Medicīnā staigā pa naža asmeni

© F64, attēlam ir ilustratīva nozīme

Ja jūlijā mediķi atsakās strādāt pagarināto normālo darba laiku, visu mēnesi darbu nevarētu nodrošināt trīs reģionālās slimnīcas, aprēķinājusi Veselības ministrija.

Virs sava normālā darba laika katru mēnesi māsas, ārsti, sanitāri nostrādā 1800 slodžu, kas ir virsstundas, bet par kurām nemaksā kā citās nozarēs. Veselības ministre Anda Čakša saka: plāns B mediķu streika gadījumā ir nodrošināt tikai neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtos gadījumos. Diemžēl mediķu stāstītais Neatkarīgajai liecina, ka pat tagad resursu - ārstniecības personāla un finanšu - trūkuma dēļ jau atsevišķās situācijās nevar nodrošināt pat savlaicīgu akūtu palīdzību.

Vienam otrs jāatbalsta

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nolēmusi jūlijā rīkot protesta akciju, aicinot mediķus vienu mēnesi atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku. Lēmumu, vai piedalīties protesta akcijā, un uzrakstīt atteikumu strādāt virsstundas, ja par tām nemaksā, jāpieņem individuāli katram mediķim - māsai, ārstam, vecmātei, sanitāram. Mediķi piekrīt strādāt virsstundas, pat ja par tām nemaksā adevātu samaksu, tāpēc, lai nodrošinātu sev kaut cik cilvēka cienīgu iztikšanu, īpaši skarbā situācijā ir māsas un vecmātes, kurām ilgstoši bijušas zemas algas un ir jāstrādā vairākos darbos, arī nesaistītos ar medicīnu, lai nopelnītu iztikai. Vai ārsti būs gatavi iestāties arī par māsām un vecmātēm?

«Saņēmu vēstuli no mūsu slimnīcas bijušās anestezioloģes - reanimatoloģes, kura pašlaik strādā Francijā, aizkustinošu vēstuli, kurā izteikts vislielālais atbalsts mūsu cīņai,» Neatkarīgajai stāsta Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Sarmīte Plūme, «viņa kā ārste bija pirmā, kas vērsās Tiesībsarga birojā un Veselības ministrijā, aicinot likvidēt šo netaisnību pret mediķiem, kuriem joprojām jāstrādā pēc krīzes diktētiem noteikumiem. Es lasīju šo vēstuli mūsu māsiņām, lai viņas jūt, ka ir atbalsts, jo rokas, ja godīgi, brīžiem nolaižas…» S. Plūme uzsver, ka runa nav tikai par virsstundu neapmaksu, bet par atalgojuma palielināšanu kopumā. Stradiņa slimnīcā protests ieskanēsies jau mēnesi agrāk, no 1. jūnija pagarināto normālo darba laiku nestrādās Anestezioloģijas nodaļa, bez kuras nav iedomājams daudzu citu nodaļu darbs, īpaši operāciju norise. No 1. jūlija tikai normālo darba laiku strādās vēl daudzi citi mediķi, tomēr, cik mediķu patiešām uzrakstīs slimnīcas vadībai iesniegumus, būs zināms līdz maija beigām. Apņemšanos nestrādāt pagarināto darba laiku pauda Stradiņa slimnīcas Dzemdību nodaļas vecmātes.

Pārceļ operācijas

Slimnīcās trūkst mediķu - īpaši māsu, un tas vistiešāk ir saistīts ar zemo atalgojumu valsts sektorā, īpaši neatliekamajā medicīnā. Stradiņa slimnīcā trūkst 100 māsu, arī anestezioloģijas un operācijas māsu, kā arī 58 - māsu palīgu; arī ārstu - tiek meklēti ārsti anesteziologi un dežūrārsti ķirurgi Neatliekamās medicīnas centrā. Savukārt Rīgas Austrumu slimnīcā trūkst 105 māsu, 21 māsas palīga un 77 ārstu.

Pat nesagaidot mediķu streiku, lielajām slimnīcām, kurās koncentrējas lielākā daļa un smagākie pacienti no visas Latvijas, ir sarežģīti saplānot operācijas, un tās nākas atlikt līdz brīdim, kad varēs nokomplektēt «operācijas komandu». Operācijas notiek, bet ne ar pilnu jaudu, ko varētu nodrošināt slimnīcas tehniskās iespējas, lai gan pacienti gaida rindā. Saplānots tā, ka viena māsa ir uz divām operāciju zālēm…

Kāda situācija varētu veidoties protesta akciju laikā, ja jau tagad trūkst māsu operāciju zālēs un pacientu pēcoperācijas aprūpē? Slimnīcā, protams, oficiāli jāsaka, ka palīdzība pacientiem netiks atteikta, taču - uz kā rēķina? Stradiņa slimnīcas arodorganizācijas vadītāja Sarmīte Plūme turpina: «Par virsstundu nestrādāšanu paziņojušas anestēzijas māsas, bez kurām oprācijas nevar notikt, pēc mūsu aprēķiniem, uz vairākām dienām būs jāslēdz Dzemdību nodaļa, jo nevarēs sniegt dzemdību palīdzību, ja virsstundas atteiksies strādāt vecmātes.» Konkrēti par protesta akcijas ietekmi uz slimnīcas darbu zinās maija beigās, līdz kuram jāsastāda jūlija grafiki.

«Situācija nav vienkārša, jo, lai arī protesta akcijas atbalsta visas māsas un daļa ārstu, atļauties nestrādāt virsstundas - par to izlemt ir ļoti grūti, jo - kā tu dzīvosi to nākamo mēnesi? Māsas skaita katru centu, un nestrādāt pašreizējā brīdī virsstundas nozīmē krīzi ģimenē, kad nevarēs samaksāt rēķinus. Tomēr daudzas māsas ir gatavas uz to, jo nevar vairs izturēt attieksmi un nerēķināšanos. Mediķi nolikti bezizejā, jo tieši viņiem jāiznes veselības sistēmas katastrofālās situācijas sekas - jāstrādā pāri spēkiem, jo pacientiem jāpalīdz.» «Iedomāsimies māsu, kurai jāaprūpē pacienti, vai viņa var pateikt, es 30 aprūpēšu, desmit - nav mans uzdevums, man par to nesamaksā. Realitātē jau tagad personāla trūkuma apstākļos nākas strādāt daudzreiz vairāk,» stāsta S. Plūme, «neviens neievēro kaut kādus noteikumus, piemēram, cik māsām jābūt uz pacientu reanimācijā, ir rekomendācijas, bet nav noteikumu, un Latvijas situācijā ir otrādi - cik pacientu ir uz vienu māsu, jo māsas raujas pa vairākām operāciju zālēm.»

Paēdušais nesaprot

Budžetu dala valdība, ministri, deputāti - visiem ir veselības apdrošināšanas, bet mediķiem - lielākajam vairumam - tādu nav, tāpēc var spriedelēt pa darba grupām, padomēm, ko darīt, tāpēc Latvijā viens otru nesaprot un neatbalsta, spriež medīcinas darbinieki, un nevar noliegt, ka pašu mediķu lokā domas dalās un ne visi atbalsta protestus, jo nopelna pietiekami labas algas. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku prasība ir atcelt pagarināto normālo darba laiku, kā arī sistēmiski risināt medicīnas darbinieku atalgojuma jautājumu un samilzušo veselības nozarē strādājošo resursu problēmu.

«Mans personiskais viedoklis ir, ka mediķiem nav jāprasa atļauja vergot, bet par atbilstoši izglītota darbinieka profesionālu darbu atbilstošs atalgojums,» saka S. Plūme. Tas faktiski nozīmē pagarinātā darba laika atcelšanu un atalgojuma palielināšanu par slodzi, piemēram, māsām no pašreizējiem trim eiro stundā uz pieciem. «Turklāt situācija jāatrisina valstiskā līmenī, lai nebūtu tā, ka zemā atalgojuma dēļ un tāpēc, ka vienā darbavietā nevarēs strādāt ilgākas stundas, mediķi skrietu vēl vairāk pa vēl vairākām darbavietām. Mēs arī redzam, kādā situācijā ir iespiesti slimnīcu vadītāji, jo viņi saprot mediķus, bet no augšas ir spiediens visu nokārtot tā, lai it kā viss ir kārtībā,» pārdomās dalās S. Plūme.

Plāns B, vai ir?

«Esam aprēķinājuši visstundu skaitu, kuras tagad nostrādā mediķi visā Latvijā, un tās ir 1800 pilna laika slodzes, kas brīdī, kad mediķi atsakās strādāt virsstundas, netiek piepildītas, un tas nozīmē, ka mēnesi nevar strādāt trīs reģionālās slimnīcas,» gaidāmās mediķu protesta akcijas sekas prognozē veselības ministre. Slimnīcas darbu noteikti turpinās, taču ir jautājums, kā? Pēc A. Čakšas teiktā, ja pašlaik sāktu mediķiem tāpat kā citās nozarēs maksāt par virsstrundām dubulti, tas gadā no valsts budžeta prasītu 18 miljonu eiro, savukārt pakāpenisks pagarinātā normālā darba laika samazinājums par 20 stundām jau šogad - ap 3 miljoniem eiro.

Līdzīgi kā paši medicīnas darbinieki un mediķu arodbiedrības, arī veselības ministre saka: ne tikai virsstundu neapmaksāšana neapmierina mediķus un ir problēmas saknē, mediķiem atalgojums nav kāpināts ilgstoši, katru gadu šis jautājums tiek skatīts un atlikts. Uz jautājumu, kas notiks vasarā, A. Čakša atbild: «Mans mērķis, lai 1. jūnijā darba grupa no pēdējās sanāksmes iznāktu ar skaidru redzējumu par veselības nozares finansējumu.» Ja tomēr mediķus apmierinošs risinājums netiek panākts, tad jāķeras pie plāna B, un ministre pieļauj, ka tad mēs varam nonākt pie situācijas, ka strādā tikai neatliekamā palīdzība.



Veselība

Līdz 80% vēža slimnieku ir uzturvielu nepietiekamība un teju katrs piektais nāves gadījums vēža slimniekiem izriet no uzturvielu nepietiekamības sekām, uzsvērts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Uztura un dietoloģijas centra organizētajā seminārā "Malnutrīcijas aktualitāte dažādās ārstniecības nozarēs".

Svarīgākais