KAFIJA UN VESELĪBA: Dzēriens kal­po sirds rit­ma trau­cē­ju­mu pro­fi­lak­sei

© F64

Pa­ru­na vēs­ta, ka la­bai ka­fi­jai jā­būt kar­stai kā el­lei, mel­nai kā vel­nam un sal­dai kā mī­lai. Vie­na no se­nā­ka­jām tur­ku ka­fi­jas re­cep­tēm pa­tie­šām bi­ju­si tā­da: ņem 5 ka­ro­tes smal­ki mal­tas ka­fi­jas, 5 ka­ro­tes cu­ku­ra, 5 ma­zas ta­sī­tes auk­sta ūdens; ka­fi­jas bie­zu­mus kat­li­ņā sa­mai­sa ar cu­ku­ru, pār­lej ar auk­stu ūde­ni, uz­vā­ra trīs rei­zes, pēc kat­ras uz­vā­rī­ša­nās uz brī­ti­ņu no­ņe­mot kat­lu no uguns. Pēc tam dzē­rie­nā ie­smi­dzi­na rož­ūde­ni, lai bie­zu­mi la­bāk no­sē­žas. Pa­sniedz ļo­ti kar­stu.

Reiz tan­tes daudz ru­nā­ja par ka­fi­jas kai­tī­gu­mu un kat­ru ta­sī­ti pa­va­dī­ja ar vār­diem «ak, man ne­va­ja­dzē­tu...». Ta­jā pa­šā lai­kā vi­ņas bi­ja ga­ta­vas stā­vēt ga­rās rin­dās, lai vis­pā­rē­ja de­fi­cī­ta ap­stāk­ļos ka­fi­ju no­pir­ktu. To­reiz ka­fi­jai at­šķi­rī­bā no nau­das bi­ja lie­la vēr­tī­ba un tā kal­po­ja par uni­ver­sā­lu no­rē­ķi­nu lī­dzek­li. At­mo­das ga­dos ka­fi­ju va­ku­uma pa­kās uz Lat­vi­ju sū­tī­ja Rie­tu­mu ra­di un ga­dī­jās, ka pa ce­ļam tai pie­au­ga kā­jas. Rei­zēm ka­fi­jas dzer­ša­nu dik­tē­ja mo­de, kam pa­kļā­vās arī ļau­ti­ņi, ku­riem pa­tie­sī­bā rūg­tā dzi­ra li­ka sa­vieb­ties. Par lai­mi, vis­maz ša­jā zi­ņā ta­gad va­ram at­ļau­ties būt mēs pa­ši, un ka­fi­jai uz­ti­cī­gi ir pa­li­ku­ši ti­kai pa­tie­sie cie­nī­tā­ji.

Vēs­tu­res fak­ti

Par ka­fi­jas dzim­te­ni uz­ska­ta me­žai­no Abe­sī­ni­jas kal­nie­ni Eti­opi­jā. Pirm­ie ka­fi­ju esot at­klā­ju­ši ka­zu ga­ni. Vi­ņi ie­vē­ro­ju­ši, ka lo­pi­ņi jū­tas ļo­ti mun­dri, ja ir ēdu­ši ka­fi­jas ko­ka aug­ļus. Ga­ni tos no­mē­ģi­nā­ju­ši, at­zi­nu­ši par rūg­tiem un ne­gar­šī­giem, bet sēk­li­ņas - ka­fi­jas pu­pi­ņas spļā­vu­ši uguns­ku­rā. Tās sā­ku­šas gruz­dēt un la­bi smar­žot, un tad ga­ni sa­ber­zu­ši pu­pi­ņas pul­ve­rī un ap­lē­ju­ši ar kar­stu ūde­ni. Eks­per­ti gan šau­bās, vai viss bi­ja tik vien­kār­ši, bet le­ģen­da ir le­ģen­da. Dzē­riens no sav­va­ļas ka­fi­jas ko­ka aug­ļiem da­ļai eiro­pie­šu pa­zīs­tams kopš 8. gad­sim­ta. Il­gu lai­ku ka­fi­jas audzē­ša­nas mo­no­pols pie­de­rē­jis arā­biem un ka­fi­jas pu­pi­ņas at­ļauts iz­vest uz ci­tām zem­ēm, ti­kai pār­lie­tas ar kar­stu ūde­ni, lai tās zau­dē­tu dīgt­spē­ju. Pir­mais, kam sle­pus iz­de­vies aiz­vest dīgt­spē­jī­gas ka­fi­jas pu­pi­ņas uz In­di­ju, bi­jis svēt­ceļ­nieks Ba­ba Bu­dans. 1618. ga­dā pir­mais ka­fi­jas ko­ka stāds no­nā­cis Ho­lan­dē, bet 1658. ga­dā uz­sāk­ta ka­fi­jas audzē­ša­na Cei­lo­nā. Vē­lāk ka­fi­ja no­nā­ca Ja­vā, tad Ja­mai­kā, Bra­zī­li­jā un ci­tās Dien­vid­ame­ri­kas zem­ēs. Sā­ku­mā ka­fi­ja bi­ja ļo­ti dār­ga un to pār­de­va spe­ci­ālās do­zēs, bet 19. gad­sim­tā tā kļu­va par pa­ras­tu pro­duk­tu un 20. gad­sim­tā - par pla­ša pa­tē­ri­ņa pre­ci. Ko­fe­īnu ka­fi­jā 1820. ga­dā at­klā­ja ķī­mi­ķis Frei­lībs Fer­di­nands Run­ge.

Audzē­ša­na

Da­bā ka­fi­jas ko­ki iz­aug 12 - 15 m augs­ti, bet pa­ras­ti tiem ne­ļauj pār­sniegt 2 - 3 m, lai bū­tu vieg­lāk no­vākt ra­žu, ku­ru šie ko­ki dod 25 - 30 ga­dus. Kat­rā ka­fi­jas ko­ka aug­lī - ka­fi­jas ķir­sī ir di­vas pu­pi­ņas. Lai tās da­bū­tu lau­kā, lie­to di­vus ap­strā­des pa­ņē­mie­nus. Sau­sa­jā ap­strā­dē pu­pi­ņas no­maz­gā un, re­gu­lā­ri mai­sot, žā­vē, līdz mīk­stums at­da­lās no pu­pi­ņām. Iz­man­to­jot mit­ro pār­strā­di, ka­fi­jas ķir­ši no­nāk ie­rī­cē, kur mīk­stu­mu at­da­la no ko­do­la, rau­dzē­ša­nas pro­ce­sā at­da­lās pē­dē­jās mīk­stu­ma pa­lie­kas, ku­ras no­maz­gā īpa­šā van­nā, pēc tam pu­pi­ņas žā­vē 1 - 3 ne­dē­ļas, ne­re­ti - sau­lē. Tas ļauj la­bāk sa­gla­bāt aro­mā­tu, ta­ču ki­lo­gra­mam ka­fi­jas tiek pa­tē­rē­ti 150 l ūdens. Augst­as kva­li­tā­tes pu­pi­ņām rak­stu­rī­ga ie­ga­re­na for­ma un rie­vi­ņa bur­ta S vei­dā. Ik­vie­nā ga­da­lai­kā kā­dā pa­sau­les ma­lā no­vāc ka­fi­jas ra­žu.

No pu­pi­ņas līdz pa­ci­ņai

Kā zi­nāms, ir di­vi ka­fi­jas pa­mat­vei­di - iz­smal­ci­nā­tā Ara­bi­ca un asā, ar ko­fe­īnu ba­gā­tā Ro­bus­ta. Dau­dzas po­pu­lā­ras ka­fi­jas mar­kas sa­tur abu vei­du mai­sī­ju­mu. Mai­sī­ju­mu vei­do­ša­na ir viens no ra­do­šā­ka­jiem un sa­rež­ģī­tā­ka­jiem ka­fi­jas ra­žo­tā­ju uz­de­vu­miem. Vi­ņiem arī jā­ņem vē­rā, ka at­ka­rī­bā no ap­stāk­ļiem ka­fi­ja kat­ru ga­du iz­aug ci­tā­da, bet pir­cējs vē­las, lai vi­ņa ie­cie­nī­tā mar­ka garš­otu al­laž vie­nā­di.

Gai­ša, vi­dē­ja vai tum­ša grauz­dē­ju­ma ka­fi­ja ir gau­mes lie­ta. Gai­šā­ka grauz­dē­ju­ma ka­fi­jā ir vai­rāk skā­bu­ma, pa­ras­ti skaid­rāk iz­pau­žas at­se­viš­ķas aro­mā­ta ni­an­ses. Vi­dē­ja grauz­dē­ju­ma ka­fi­jā ir past­ip­ri­nā­tas no­teik­tas garš­as ni­an­ses, ne­daudz ma­zāk skā­bu­ma. Tum­ši grauz­dē­ta ka­fi­ja ir rūg­tā­ka, stip­rāk ka­ra­me­li­zē­ta, var­būt arī asā­ka.

Ka­fi­ja un ve­se­lī­ba

Ka­fi­jas ie­tek­me uz ve­se­lī­bu jo­pro­jām tiek vēr­tē­ta pre­tru­nī­gi. Pē­dē­jā lai­kā ar­vien bie­žāk iz­skan at­zi­ņa, ka ru­nas par ka­fi­jas kai­tī­gu­mu ir pār­spī­lē­tas. Veik­ti pē­tī­ju­mi, ku­ri lie­ci­na, ka šis dzē­riens va­rē­tu arī nākt ve­se­lī­bai par la­bu. Re­gu­lā­ra ka­fi­jas dzer­ša­na ve­se­lam cil­vē­kam sa­vā zi­ņā pa­līdz tre­nēt sir­di un kal­po sirds rit­ma trau­cē­ju­mu pro­fi­lak­sei. Tiek pē­tī­ta arī ka­fi­jas var­bū­tē­jā spē­ja ma­zi­nāt Par­kin­so­na sli­mī­bas un arī Al­chei­me­ra sli­mī­bas ris­ku. Hār­var­dā, ap­ko­po­jot da­tus par vai­rāk ne­kā 190 tūk­sto­šiem cil­vē­ku, iz­pē­tīts, ka re­gu­lā­riem ka­fi­jas dzē­rā­jiem ir ma­zāks ot­rā ti­pa di­abē­ta risks ne­kā tiem, kas ka­fi­ju ne­lie­to. Ka­fi­ja ir arī ba­gā­ta ar anti­ok­si­dan­tiem. Kā zi­nāms, tā ir ļo­ti ie­cie­nīts uz­mun­dri­nošs lī­dzek­lis. Ta­ču pār­spī­lē­ju­mi ka­fi­jas dzer­ša­nā, tā­pat kā jeb­ku­rā jo­mā, var nākt par slik­tu. Uz­tu­ra spe­ci­ālis­ti rak­sta, ka die­nā ne­va­ja­dzē­tu uz­ņemt vai­rāk par 300 mg ko­fe­īna. Tā kā uz ka­fi­jas pa­ci­ņām pa­ras­ti nav no­rā­dīts ko­fe­īna sa­turs, mums at­liek spriest pēc sa­vas paš­sa­jū­tas. Par ko­fe­īna pār­mē­rī­gu uz­ņem­ša­nu var lie­ci­nāt pa­āt­ri­nā­ta sirds­dar­bī­ba, past­ip­ri­nā­ta ro­ku svī­ša­na, ner­vo­zi­tā­te, gal­vas­sā­pes, at­vil­nis, ie­mig­ša­nas grū­tī­bas vai mie­gai­nī­ba.

Re­cep­tes

  • Ka­fi­ja ar in­gve­ru. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na ta­se auk­sta ūdens, se­šas tēj­ka­ro­tes mal­tas ka­fi­jas, se­šas tēj­ka­ro­tes cu­ku­ra, vie­na tēj­ka­ro­te mal­ta in­gve­ra. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ka­fi­ju, cu­ku­ru un in­gve­ru ber ka­fi­jas vā­rā­ma­jā kat­li­ņā ar sa­šau­ri­nā­tu augš­u, pie­lej ūde­ni. Uz lē­nas uguns uz­vā­ra, no­ņem, to at­kār­to trīs rei­zes. Ļauj brī­di no­stā­ties, lej ma­zās ta­sī­tēs un pa­sniedz.
  • Ka­ra­me­ļu ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na tēj­ka­ro­te cu­ku­ra, vie­na ta­se ūdens, di­vas tēj­ka­ro­tes mal­tas ka­fi­jas, šķip­sni­ņa kar­da­mo­na, vie­na krust­nag­li­ņa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Tur­ku ka­fi­jas kat­li­ņā ber cu­ku­ru, uz­lej tam tēj­ka­ro­ti ūdens, liek uz ma­zas uguns un mai­sot kar­sē, līdz cu­kurs kūst. Tik­līdz pa­rā­dās vieg­la ka­ra­me­li­zē­ta cu­ku­ra smar­ža, pie­lej ūde­ni, uz­vā­ra, pie­vie­no mal­to ka­fi­ju un garš­vie­las, uz­vā­ra, no­stā­di­na, lej ma­zās ta­sī­tēs un klāt pa­sniedz glā­zi auk­sta ūdens.
  • Ka­fi­ja ar skā­bo krē­ju­mu. Sa­stāv­da­ļas. 50 g mal­tas ka­fi­jas, četr­as ta­ses ūdens, četr­as ēdam­ka­ro­tes cu­ku­ra, četr­as ēdam­ka­ro­tes skā­bā krē­ju­ma, va­ni­ļas cu­kurs. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kat­li­ņā ie­ber ka­fi­ju, pie­lej ūde­ni, uz­vā­ra, no­ņem no uguns un no­stā­di­na. Kat­rā ta­sē liek ka­ro­ti krē­ju­ma un cu­ku­ra, pie­vie­no šķip­sni­ņu va­ni­ļas cu­ku­ra un sa­mai­sa. Ne­pār­trau­cot mai­sīt, pie­lej ka­fi­ju.
  • Ka­fi­ja ar ka­ka­o. Sa­stāv­da­ļas. Di­vas ta­ses ka­fi­jas, 1/3 ta­se ka­ka­o dzē­rie­na, di­vas ta­ses pie­na, cu­kurs pēc garš­as, ne­daudz va­ni­ļas cu­ku­ra, pus­glā­ze sal­dā krē­ju­ma, ne­daudz mal­ta ka­nē­ļa. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Kat­li­ņā lej ka­fi­ju, ka­ka­o, pie­nu, pie­vie­no cu­ku­ru un uz vi­dē­jas uguns mai­sot uz­sil­da. Sal­do krē­ju­mu sa­pu­to ar va­ni­ļas cu­ku­ru. Ka­fi­ju lej ta­sēs, uz­liek sa­pu­to­to krē­ju­mu, uz­kai­sa ka­nē­li.
  • Ķir­šu ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na glā­ze kar­stas ka­fi­jas, 3 - 4 ēdam­ka­ro­tes šo­ko­lā­des sī­ru­pa, di­vas ēdam­ka­ro­tes ķir­šu su­las, 50 g sa­pu­to­ta sal­dā krē­ju­ma ar cu­ku­ru, rī­vē­ta šo­ko­lā­de, da­ži sa­cu­ku­ro­ti ķir­ši (var būt no kom­po­ta). Pa­ga­ta­vo­ša­na. Ka­fi­ju sa­jauc ar sī­ru­pu un su­lu, sa­lej di­vās sa­sil­dī­tās ta­sī­tēs, uz­liek pu­tu­krē­ju­mu, uz­kai­sa šo­ko­lā­di un ro­tā ar odzi­ņām.
  • De­dzi­nā­tā ka­fi­ja. Sa­stāv­da­ļas. Četr­as ta­ses stip­ras kar­stas ka­fi­jas, 100 g bren­di­ja, mi­zi­ņas no vie­na apel­sī­na un vie­na cit­ro­na. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Mi­zi­ņas sa­griež šau­rās strē­me­lī­tēs, liek kat­li­ņā, uz­lej bren­di­ju. Kat­li­ņu sil­da uz lē­nas uguns, tad bren­di­ju uz­ma­nī­gi aiz­de­dzi­na, uz­lej ka­fi­ju, uz­liek vā­ci­ņu un ļauj da­žas mi­nū­tes ie­vil­kties.
  • Ka­fi­ja ar olas dzel­te­nu­mu. Sa­stāv­da­ļas. Vie­na ta­se ka­fi­jas, viens olas dzel­te­nums, di­vas tēj­ka­ro­tes cu­ku­ra, 100 g sal­dā krē­ju­ma, šķip­sni­ņa rī­vē­tu mus­kat­riek­stu. Pa­ga­ta­vo­ša­na. Olas dzel­te­nu­mu kār­tī­gi sa­pu­to ar cu­ku­ru. Kat­li­ņā kar­sē krē­ju­mu, pie­vie­no dzel­te­nu­mu un, tur­pi­not mai­sīt, uz­kar­sē gan­drīz līdz vā­rī­ša­nās tem­pe­ra­tū­rai. Ta­sī­tēs sa­lej ka­fi­ju, pie­vie­no sa­ga­ta­vo­to mai­sī­ju­mu, uz­kai­sa rī­vē­tus mus­kat­riek­stus.

Veselība

Kartupeļi ir neatņemama latviskas virtuves un arī kultūras koda sastāvdaļa, tomēr modernā dzīvesveida piekritēju vidū par šo ogļhidrātiem bagāto dārzeni cirkulē dažādi mīti - netrūkst pat tādu, kas tieši tupeņus vaino daudzās veselības problēmās un mudina neēst vispār. Lai saprastu, vai ieguvums no vecmāmiņas kartupeļu talkas ir tikai rudenīgas bildes sociālo tīklu profiliem, vai tomēr vērtīgi ir arī paši kartupeļi, ko gatavot visa gada garumā, nacionālais mazumtirdzniecības veikals ELVI kopā ar pavāri un uztura speciālisti Jevgēniju Jansoni skaidro četrus populārākos mītus par kartupeļiem.

Svarīgākais