VESELĪBA: Ergoterapijas daudzpusība un dažādība

Pēc Pasaules Ergoterapeitu federācijas iniciatīvas piektdien, 27. oktobrī, visā pasaulē tiek atzīmēta Pasaules Ergoterapijas diena. Šogad tās moto ir Informē. Iedvesmo. Ietekmē – lai atspoguļotu profesijas daudzpusību un dažādību.

Ergoterapija ir samērā jauna profesija un Latvijā parādījusies tikai pirms 21 gada. Protams, daļai sabiedrības ar to ir jau personīga pieredze, bet, iespējams, daudziem joprojām nav īsti skaidrs, ko sevī ietver ergoterapija, kādos gadījumos var palīdzēt ergoterapeits un kādi ir biežākie traucējumi, kad ergoterapeita palīdzība nepieciešama bērniem. Tāpēc visu šo nedēļu praktizējošie ergoterapeiti savās darba vietās aktualizē dažādus ar ergoterapiju saistītus jautājumus un organizē izglītojošus pasākumus un veselīga dzīvesveida meistarklases. Neatkarīgās lasītājus par šīs profesijas daudzveidību informē un iedvesmo ergoterapeite Zane Liepiņa, Rehabilitācijas centra Jaunķemeri Ergoterapijas nodaļas vadītāja.

Būt neatkarīgam ikdienā

«Ergoterapeits ir veselības aprūpes profesionālis, kurš, lai veicinātu cilvēka iesaistīšanos un neatkarību ikdienas aktivitātēs, kā arī dalību sabiedrībā, izmanto gan pacienta paša spējas, gan tehniskos palīglīdzekļus, gan adaptīvas aktivitāšu veikšanas stratēģijas, kā arī mērķtiecīgas aktivitātes un funkcionālo spēju atjaunošanas tehnikas,» - tā savu profesiju definē Zane Liepiņa, uzsverot, ka ergoterapija sevī ietver gan pacienta novērtēšanu, gan ārstēšanu, gan sadarbību ar viņu pašu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Tiesa, vairākumā gadījumu ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem - strādā multiprofesionālā komandā. Tostarp slimnīcās, rehabilitācijas centros, ambulatorās veselības centros/poliklīnikās, veselības aprūpē mājās, pašvaldību sociālajos dienestos, dienas centros, sociālās aprūpes iestādēs, kā arī tehnisko palīglīdzekļu centros un arī speciālās izglītības iestādēs.

«Uzsākot darbu ar pacientu, ergoterapeits novērtē viņa spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi - dzīvesvietas, mājokļa, darbavietas vai skolas apstākļiem, kā arī par sociālo vidi - ģimeni, draugiem, skolasbiedriem, darba biedriem. Jo ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt spējas un prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam viņa ikdienas nodarbēs, lai uzturētu un/vai uzlabotu veselību un labklājību,» stāsta Zane Liepiņa. Viņa norāda: ergoterapeita darbības mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās, tostarp palīdzēt cilvēkam adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus.

Konsultē tuviniekus

Strādājot ar pieaugušajiem - pēc traumas vai ar kādu konkrētu slimību -, ergoterapijas mērķis ir atjaunot zaudētās spējas un ļaut pacientam būt maksimāli neatkarīgam ikdienas dzīves aktivitātēs. Tādēļ ergoterapeits sadarbojas ne tikai ar pacientu, bet arī ar viņa ģimenes locekļiem. «Ideālā variantā tuvinieki piedalās terapijas procesā, apgūst prasmes, kā pareizi asistēt pacientam, lai palīdzību ikdienas dzīvē viņš saņemtu tieši tik daudz, cik nepieciešams,» stāsta Zane Liepiņa, uzsverot, ka ergoterapeits konsultē tuviniekus par ergonomikas pamatprincipu ievērošanu arī viņu pašu ikdienas aktivitāšu veikšanā - lai, aprūpējot pacientu, viņi saudzētu arī savu muguras veselību.

Atbilstoši bērna vecumam

«Ergoterapeits strādā arī ar priekšlaikus dzimušajiem mazuļiem un bērniem. Biežākie traucējumi, kad nepieciešama ergoterapeita palīdzība bērniem, ir dzemdību traumas vai iedzimti defekti, psihomotorās attīstības traucējumi, smadzeņu bojājumi, garīgās veselības vai uzvedības problēmas, autisms, locītavu slimības un traumas. Ergoterapeita konsultācija ir ieteicama bērniem, kuri savā attīstībā nedaudz aizkavējas - slikti runā un lēni apgūst jaunas lietas,» skaidro Rehabilitācijas centra Jaunķemeri Ergoterapijas nodaļas vadītāja. Viņa norāda, ka, līdzīgi kā darbā ar pieaugušajiem, arī strādājot ar bērniem, galvenais mērķis ir palīdzēt bērnam sasniegt maksimālu neatkarību ikdienas aktivitāšu veikšanai atbilstoši viņa vecumam. Piemēram, trenējot tādas elementāras iemaņas kā zobu tīrīšana, apģērba aiz/atpogāšana, šņorēšana, ēšanas piederumu lietošana. Tāpat arī sīkās motorikas un manipulāciju prasmes (pirkstu veiklība, spēks, satvēriens; rakstāmpiederumu satvēriens, griešana ar šķērēm), acuroku koordinācija (krāsošana, mācīšanās rakstīt uz tāfeles vai pārrakstīt tekstu kladē), plānošanas un organizēšanas prasmes (laika izpratne, pulksteņa apgūšana, dienas režīms) un sensorās funkcijas (atbilstoši reaģēt uz dažādiem apkārtējās vides kairinātājiem). «Veicot bērna novērtēšanu, nepieciešamības gadījumā rekomendējam atbilstošu tehnisko palīglīdzekli ikdienas aktivitāšu veikšanas atvieglošanai - sākot no vienkāršiem uzgaļiem rakstāmpiederumiem, beidzot ar multifunkcionāliem aktivitāšu krēsliem un daudzlīmeņu runas iekārtām.»

Māca rast līdzsvaru

Zane Liepiņa stāsta, ka ergoterapeitam plašs darba lauks ir profilakses un veselības veicināšanas joma, jo tehnoloģiju straujā attīstība dzīvesveidu padara mazkustīgu un nepietiekamas fiziskās aktivitātes atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz veselību kopumā. Pēdējos gados ergoterapeiti daudz laika veltī, lai konsultētu par darba vides iekārtojumu atbilstoši ergonomikas pamatprincipiem, kā arī par paradumu maiņu darba uzdevumu veikšanā, piemēram, darba veikšanas pozas, atpūtas pauzes, kas palīdz samazināt mazkustīguma un ilgstošas sēdēšanas negatīvo ietekmi uz veselību.

«Mūsdienās lielai daļai sabiedrības jau ikdienišķa ir kļuvusi vairāku uzdevumu vai nodarbju veikšana vienlaikus. Arī moderno tehnoloģiju izmantošana palielina dzīves tempu un atstāj būtisku ietekmi uz nodarbju līdzsvaru. Un sekas tam ir izdegšanas sindroms, arī veģetatīvā distonija,» stāsta Zane Liepiņa, uzsverot, ka te, protams, atkal darbs ir ergoterapeitam - lai, sadarbojoties ar pacientu, mācītu viņam izvērtēt savas nodarbes un rast tajās līdzsvaru. Līdzsvaru starp fiziskām, garīgām un sociālām nodarbēm. Līdzsvaru starp brīvprātīgi izvēlētām un obligātām nodarbēm. Līdzsvaru starp nogurdinošām un nomierinošām nodarbēm vai arī - vienkārši starp darīšanu un būšanu.

***

ERGOTERAPEITI PRAKTIZĒ

• ar pieaugušajiem - ar dažādām akūtām un hroniskām slimībām (neiroloģiskām, kardioloģiskām, ortopēdiskām, reimatoloģiskām)

• ar bērniem - ar akūtiem un hroniskiem stāvokļiem (apdegumiem, neiroloģiskiem stāvokļiem, reimatoloģiskām slimībām, pēc lūzumiem un perifēro nervu bojājumiem)

• garīgās veselības jomā

• tehnisko palīglīdzekļu jomā (gan valsts, gan privātās iestādēs, gan nevalstiskās organizācijās)

• nodarbinātības jomā (izglītojot darbiniekus, pielāgojot darba vietu un vidi gan veselības profilakses nolūkos, gan darbiniekiem ar funkcionēšanas traucējumiem)

***

NEPALAIDIET GARĀM!

BEZMAKSAS IZGLĪTOJOŠAS NODARBĪBAS

1. Rehabilitācijas centrā Jaunķemeri:

• 25. oktobrī pulksten 12 (latviešu val.) un pulksten 15 (krievu val.) izglītojošu nodarbību Nodarbes līdzsvars un veselība vadīs ergoterapeits Aleksandrs Grjadovojs

• 26. oktobrī no pulksten 10 līdz 16 Atvērto durvju dienā «informēs, iedvesmos un ietekmēs» ergoterapeites Dace Lietavniece un Gunta Pudova

• 26. oktobrī pulksten 15 izglītojošu nodarbību Aktīva sēdēšana muguras veselībai vadīs ergoterapeite Elza Sebre

2. Stacionārā Latvijas Onkoloģijas centrs, Rehabilitācijas kabinetā (1. stāvā):

• 27. oktobrī pulksten 9 ergoterapeits Rūdolfs Cešeiko vadīs lekciju Fiziskas aktivitātes onkoloģiskiem pacientiem

3. Stacionārā Gaiļezers, Rehabilitācijas nodaļā (2. stāvā):

• 27. oktobrī pulksten 11 ergoterapeite Vita Kurganova vadīs izglītojošu nodarbību Locītavu aizsardzība aktīvai dzīvei

* Vairāk informācijas par ergoterapeitu aktivitātēm Latvijā - ergoterapija.lv