VESELĪBAS NOZARĒ: Ātrs lēmums smagai reformai. Kas mainīsies?

Valdība pāris minūšu laikā pieņem lēmumu par veselības aprūpes reformu, kuras īstenošana prasīs daudz ilgāku laiku un smagu pūļu. Reformas gaitā paredzēts pārveidot slimnīcu tīklu visā Latvijā, paplašināt ģimenes ārsta lomu pacientu aprūpē un lielāku atbildību par veselības pakalpojumiem uzlikt arī uz pašvaldību pleciem.

Arī par nepieciešamo finansējumu veselības aprūpei - reformu plānā minēts, ka 2020. gadā veselības finansējumam jānovirza virs 4,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta - valdība izlemj ātri: lai ziņojumā paliek vien, vienkāršāk sakot, «kaut kāds tur procents, vēlāk skatīsimies, vai iekļaujamies budžeta rāmjos».

Ekrānšāviņš no avīzes

Viens, divi ­- gatavs

Konceptuālo ziņojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu izskatīja pirmdienas Ministru kabineta komitejā, kā arī kopumā par tajā iekļautajām idejām diskutēja jau kopš pagājušā gada rudens, kad pirmoreiz atklātībā parādījās Pasaules bankas pētījums. Tobrīd vienmēr visasāk uztvertais jautājums par slimnīcu nākotni Latvijas reģionos bija visai neskaidrs, kas ļāva izvirzīt dažādas teorijas, piemēram, ka dažas slimnīcas pārveidos par spacentriem vai ka pacientus patiešām no Alūksnes uz Rēzekni slikto ceļu dēļ vedīs ar medikopteriem. Tāpēc, no vienas puses, nevar teikt, ka valdības lēmums otrdienas pēcpusdienā būtu sasteigts. Taču, no otras puses, valdībā nenotika nekādas diskusijas. Lai arī partijas Vienotība ministri vedināja jautājumu atlikt, veselības ministre Anda Čakša un premjers tomēr aicināja visus neskaidros jautājumus apspriest starpbrīdī un vienoties, un tā arī notika. Valdība lēmumu pieņēma piecās minūtēs, apstiprinot ziņojumu, ko var uzskatīt par nākotnes redzējumu veselības nozares attīstībai. Neatkarīgā pēta, ko reformu plāns paredz mainīt slimnīcu darbībā.

Slimnīcu karte - cik tāla nākotne?

Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, pēc Veselības ministrijas domām, ir iespējama, augstākās sarežģītības veselības aprūpi koncentrējot lielākos veselības aprūpes centros, bet vienlaikus izveidojot tādu veselības pakalpojumu tīklu, lai pacienti iespējami tuvu mājai saņemtu medicīnisku palīdzību, kad ārstēšanās stacionārā nav nepieciešama.

Reforma paredz visas Latvijas slimnīcas dalīt līmeņos, un nu ziņojums atšķirībā no sākotnējā uzmetuma ir papildināts ar konkrētiem līmeņiem katrai no slimnīcām. Ziņojumā iezīmētas arī ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas ar reģionālajām un universitātes, proti, augstāka līmeņa slimnīcām. Veselības ministrijas pieeja ir tāda, ka katram līmenim - kopumā tie ir četri - ir noteikti konkrēti profili, atbilstoši kuriem slimnīcai ir jānodrošina medicīniskā palīdzība un arī noteikts skaits mediķu. 1. līmeņa slimnīcās būs nodrošināti pamata profili - terapija un hronisku pacientu aprūpe, kā arī 24 stundu neatliekamā medicīniskā palīdzība gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība (piemēram, traumu gadījumā, ambulatorā ķirurģiskā palīdzība, ārstēšana iekšējo slimību gadījumā un citi). Šajā līmenī iekļauti Aizkraukles slimnīca, Ludzas medicīnas centrs, Siguldas slimnīca, Saldus medicīnas centrs, Bauskas slimnīca, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca (Talsos), Tukuma slimnīca, Krāslavas slimnīca, Līvānu slimnīca, Limbažu slimnīca un Preiļu slimnīca.

Izdzīvošanas spēle pa līmeņiem

Pārsteigumu par 1. līmeņa slimnīcu sarakstu izraisīja trīs fakti - Kuldīgas un Preiļu slimnīcas iekļaušana 1. līmenī, ņemot vērā, ka šajā līmenī nav paredzēts sniegt dzemdībpalīdzību (izņēmums ir Siguldas slimnīca, kurai kā 1. līmeņa slimnīcai ļauts saglabāt specializāciju dzemdībpalīdzībā), kā arī Alūksnes slimnīcas atstāšana 1. līmenī. Preiļu slimnīca vēl vasaras sākumā pauda cerību, ka tā varēs saglabāt savu statusu un strādāt kā 2. līmeņa slimnīca, kas paredz arī dzemdību nodaļu. Alūksnes slimnīcas aizstāvībai pat tika vākti paraksti un izteikti loģiski argumenti, kāpēc slimnīca jāsaglabā ar plašāku darbības profilu - viens no argumentiem ir tas, ka reģionā tuvākās slimnīcas nav sasniedzamas tik īsā laikā, kā paredz reformas plāns.

Arī Kuldīgas slimnīca reformu plānā vēl otrdienas rītā bija iekļauta 1. līmenī, lai gan tajā gadā notiek vismaz 700 dzemdības un tiek sniegta arī cita palīdzība diennakts režīmā. Valdības sēdē Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners precizēja reformas dokumentu, pasakot, ka Kuldīgas slimnīca tomēr būs 2. līmenī.

Šajā līmenī bez Kuldīgas iekļauta arī Cēsu klīnika, Madonas slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība (Balvos), Dobeles un apkārtnes slimnīca, Jūrmalas slimnīca un Ogres rajona slimnīca. 2. līmeņa slimnīcās pacienti varēs saņemt palīdzību septiņos obligātajos profilos: terapija, hronisku pacientu aprūpe, ķirurģija, neiroloģija, ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības, pediatrija. Savukārt 3. līmenī ierindotas faktiski pašreizējās reģionālās slimnīcas - Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Vidzemes, Jēkabpils un Rēzeknes slimnīca. Tajās tiks nodrošināta darbība 13 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai papildu profili, piemēram, Liepājas reģionālā slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca ir specializējušās onkoloģijas un invazīvās kardioloģijas pacientu ārstēšanā. Savukārt 4. līmeņa slimnīcas ir visas klīniskās universitātes klīnikas, kā arī specializētie centri - Traumatoloģijas un ortopēdijas centrs, Rīgas dzemdību nams, rehabilitācijas centrs Vaivari. Augstākā līmeņa slimnīcās darbība noritēs 22 obligātajos profilos un atbilstoši katras slimnīcas specializācijai.

Veselības ministrija skaidro: lai racionāli izmantotu cilvēkresursus, infrastruktūru, finansējumu, medicīnas aprīkojumu, kā arī novērstu funkciju dublēšanos, tiks vērtēta iespēja veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem veidot astoņas slimnīcu sadarbības teritorijas, kurās 3. un 4. līmeņa slimnīcas veidotu vienotu sadarbības modeli ar zemāka līmeņa ārstniecības iestādēm. Šie sadarbības tīkli arī iezīmēti slimnīcu kartējumā.

UZZIŅAI

Veselības nozares budžets

Vienīgais jautājums, par ko, izskatot plānu, izteica bažas Finanšu ministrija, bija finansējums veselības nozarei. Finanšu ministrija aicināja pieņemt lēmumu, ka līdz 2020. gadam veselības budžets sasniedz 4% no IKP, bet tālākais atkarīgs no budžeta situācijas, savukārt veselības ministre Anda Čakša uzsvēra, ka konceptuālais ziņojums balstīts uz veselības nozares vajadzībām, kuras vienmēr ir lielākas, nekā iespējams saplānot budžetā. Ziņojumu pieņēma, pievienojot Finanšu ministrijas piebildi