Lai gan pašreizējais ekonomiskais fons gan Latvijā, gan arī Eiropā kopumā šķiet visai padrūms, nākamgad situācija varētu mainīties uz pozitīvo pusi. Par to liek domāt arī jaunākās Starptautiskā valūtas fonda prognozes.
Starptautiskā finanšu organizācija paredz, ka šogad planētas kopējais ekonomiskais pieaugums varētu sasniegt 3%, iepretī 3,5% pagājušajā gadā. Vienlaikus jāpiebilst, ka organizācijas minētie 3% prognozes piepildīšanās gadījumā tiek sasniegti laikā, kas sev nesis līdzi ievērojamu pasaules tirdzniecības apsīkumu. Paredzēts, ka nākamgad globālais ekonomiskais pieaugums saruks līdz 2,9%. Jāpiebilst, ka pēdējā laikā ekonomiskie sniegumi un to prognozes ir visai pieticīgas uz vēsturiskā fona. Salīdzinājumam - laika posmā no 2000. līdz 2019. gadam pasaules ikgadējais ekonomiskais pieaugums sasniedza vidēji 3,8%. Turklāt šis periods ietver arī laiku, kad pasaules ekonomika piedzīvoja otro lielāko krīzi savā vēsturē, tātad labajos gados izaugsme bija vēl straujāka. Tas zināmā mērā var kalpot par signālu, ka situācija varētu būt pat sliktāka nekā tagad. Vai arī var izdarīt secinājumu, ka pasaules ekonomiskā pieauguma mazināšanās iekšzemes kopprodukta skaitļos izpaudīsies ar nelielu nobīdi, pašreizējām negācijām ietekmējot nākamā gada pasaules ekonomisko statistiku. No vienas puses, tas var liecināt, ka nākamgad arī Latvijā ekonomiskā dzīve var nepalikt vieglāka, tomēr vienlaikus ir arī labās ziņas, un to ietekme uz mūsu valsti var būt krietni izteiktāka nekā kopējiem planētas vidējiem izaugsmes rādītājiem
Ziņa, kas Latvijai kaut nosacīti ir labvēlīga, ir saistīta ar Eiropas ekonomisko atgūšanos. Tas, ka ilgtermiņā Latvijas ekonomisko kāpumu nodrošina preču un pakalpojumu eksports, bet vietējais patēriņš tiek pakārtots valstī ieplūstošajām eksporta un investīciju naudas plūsmām, jau ir vispār zināms fakts. Uzreiz jāsaka, ka nekāds būtisks Eiropas ekonomiskais pieaugums netiek gaidīts, taču ir labā ziņa, proti, no Valūtas fonda prognozēm izriet, ka situācija nepasliktināsies, drīzāk kļūs “par kapeiku” labāka. Mūsu ārējās tirdzniecības partneri atrodas galvenokārt Eiropā, līdz ar to tiešā mērā ar šī reģiona ekonomisko veselību ir saistīta mūsu izaugsme. Tiesa gan, pēdējās desmitgades laikā mūsu preču eksporta struktūrā ļoti strauji pieaudzis ASV īpatsvars, bet pamatā pārtiekam no Eiropas labklājības. Šajā gadījumā būtiski ir tas, ka SVF skatījumā Vācijas ekonomiskais pieaugums nākamgad varētu sasniegt 0,9% pretstatā šogad paredzamajam kritumam par pusprocentu.
Uz Vāciju pašreizējās augstās procentu likmes izteiktāk varētu sākt iedarboties nākamajā gadā, jo Rietumeiropā saistībā ar lielāku fiksētu aizdevuma procentu likmju izmantošanu pašreizējā Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmju kāpināšana kredītņēmējus nav ietekmējusi tik skaudri kā Baltijā. Līdz ar to būtu pamats domāt, ka lielākās nepatikšanas Rietumeiropas tautsaimniecībā saistībā ar līdzšinējo monetāro politiku vēl tikai sāksies. Tomēr ekonomistu vidū izskan pretarguments, ka inflācija uzrāda nepārprotamu samazināšanās tendenci, taču saistībā tieši ar inflāciju ir noticis visai ievērojams algu kāpums, līdz ar to šobrīd cilvēku pirktspēja pieaug. Šis pirktspējas pieaugums tad var būt jauns dzinējspēks Eiropas ekonomikai, kas varētu papildu naudu iepludināt arī Latvijas eksportētāju makos.
Eiropas lielo valstu vidū ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās tiek gaidīta arī Francijā un Lielbritānijā. Pirmajai no abām IKP pieaugums šim gadam paredzēts 1%, bet nākamgad 1,3%. Savukārt otrajai šie skaitļi ir attiecīgi 0,5% un 0,6%. Lai arī runa ir par paātrināšanos, reālajā izteiksmē izaugsme ir visai maz jūtama, un faktiski drīzāk var teikt, ka runa ir par ekonomisko veģetēšanu, kas ilgākā laikā neved pretī fundamentālai attīstībai.
Attiecībā uz Latviju SVF prognozes var šķist pārsteidzoši labas, taču vienlaikus ir jārēķinās, ka organizācijas paredzējumi var līdz galam nepiepildīties. Kaut arī mūsu valsts tautsaimniecība nemitīgi slīd recesijā, SVF skatījumā tā šogad varētu pieaugt par pusprocentu pretstatā abām pārējām Baltijas kaimiņvalstīm. Gada sākumā mūsu ekonomiskais pieaugums vēl bija nulles vērts, otrajā ceturksnī pret šo periodu pērn bija kritums par 1,1%, bet ātrais Centrālās statistikas pārvaldes novērtējums par trešo ceturksni liecina, ka gada izteiksmē kritums bijis par procenta desmitdaļu. Šis salīdzinoši mazais kritums lielā mērā arī bijis uz lielākas nodokļu iekasēšanas rēķina, jo nominālā ekonomika un patēriņš naudas izteiksmē līdz ar lielo inflāciju bija palielinājušies. Ir maz cerību, ka šajā - gada pēdējā - ceturksnī Latvijas ekonomiskie uzlabojumi varēs būt tik iespaidīgi, lai visu gadu mūsu valsts spētu noslēgt ar ekonomisko kāpumu. Tikmēr Lietuvai šim gadam tiek prognozēts 0,2% vērts IKP kritums, bet Igaunijas ekonomika varētu sarukt par 2,3%. Savukārt nākamajā gadā visām trim Baltijas valstīm tiek lēsts tautsaimniecības pieaugums 2,4-2,7% apmērā. Konkrēti - Latvijā IKP varētu pieaugt par 2,6%. Tas apmēram saskan arī ar valsts budžeta veidotāju prognozēm. Ja Eiropas ekonomika sāktu atgūties, šādu prognožu izpilde varētu šķist reāla, taču tam nepieciešamais priekšnosacījums būtu centrālās bankas monetārās politikas atgriešanās aizdevuma procentu likmju samazināšanās virzienā. Patlaban finanšu tirgus kuluāros ik pa laikam izskan hipotēzes, ka ECB varētu sākt ātrāku procenta likmju samazināšanu. Ja tas notiktu, mūsu valsts eksporta kapacitātē atkal varētu būt vērojams uzrāviens. Pretējā gadījumā drīzāk būtu jārēķinās, ka izaugsmes nebūs vai tā būs rakstāma ar mīnusa zīmi.