­stāk­ļos piens sa­rūgst, dar­bo­jo­ties da­bis­ka­jai pie­na mik­ro­flo­rai. Iz­man­to vien­kār­ši dzer­ša­nai, sa­lā­tiem, biez­pie­na pa­ga­ta­vo­ša­nai, no­der arī pan­kū­ku mīk­las ie­jauk­ša­nai.
  • Ke­fīrs. Ke­fī­ru ga­ta­vo no pie­na ar spe­ci­āla ie­rau­ga - t.s. ke­fī­ra sē­nī­tes - pa­lī­dzī­bu. Ra­žo­ša­nas pro­ce­sā kom­bi­nē­jas pien­skā­bā un al­ko­ho­lis­kā rūg­ša­na. Šā dzē­rie­na dzim­te­ne ir Kau­kā­za re­ģi­ons. Zie­meļ­ose­ti­jā ke­fī­ra ga­ta­vo­ša­nas no­slē­pu­mi ti­ku­ši rū­pī­gi gla­bā­ti līdz pat 20. gad­sim­ta sā­ku­mam. Pir­ma­jam ap 1910. ga­du tikt pie ke­fī­ra sē­nī­tēm esot iz­de­vies kā­dam Krie­vi­jas pien­saim­nie­kam, un tad arī sā­ku­sies ke­fī­ra tā­lā­kā iz­pla­tī­ba. Mūs­die­nās ke­fīrs ne­re­ti tiek ba­gā­ti­nāts ar bi­fi­do­bak­tē­ri­jām.
  • Rja­žen­ka. Tai rak­stu­rī­ga mai­ga gar­ša un krēm­krā­sas to­nis, ko rja­žen­ka ie­gu­vu­si, pa­tei­co­ties kar­sē­ša­nas gai­tā ka­ra­me­li­zē­ta­jam pie­na cu­ku­ram. Rja­žen­kas dzim­te­ne ir Uk­rai­na, kur to kopš se­niem lai­kiem ga­ta­vo īpa­šos sek­los mā­la po­dos: pie­nu, kam pie­vie­nots arī sal­dais krē­jums, vis­pirms vai­rā­kas stun­das kar­sē aug­stā tem­pe­ra­tū­rā, to­mēr ne­pie­ļau­jot uz­vā­rī­ša­nos, pēc tam rau­dzē. Rūp­nie­cis­kā ra­žo­ša­nā iz­man­to mūs­die­nī­gu teh­no­lo­ģi­ju un augst­vēr­tī­gas pien­skā­bo mikro­or­ga­nis­mu kul­tū­ras, kas no­dro­ši­na sta­bi­lu pro­duk­ta kva­li­tā­ti. Iz­dze­rot vie­nu glā­zi rja­žen­kas, cil­vēks uz­ņem ap­tu­ve­ni 25% no dien­nak­tī ne­pie­cie­ša­mā kal­ci­ja un 20% no fos­fo­ra dien­nakts de­vas.
  • Jo­gurts. Tas tiek ie­rau­dzēts ar jo­gur­ta bak­tē­ri­ju Lac­to­ba­cil­lus bul­ga­ri­cus un Strep­to­coc­cus ter­mop­hi­lus kul­tū­rām; da­ļai jo­gur­ta šķir­ņu vēl pie­vie­no­tas arī al­ter­na­tī­vās kul­tū­ras - bi­fi­do­bak­tē­ri­jas un aci­do­fi­lās bak­tē­ri­jas. Dzī­va­jam jo­gur­tam bak­tē­ri­jas tiek pie­lik­tas pēc pie­na pas­te­ri­zā­ci­jas, tās tur dar­bo­jas, uz­rau­dzē pro­duk­tu un pa­liek ta­jā. Ja jo­gurts ir ter­mis­ki ap­strā­dāts jau pēc ie­rau­dzē­ša­nas, to var il­gāk uz­gla­bāt, bet bak­tē­ri­jas, arī la­bās, iet bo­jā. Ir bie­zie, ar ka­ro­tī­ti ēda­mie, jo­gur­ti, dze­ra­mie jo­gur­ti un jo­gur­ta dzē­rie­ni. Pē­dē­jā lai­kā ar­vien po­pu­lā­rāks kļūst t.s. grie­ķu jo­gurts, kam rak­stu­rī­ga bie­za, vien­da­bī­ga kon­sis­ten­ce un sa­lī­dzi­no­ši aug­stāks ol­bal­tum­vie­lu sa­turs.
  • Pa­ni­ņas. Tas ir bla­kus­pro­dukts, ko ie­gūst svies­ta ra­žo­ša­nā. Tau­ku dau­dzums pa­ni­ņās ir ne­liels, bet tās sa­tur bio­lo­ģis­ki ak­tī­vas vie­las, vēr­tī­gas amino­skā­bes, vi­ta­mī­nus, arī fos­fo­li­pī­dus, kas lab­vē­lī­gi ie­tek­mē ho­les­te­rī­na viel­mai­ņu.
  • Sū­ka­las. Tās pa­liek pār­i biez­pie­na ra­žo­ša­nas pro­ce­sā. Sū­ka­las pa­šas par se­vi nav īpa­ši gar­šī­gas, bet sa­tur or­ga­nis­kās skā­bes, ol­bal­tum­vie­las, vi­ta­mī­nus un pie­nam rak­stu­rī­gās mi­ne­rāl­vie­las. No sū­ka­lām var pa­ga­ta­vot dzē­rie­nus, pie­mē­ram, kom­bi­nē­jot tos ar cit­rus­aug­ļu su­lām.
  • Tas ir dzē­riens, ku­ru ga­ta­vo ar Lac­to­ba­cil­lus bul­ga­ri­cus bak­tē­ri­ju ie­rau­gu. Tra­di­ci­onāls tjur­ku, zie­meļ­kau­kā­zie­šu, dien­vid­kau­kā­zie­šu un Bal­kā­nu tau­tām. Se­nos lai­kos kle­jo­tā­ji lop­kop­ji aira­nu ga­ta­vo­ja, ie­le­jot pie­nu ar ie­rau­gu spe­ci­ālā pie seg­liem pie­stip­ri­nā­mā trau­kā. Šo­dien iz­man­to spe­ci­ālu teh­no­lo­ģi­ju, kas rūg­ša­nas pro­ce­sā ra­da lab­vē­lī­gu vi­di bak­tē­ri­ju ak­ti­vā­ci­jai. Da­žā­das tau­tas šo pro­duk­tu ga­ta­vo šķid­rā­ku vai bie­zā­ku, mēdz arī at­šķai­dīt ar pie­nu, ūde­ni vai mi­ne­rāl­ūde­ni.
  • Tīr­kul­tū­ra. Ar šā­du no­sau­ku­mu da­žā­di ra­žo­tā­ji pie­dā­vā skāb­pie­na pro­duk­tus, kas ga­ta­vo­ti ar pien­skā­bo bak­tē­ri­ju ie­rau­gu. Tam mēdz pie­vie­not arī aug­ļu pie­de­vas.

Re­cep­tes

  • Pa­ni­ņu dzē­riens ar ku­me­lī­tēm un vī­ģēm. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas glā­zes pa­ni­ņu, pus­tēj­ka­ro­te žā­vē­tu ku­me­lī­šu zie­du, pie­cas žā­vē­tas vī­ģes, pus­glā­ze ūdens. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ūde­ni uz­vā­ra, ap­lej ku­me­lī­tes, ļauj ie­vil­kties pus­ot­ru stun­du, iz­kāš. No­vā­rī­ju­mam pie­vie­no rū­pī­gi no­maz­gā­tas un sī­ki sa­smal­ci­nā­tas vī­ģes, pie­lej pa­ni­ņas, sa­pu­to.
  • Sū­ka­lu dzē­riens ar apel­sī­nu su­lu. Sa­stāv­da­ļas. Glā­ze at­dze­sē­tu iz­kās­tu sū­ka­lu, di­vi apel­sī­ni, di­vi olu dzel­te­nu­mi, vie­na tēj­ka­ro­te cu­ku­ra, di­vas ēdam­ka­ro­tes smilts­ērk­šķu su­las, rī­vē­ta cit­ro­na mi­zi­ņa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Apel­sī­niem iz­lo­ba mīk­stu­mu un sī­ki sa­plu­ci­na. Olu dzel­te­nu­miem pie­vie­no cu­ku­ru, sa­pu­to, pie­lej smilts­ērk­šķu su­lu un pie­liek apel­sī­nus, pie­lej sū­ka­las, pu­to vēl īsu brī­di, tū­līt pa­sniedz. Glā­zēs liek sal­mi­ņus; ja vē­las, iz­ro­tā ar apel­sī­nu šķē­lī­tēm.
  • Ke­fī­ra dzē­riens Pēc bal­lī­tes. Sa­stāv­da­ļas. Pus­glā­ze ke­fī­ra, pus­glā­ze skā­bē­tu kā­pos­tu su­las, sāls. Pa­ga­ta­vo­ša­na. At­dze­sē­tu ke­fī­ru pu­to, pa da­ļām pie­vie­no­jot kā­pos­tu su­lu, pēc gar­šas pie­liek sā­li.
  • Ke­fī­ra dzē­riens ar to­mā­tu su­lu. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas glā­zes ke­fī­ra, pus­glā­ze to­mā­tu su­las, pi­lī­te To­bas­co mēr­ces, pie­ci lo­bī­ti val­riek­sti, vie­na ēdam­ka­ro­te svai­gu ka­pā­tu za­ļu­mu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Val­riek­stus sī­ki sa­smal­ci­na, pie­vie­no za­ļu­mus, To­bas­co mēr­ci, to­mā­tu su­lu un ke­fī­ru, sa­pu­to.
  • Rū­guš­pie­na un me­dus dzē­riens. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na glā­ze rū­guš­pie­na, vie­na ēdam­ka­ro­te šķid­ra me­dus, ne­daudz va­ni­ļas cu­ku­ra. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Rū­guš­pie­nu at­dze­sē le­dus­ska­pī, pu­to ar mik­se­ri, pie­vie­no­jot me­du un va­ni­ļas cu­ku­ru. Dzē­riens ir ga­tavs, kad vei­do­jas pu­tas. Pie­bil­de. Ja vē­las, me­dus vie­tā var iz­man­tot da­žā­dus aug­ļu sī­ru­pus, bet va­ni­ļas cu­ku­ra vie­tā - ka­nē­li.
  • Rja­žen­kas krēms. Sa­stāv­da­ļas. 400 ml rja­žen­kas, vie­na ēdam­ka­ro­te že­la­tī­na (ar kau­dzī­ti), 2-3 ēdam­ka­ro­tes pū­der­cu­ku­ra, va­ni­ļas cu­kurs, 100 g kon­ser­vē­tu per­si­ku vai jauk­tu tro­pis­ko aug­ļu kon­ser­vu (bez šķid­ru­ma). Pa­ga­ta­vo­ša­na. Že­la­tī­nu uz­brie­di­na un iz­šķī­di­na, pie­vie­no rja­žen­kai ko­pā ar pū­der­cu­ku­ru un va­ni­ļas cu­ku­ru, sa­mai­sa. Ma­zās sal­dā ēdie­na veid­nī­tēs lej ne­lie­lu rja­žen­kas kār­ti­ņu, uz brī­di ie­vie­to sald­ēta­vā, lai sa­stingst. Vir­sū kār­to sa­griez­tus kon­ser­vē­tos aug­ļus, pār­lej ar at­li­ku­šo jo­gur­tu un liek le­dus­ska­pī sa­stingt.
  • Man­go un jo­gur­ta dzē­riens. Sa­stāv­da­ļas. 200 ml grie­ķu jo­gur­ta, 100 ml piln­pie­na, ne­daudz le­dus, 200 g man­go mīk­stu­ma, di­vas ēdam­ka­ro­tes me­dus. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Vis­as sa­stāv­da­ļas liek blen­de­rī un pa­ga­ta­vo vien­da­bī­gu, uz­pu­to­tu dzē­rie­nu.

Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais