Lai nākamais gads būtu pārticis un bagāts, Ziemassvētkos un Vecgada vakarā ir jābūt bagātīgi klātiem galdiem – tā liecina mūsu senču ticējumi. Uz galda jābūt zirņiem, pīrāgiem ar speķi, štovētiem kāpostiem, cūkas cepetim, piparkūkām un vēl vismaz četriem ēdieniem.Bet kā to visu notiesāt, nenodarot pāri savai veselībai?
«Pārēšanās svētkos nav nekas neparasts. Pat tie, kuri visu gadu ir ēduši veselīgi un par to domājuši, svētkos mēdz paklupt. Un mums, gastroenterologiem, ar pārēšanās sekām nākas saskarties līdz pat Lieldienām,» saka Dr. Ilona Vilkoite, ārste, iekšķīgo slimību speciāliste, gastroenteroloģe, gastrointestinālās endoskopijas speciāliste (VC-4 Diagnostikas centrs, Capital Clinic Riga). Viņa iesaka, kā svētkos nepārēsties, kur meklēt pirmo palīdzību, ja tomēr tā noticis.
Vairāk svaigu dārzeņu
«Būtu labi svētkus sagaidīt ar apziņu, ka mums nav vajadzīga pārēšanās, un sevi jau laikus tam sagatavot. Bet pie svētku galda aizdomāties, kāpēc mēs ēdam, kāpēc to kumosu liekam mutē, un vai mums tas šobrīd ir vajadzīgs? Vai mēs to darām, lai svinētu svētkus, vai fizioloģisku iemeslu dēļ - tāpēc, ka ir jāpaēd? Protams, ka svētku laikā šāda apzināta ēšana, ko varbūt gada laikā arī esam ievērojuši, ir grūtāk realizējama, un šis ir tas laiks, kad liela daļa cilvēku paklūp. Un paklūp cilvēcisku apstākļu dēļ - jo ir svētki, socializēšanās, mēs satiekamies ar draugiem, radiem, kuri varbūt ilgāku laiku nav redzēti, un, protams, ka mēs neejam kopā skriet, bet sēžam pie galda un tērzējam, un tas kumoss pats ielien mutē. Un tas jau arī nav nekas tāds, par ko vajadzētu stipri pārdzīvot un krist kaunā, jo tā tas ir un tā tas, visticamāk, būs arī nākotnē,» domā gastroenteroloģe. Bet, lai šī ēšana un iespējamā pārēšanās būtu vieglāka, viņa iesaka pa rokai turēt produktus, kas nav tik trekni un sātīgi, kādus esam pieraduši ēst Ziemassvētkos. Piemēram, vairāk svaigu dārzeņu - burkānus, ziedkāpostus. Tādējādi, pavadot vakaru kopā ar tuviniekiem vai draugiem, nodarītu sev mazāku kaitējumu. «Varbūt arī alkoholu, kas svētku reizēs parasti tiek lietots vairāk nekā ikdienā, var aizvietot ar kādiem bezalkoholiskiem dzērieniem, ielietiem skaistā traukā. Labākajā gadījumā, protams, ar ūdeni, kam pievienota šķēlīte gurķa, citrona vai greipfrūta,» iesaka Dr. Ilona Vilkoite.
Lielu bojājumu nenodara
«Ja tas process [pārēšanās] tomēr ir noticis, mēs, gastroenterologi, tā atblāzmu redzam vēl ilgi pēc svētkiem, praktiski līdz pat Lieldienām - jo pacienti stāsta, ka pirmās sūdzības parādījušas tieši pēc Ziemassvētkiem, kad sanācis pārēsties. Bet - es gribētu uzreiz nomierināt pacientus, ka pārēšanās lielu ļaunumu gremošanas traktam, kuņģim un zarnām nodarīt nevar, izņemot atsevišķus gadījumus, kad ir skarts aizkuņģa dziedzeris un tiek ierosināti akūti pankreatīti,» stāsta gastroenteroloģe. Viņa norāda: protams, ja cilvēks ir pārēdies, viņš jūtas slikti, jo uzņemtās pārtikas daudzums spiež uz apkārtējiem orgāniem, bet - kuņģa čūlu no pārēšanās dabūt nevar. Tāpat to nevar dabūt no marinēta gurķīša, par to bažīties nevajag. «Bet tas, kas mūs, gastroenterologus, visvairāk uztrauc, ir hroniski slimie pacienti, kuriem ir žultsakmeņi, jo viņiem taukaināks ēdiens var izprovocēt kādu sāpju lēkmi vai slimības saasinājumu,» stāsta Dr. Ilona Vilkoite. Tāpat uzmanīgiem jābūt pacientiem ar hroniskām aizkuņģa dziedzera slimībām - arī viņiem trekns ēdiens un alkohols var izprovocēt paasinājumus.
Nākamajā dienā atslodze
Kādas ir tipiskākās sūdzības, ko izprovocē pārēšanās, ar kādām pacienti vēršas pie gastroenterologa? «Ļoti tipiskas, lielai daļai stipri līdzīgas - tas ir diskomforts, spiedoša sajūta aiz krūšu kaula vai kuņģa rajonā, smaguma sajūta. Ir daļa pacientu, kuri saka, ka jūtas tā, it kā ķieģeli būtu apēduši, vai, guļot horizontālā stāvoklī, ir sajūta, ka uz vēdera uzlikts akmens. Protams, saasinās arī atviļņa slimības simptomi, var būt grēmas, atraugas ar skābu vai rūgtenu garšu, ja ir žults izvades traucējumi. Pacienti sūdzas arī par vēdera izejas traucējumiem - tā var būt biežāka, šķidrāka. Pārēšanās saasina arī kairinātas zarnas sindromu, kas šobrīd ir… aktuāla problēma, jo ar to savā praksē saskaramies ļoti bieži,» stāsta gastroenteroloģe, paskaidrojot, ka kairinātas zarnas sindroma gadījumā pacients izjūt diskomfortu, vēdera pūšanos, vēdera izejas traucējumus - tā ir šķidra un bieža vai gluži pretēji - ar aizcietējumu simptomātiku.
Tāpēc daktere atgādina: ja svētkos gadījies ēst par daudz, labs risinājums pašsajūtas uzlabošanai ir nākamajā dienā ievērot atslodzi - neēst nemaz un dzert tikai ūdeni vai ēst pavisam vieglu pārtiku, vai dzert tikai kefīru. Tāda diena var dot tiešām labu atslodzi gremošanas traktam. Protams, nevajag aiziet pārmērībās un ilgstoši badoties. «Un noteikti vajadzētu atcerēties par ūdens lietošanu - ziemā tas ir pusotrs litrs, vasarā šo daudzumu var kāpināt. Protams, tas attiecas uz relatīvi veseliem cilvēkiem, kuriem nav nieru slimību vai kādu citu sarežģījumu. Par ūdens lietošanu ir svarīgi atcerēties ne tikai svētkos vai tūlīt pēc svētkiem, bet arī ikdienā.»
Pirmā palīdzība
Kāda ir pirmā palīdzība pārēšanās un pašsajūtas pasliktināšanās gadījumā? «Ir konkrēti medikamenti, ko lieto pārēšanās gadījumā - tie varētu būt aizkuņģa fermenti, kas nopērkami aptiekās bez receptes. Ja sanācis ar pārtiku saindēties (šķidra vēdera izeja un/vai vemšana), iesaka lietot adsorbējošus medikamentus - aktīvo ogli vai smecta. Var mēģināt izlīdzēties ar probiotiskiem līdzekļiem, kas satur labās baktērijas. Bet primāri terapiju vajadzētu uzsākt ar ūdens pievadi,» iesaka Dr. Ilona Vilkoite, norādot, ja ar pašārstēšanos pašsajūta neuzlabojas, ja nav uzlabojumu arī pēc atslodzes dienas, tad gan vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta vai gastroenterologa un skaidrot, kāpēc.
Ēšanas kultūra mainās
«Skaidrs, ka ēdiens nekad nebūs cilvēkam mazsvarīgs un brīvā laika pavadīšana bieži noritēs kopā ar ēšanu, bet - uz to nevajadzētu likt uzsvaru, ka, piemēram, Ziemassvētkos uz galda ir jābūt deviņiem ēdieniem. Tās ir mūsu senču tradīcijas, un tādas tās lai arī paliek,» uzskata gastroenteroloģe Ilona Vilkoite. Arī viņa pati jau vairākus gadus, kopš ģimenē ienākuši bērni, ir mainījusi no saviem vecākiem pārņemtās svētku galda tradīcijas, cenšoties maltīti padarīt pēc iespējas veselīgāku. «Manā bērnībā bija štovēti kāposti un trekna gaļa, rasols ar majonēzi. Es majonēzes vietā lieku bezpiedevu jogurtu, ko iejaucu ar sinepēm. Bet bērniem pa rokai ir pieejami nevis čipsi un konfektes, bet burkāni un āboli,» stāsta Rodrigo (9) un Karīnas (5) mamma. Viņa savā ārsta praksē novērojusi, ka daudzas jaunās ģimenes meklē veselīgākas alternatīvas, jaunus risinājumus virtuvē, un skats uz ēdienu ļoti mainās. Pat divdesmitgadnieki jau ēd savādāk nekā trīsdesmitgadnieki, turklāt jaunieši ļoti pozitīvi ietekmē arī savus vecākus. «Tagad ir moderni ģimenē gatavot kopā, un tādā veidā arī notiek ideju apmaiņa paaudžu starpā. Pozitīvi, ka arī skolās liela uzmanība tiek pievērsta ēšanas kultūrai, kas manā laikā nebija. Progress ir jūtams, un, manuprāt, ilgi nebūs jāgaida, kad mainīsies ēšanas kultūra arī pie svētku galda. Jau mainās. Un to pierāda arī studiju programma Uzturzinātne, kas Stradiņa universitātē ir viena no populārākajām. Parunājot ar tur studējošajām meitenēm, sapratu, ka, piemēram, saldo ēdienu gatavošanā jau notiek revolūcija. Un tās idejas, ko viņas iesaka, ir absolūti fantastiskas!»