6.lapa
Attīstās ārstēšanas metodes
«Var teikt, ka klasiskās hemoroīdu operācijas metodes sasniedza apogeju pagājušā gadsimta vidū, bet galvenā problēma ir tā, ka pirmās divas nedēļas pēc operācijas pacientam ir ļoti nepatīkamas, līdz ar to visas tehnoloģijas, kas tiek ieviestas, pamatā ir vērstas uz to, lai agrīno pēcoperācijas periodu padarītu pēc iespējas vieglāku,» komentē ārsts. «Vēsturiski vispopulārākā ir hemoroidektomija vai mukopeksija ar mehānisko šuvēju, saukta arī par Longo metodi - pēc izgudrotāja, Sicīlijas ķirurga, vārda. Tā ir visbiežākā alternatīva Latvijā un, iespējams, vienīgā, ko var saņemt par valsts naudu, tāpēc arī tik populāra. Tad nāk pārējās: THD jeb transanālā hemoroīdu dearterizācija, kad nošuj hemoroīda artērijas, HAL RAL metode, kas ir apmēram tas pats, gumijas ligatūras - vēsturiski laba, lai arī savu laiku jau nedaudz pārdzīvojusi, bet kā budžetam draudzīga metode pieļaujama. Ar labiem rezultātiem izmantojam lāzermetodes, kas pazīstamas ar nosaukumiem HeLP un LPH.
HeLP procedūras (no angļu valodas - hemorrhoid laser procedure) gaitā ar speciālu doplerzondi tiek atrasts, kurā vietā zem gļotādas ir hemoroīdus barojošais asinsvads, un precīzi tajā vietā tas tiek piededzināts. Ar šo pašu aparatūru arī kontrolē, vai asinsvads ir noslēdzies. Šo metodi vairāk izmanto agrīnām hemoroīdu stadijām, kad vēl nenovēro hemoroidālo mezglu izkrišanu no anālās atveres. Mezgli, kuri ir palielināti tikai nedaudz, pēc zināma laika saplok. Labu efektu ar HeLP lāzertehnoloģiju var panākt arī pacientiem, kuriem ir sūdzības par niezi, diskomfortu un citām subjektīvi nepatīkamām sajūtām anālajā zonā. Ja slimības pakāpe ir lielāka, HeLP lāzerprocedūra ļauj uz kādu laiku samazināt traucējošos simptomus, kamēr pacients ir gatavs nopietnākai ārstēšanai. Lielākās hemoroidālās slimības stadijās efektīva ir LHP (laser hemorrhoidal plastic) operācija. Ja hemoroīdi ir jau pārāk lieli un sāk izkrist, tad saistaudi, kas tos tur pie zarnas sieniņas, ir izstaipīti, tāpēc vairs nav iespējams panākt tik labu efektu, slēdzot artērijas, kas apgādā hemoroidālos mezglus ar asinīm. Mezglā tiek iedurta lāzera «adatiņa» un veikta piededzināšana, mezgls saplok, varētu teikt - pielīp pie zarnas sieniņas. Ir vēl dažādas citas metodes, piemēram, infrasarkano staru koagulācija, kas ļoti populāra Amerikā. Izmanto arī skleroterapiju - tā ir vienkārša, lēta metode, kad mazos hemoroidālajos mezglos veic sklerozanta injekcijas. Jo lielāka slimības stadija, jo agresīvākas metodes jālieto un jo lielāki ir pēcoperācijas ierobežojumi.»