PADOMI, kā iegrožot našķēšanās kāri

Kaut arī iepriekšējā ēdienreize bijusi pavisam nesen, pēkšņi nepārvarami gribas ēst un ne jau rupjmaizes šķēli, bumbieri vai biezpienu, bet kaut ko saldāku.

Te nav runa par īstu izsalkumu, kāds rodas, ja cilvēks patiešām sen nav ēdis, bet par gadījumiem, kad organisms ceļ viltus trauksmi.

Nevajag padoties šai sajūtai - saka uztura speciālisti un tie, kuriem ir pozitīva pieredze svara normalizēšanā.

Der izmēģināt visus iespējamos veselībai nekaitīgos paņēmienus, lai tiktu ar problēmu galā. Te minēti tikai daži.

* Izvēlēties produktus, kas sniedz ilgstošu sāta sajūtu. To nodrošina šķiedrvielas, olbaltumvielas un saliktie ogļhidrāti. Apēdot vienkāršos ogļhidrātus, kas ir cukurā un saldumos, glikozes līmenis asinīs strauji ceļas un strauji krītas, izsalkuma sajūta atgriežas un saldumus gribas vēl un vēl. Ieteicams ēst dārzeņus, augļus, zaļumus, pilngraudu produktus, liesu gaļu un zivis, biezpienu u.c. Sevišķi būtiski ir pieradināties ēst pilnvērtīgas brokastis, piemēram, divas šķēles pilngraudu maizes, kādu augli un biezpienu vai jogurtu.

* Stingri sekot tam, lai uzturs būtu daudzveidīgs. Pētījumos noskaidrots, ka organismam katru dienu vajag vairāk nekā 100 dažādu vielu, kuru vidū ir olbaltumvielas, taukskābes, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni u.c. Liela daļa no šīm vielām ir t.s. neaizstājamās - organisms tās nespēj sintezēt pats, bet var vienīgi uzņemt ar pārtiku. Ja kādas no tām trūkst, tas var izpausties kā izsalkums. Šis ir viens no cēloņiem, kāpēc ir vērtīgi konsultēties par savu uzturu ar diētas ārstu.

* Plānot savu ēdienkarti jau iepriekš. Tas rosina labāk iepazīt dažādu produktu sastāvu un īpašības, noskaidrot enerģētisko vērtību, rēķināt un domāt. Jācenšas izvairīties no situācijām, kuras provocē atgriezties pie neveselīga uztura. Gandrīz katram ir kādi ēdieni, kuru smarža, garša un izskats izraisa grūti pārvaramu kāri, pat ja viņš nav izsalcis. Vēl viens klupšanas akmens ir tas, ka ēdienu, kurš ļoti garšo, cilvēks turpina ēst arī tad, kad jau sen ir paēdis. Tāpēc daži praktiķi iesaka tīšām gatavot iemīļoto ēdienu mazliet negaršīgāku, pliekanāku, tad būs vieglāk kontrolēt porcijas lielumu.

* Pareizi organizēt ēšanas procesu. Izsalkums uzmācas mazāk, ja cilvēks ēd nelielas ēdiena porcijas ik pēc divām trim stundām. Analizējot to tautu ēšanas paradumus, kuru vidū resnīšu īpatsvars nav liels, pētnieki ir noskaidrojuši, ka būtiska loma ir nesteidzīgai maltītes baudīšanai un lēnai ēdiena sakošļāšanai. Šie cilvēki vairāk uzmanības pievērš ēdiena kvalitātei, nevis kvantitātei, pieprasa vissvaigākos produktus, turklāt viņiem ir augsta galda kultūra un maltītes laikā visa uzmanība tiek pievērsta ēšanai, nevis sadalīta starp ēdienu, telefonu, datoru, avīzi, televizoru un citām blakuslietām. Skatīšanās dažādos ekrānos ir sevišķi nevēlama, jo drīz vien izveidojas nosacījuma reflekss, kas, apsēžoties pretī ekrānam, liek ēst neatkarīgi no izsalkuma, automātiski, neapzināti. Nozīme ir arī traukiem, to krāsai un lielumam. Pastāv uzskats, ka dzelteni vai oranži trauki rosina apetīti, kamēr gaiši vai zili violeti trauki to mazina. Savukārt uz liela šķīvja biežāk tiek uzlikta lielāka ēdiena porcija, nekā uz maza. Ir gan arī cits viedoklis - ka liels, skaists šķīvis, gluži kā restorānā, rosina arī mazāku ēdiena daudzumu uz tā glītāk sakārtot, izrotāt ar svaigiem dārzeņiem un zaļumiem un lēnāk baudīt. Par to katrs lai spriež pēc savas pieredzes.

* Dzert pietiekami daudz ūdens. Izrādās - daudzi cilvēki, neiedziļinoties savās sajūtās, izsalkumu jauc ar slāpēm. Ja pēkšņi nevietā un nelaikā gribas ēst, eksperti iesaka izdzert vienu divas glāzes negāzēta istabas temperatūras ūdens, un ļoti bieži izsalkums atkāpjas. Ūdens ir svarīgs organisma dzīvības norisēm, tāpēc nedrīkst aizmirst to uzņemt pietiekamā daudzumā, kas pieaugušam cilvēkam ir ap 1,5 l diennaktī.

* Atrast interesantu nodarbošanos. Novērots, ka daudzi lieko kilogramu īpašnieki mēdz uzkost ik brīdi, kad nav, ko darīt. Ja cilvēks ir patiesi aizrāvies ar savu darbu vai vaļasprieku, tad doma par ēdienu viņu apmeklē retāk - tikai tad, kad izsalkums patiešām ir objektīvs.