Neraugoties uz vēso vasaru, netrūkst cilvēku, kuri staigā sandalēs, kas sastāv vienīgi no plakanas zoles un divām šaurām siksniņām, kas savienotas starp kājas īkšķi un otro pirkstu. Angliskais šo apavu nosaukums ir flip-flops, latviešu valodā eksperti iesaka dēvēt tos par flipsandalēm, bet sarunvalodā ļaudis saka arī «jēzenes».
Pievilcīga ir salīdzinoši zemā cena, košais dizains un tas, ka flipsandalēs var doties arī lietū un brist pa peļķēm kaut vai pilsētas centrā, kamēr smalkos ādas apavos tērptie gājēji nezina, kā izlaipot. Tomēr flipsandales nav piemērotas valkāšanai visas dienas garumā.
Šādos apavos pēdas velvei nav burtiski nekāda atbalsta, tāpēc cilvēks ejot sāk likt pēdas uz iekšu un palielinās risks sastiept vai izmežģīt potītes. Ilgākā laika periodā nepareizie apavi var novest arī pie pēdu deformācijas, kad veidojas t.s. āmurveida pirksti. Traumatologi ortopēdi zina teikt, ka dažkārt pietiek ar vienu flipsandalēs nostaigātu sezonu, lai parādītos problēmas, īpaši - pusaudžiem un jauniešiem, kuru pēdas vēl aug. Bet tieši šajā vecuma grupā flipsandales ir ļoti populāras. Arī vecāki nesaskata varbūtējo kaitējumu pēdu veselībai, ko var nodarīt šie apavi, jo gadiem ilgi valdījis viedoklis, ka pie visām pēdu problēmām vainīgi augsti papēži.
Sekas flipsandaļu pastāvīgai valkāšanai var būt arī plantārais fascīts - iekaisums, kurš rodas, ja pārmērīgi tiek iestiepta plantārā fascija - blīvs saistaudu veidojums, kas platas lentes veidā savieno papēža kaulu ar pirkstu kauliņiem. Tā veido daļu no pēdas pamatnes un darbojas kā triecienus absorbējoša stiegra, nodrošinot pēdas velves stabilitāti un pēdas struktūru noturību. Pārmērīga šīs fascijas stiepšana rada kairinājumu un fascijas iekaisumu ar sāpēm papēžos un pēdas gareniskās velves rajonā, jo plantārās fascijas audos var rasties mikroskopiski plīsumi, urbjošas sāpes; papēdī rodas sāpīga dedzināšanas sajūta, vēlāk var veidoties papēžu pieši. Tas pasliktina dzīves kvalitāti un prasa ārstēšanos pie speciālistiem.
Valkājot flipsandales, ir arī lielāks risks, ka pēdai piekļūs bīstami svešķermeņi - stikla lauskas, naglas un citas lietas, kas mētājas apkārt, dažādi asumi var arī izdurties cauri zolēm, kas šiem apaviem parasti ir plānas un ražotas no vieglas plastmasas. Viegli var ieraut arī skabargas, turklāt pēdas nav pasargātas no apkārtējiem netīrumiem. Dažādi sīki ādas savainojumi, mikroplaisiņas un brūcītes, var kļūt par ieejas vārtiem infekcijām. Viena no izplatītākajām ir sēnīšu infekcija, kas var skart pēdas, pirkstu starpas, nagus - nags maina krāsu, kļūst nespodrs, bāls, dzeltenīgs vai brūngans, sabiezēts, drūpošs. Tad jādodas pie ārsta, lai problēmu diagnosticētu un novērstu.
Veicināti tiek arī ādas sabiezējumi. Āda kļūst cietāka, raupjāka, ilgstoša spiediena un berzes dēļ var rasties arī varžacis - sabiezējumi ar punktveida tapiņu vidū, kas mēdz radīt sāpes pārvietojoties.
Caur plānām zolēm labi jūtami arī virsmas negludumi, pa kuru tiek staigāts, un pēda ir ievainojamāka arī tāpēc, ka flipsandales neļauj pareizi spert soļus no papēža uz pirkstgalu, pēda tiek likta plakani un līdz ar to pilnvērtīgi neamortizē soļu radīto triecienu. Nereti mainās arī gaita, jo, cenšoties saglabāt stabilitāti, parādās tendence spert mazākus, nedrošākus soļus. Liekot ierasto plato soli, tiem, kuri nav pieraduši staigāt flipsandalēs, gadās aizspert šos apavus pa gaisu. Starp citu, arī vadīt mašīnu šajos pludmalei domātajos apavos nav labi, jo bijuši gadījumi, kad flipsandale nošļūk no kājas un pakļūst zem gāzes pedāļa.