Vairākos reģionos vēža profilaktiskajām pārbaudēm jeb skrīningam šogad atsaucies rekordliels pacienšu skaits.
Kā piemēru var minēt Latgali, kur pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas uz dzemdes kakla vēža skrīningu veselību pārbaudīja 66 procenti uzaicināto sieviešu. Tomēr joprojām ne visi iedzīvotāji šīs iespējas izmanto. Kopumā dzemdes kakla vēža profilaktiskajām pārbaudēm Latvijā atsaukusies puse uzaicināto sieviešu, krūts vēža pārbaudēm - mazāk par pusi no uzaicinātajām, bet zarnu vēža skrīningu veikuši astoņi procenti iedzīvotāju.
Jaunākie Nacionālā veselības dienesta dati rāda, ka šā gada sešos mēnešos pieaugusi iedzīvotāju atsaucība, veicot dzemdes kakla, krūts vēža un zarnu vēža profilaktiskās pārbaudes.
Šogad valsts apmaksātās vēža savlaicīgās atklāšanas programmai atsaukušies par 18 procentiem iedzīvotāju (21 000 cilvēku) vairāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos.
Saņemot uzaicinājuma vēstuli uz dzemdes kakla vēža skrīningu, pārbaudei atsaucās 41 532 sievietes, un, lai arī tas ir par 15 procentiem vairāk nekā 2017. gada sešos mēnešos, tomēr tā ir tikai puse no uzaicinātajām sievietēm, kuras noskaidrojušas savu veselības stāvokli. 1029 sievietēm pārbaudēs atklātas dažādas veselības problēmas, kas gan nenozīmē uzreiz ļaundabīgu audzēju. Visvairāk pārbaudes veikušas sievietes Latgalē - 66 procenti no uzaicinātajām, kā arī Vidzemē - gandrīz 60 procentu sieviešu. Pagājušajā gadā atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam bija vien 39 procenti.
Krūts vēža profilaktiskajai pārbaudei atsaucība bijusi mazāka nekā dzemdes kakla vēža skrīningam, taču arī mamogrāfiju pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas veikušas vairāk sievietes nekā pagājušajā gadā. Nacionālais veselības dienests aprēķinājis, ka sieviešu atsaucība šīm pārbaudēm augusi par 4,2 procentiem (28 000 sieviešu vairāk atnākušas uz pārbaudēm). Visatsaucīgākās šīm pārbaudēm ir bijušas Vidzemes sievietes - 55,4 procenti no uzaicinātajām pārbaudīja krūts veselību. 8790 sievietēm pārbaude apliecināja, ka ar veselību viss ir kārtībā, savukārt 17 525 sievietēm konstatēja labdabīgu veidojumu. Aizdomas par ļaundabīgu veidojumu bija 242 sievietēm, bet krūts audzējs konstatēts 39 sievietēm. Krūts vēža profilaktiskās pārbaudes 2017. gadā veica 44 procenti sieviešu.
Zarnu vēža profilaktiskajai pārbaudei vēstules neizsūta, bet pārbaudi aicina veikt ģimenes ārsti ikvienu Latvijas iedzīvotāju vecumā no 50 līdz 74 gadiem. Šā gada sešos mēnešos šo pārbaudi veica 51 000 iedzīvotāju (8,3 procenti), kas ir vairāk nekā pērn, bet tikai par 1,3 procentiem. 1516 pacientiem konstatēja ļaundabīgu audzēju.
Nacionālā veselības dienesta speciāliste Tanita Tamme norāda, ka iedzīvotāju atsaucība profilaktisko pārbaužu veikšanai ir palielinājusies, jo šogad uzsākts pilotprojekts, kura ietvaros ģimenes ārstu prakses aktīvāk aicina iedzīvotājus veikt profilaktiskos izmeklējumus. Ģimenes ārstu prakses saņem arī piemaksu papildus prakses darbības nodrošināšanai paredzētajam valsts finansējumam. Pašlaik pilotprojektā iesaistījušās 424 ģimenes ārstu prakses, no kurām vairāk nekā puse izpildījušas 60 procentu no noteiktajiem kritērijiem krūts vēža profilaktisko pārbaužu īstenošanā un 50 procentu apmērā - dzemdes kakla vēža pārbaužu īstenošanā.
Uzaicinājuma vēstules valsts apmaksātu krūšu un dzemdes kakla profilaktisko pārbaužu veikšanai tiek nosūtītas sievietēm noteiktos vecumos. Krūšu pārbaudei uzaicinājumu nosūta sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem - reizi divos gados. Savukārt uzaicinājumu veikt profilaktisko dzemdes kakla pārbaudi nosūta sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem - reizi trijos gados. Uzaicinājuma vēstule uz krūts vēža profilaktisko pārbaudi ir derīga divus gadus, bet uz dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi - trīs gadus.
T. Tamme atgādina, ka no šā gada krūts un dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes ārstniecības iestādē var veikt arī gadījumā, ja līdzi nav paņemta uzaicinājuma vēstule - informācija par sievietei nosūtītās uzaicinājuma vēstules numuru un nosūtīšanas datumu ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.