Konkurences padome, uzraugot kompensējamo zāļu izplatīšanu, secinājusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem. Zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija, proti, 83 procentus tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus.
Konkurences padome veikusi arī patērētāju aptauju, un tās dati liecina, ka 87 procenti aptaujāto iedzīvotāju ir bijušas grūtības saņemt aptiekās kompensējamās zāles, kas kopsakarā ar citiem uzraudzībā izdarītajiem secinājumiem liecina, ka patērētājiem Latvijā pastāv problēmas zāļu fiziskajā pieejamībā. Konkurences padomes izpēte arī liecina, ka abos zāļu izplatīšanas līmeņos - ražotāju un lieltirgotavu - pastāv apstākļi, kas kavē patērētājiem kompensējamo zāļu pieejamību. Ražotāju līmenī tās ir grūtības ieplānot piegāžu apjomus, ko ietekmē informācijas nepieejamība par zāļu faktisko pieprasījumu valstī, krājumiem lieltirgotavās un eksportu, ko veic lieltirgotavas, savukārt lieltirgotavu līmenī - caurskatāmas sistēmas neesamība zāļu sadalē. Tas savukārt nozares uzraugiem neļauj efektīvi kontrolēt, vai aptiekas tiek nodrošinātas ar zālēm 24 stundu laikā un vai netiek diskriminētas konkurējošās aptiekas.
Konkurences padome iezīmējusi shēmu, kā notiek kompensējamo zāļu izplatīšana: ražotājs lemj, vai pārdos zāles Latvijā, vai pārdod tās lieltirgotavai; lieltirgotava pārdod zāles citai lieltirgotavai vai aptiekai vai eksportē; aptieka pārdod zāles pacientam vai citai aptiekai. Šajā sistēmā iekļaujas arī Nacionālais veselības dienests, kas veido kompensējamo zāļu sarakstus un veic zāļu apmaksu. Lieltirgotavu apgrozījums un zāļu vairumtirdzniecības tirgus pieaug, un 2016. gadā tas veidoja 799 miljonus eiro.
Zāļu vairumtirdzniecībā pieaug tirgus koncentrācija - 83% tirgus aizņem četri lielākie vairumtirgotāji, kas rada augstus konkurences riskus
Salīdzinot piegādes apjomus ar kompensācijas apjomiem, Konkurences padome secina, ka gada griezumā analizētās 12 zāles lieltirgotavām piegādātas pietiekamā apjomā un zāļu trūkums aptiekās ja arī veidojās, tad tam bija īstermiņa raksturs, un tā iemesli nav ražotāju neizpilde, bet drīzāk nepietiekams krājumu apjoms lieltirgotavās. Šādos apstākļos zāļu rezervēm lieltirgotavās ir būtiska nozīme, un, padomes ekspertu ieskatā, būtu jānosaka pienākums lieltirgotavām uzturēt augstāku zāļu rezervju līmeni, lai nodrošinātu zāļu pieejamību vietējiem patērētājiem.
Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vertikālā integrācija pastiprina lieltirgotavu tirgus varu pret konkurentiem un var radīt priekšrocības tiešu piegādes līgumu noslēgšanā ar ražotājiem. Tas savukārt rada konkurences priekšrocības zāļu saņemšanā un piegādē savām aptiekām. Konkurences padome par absolūti nepieņemamu uzskata, ka kompensējamās zāles, kuru izplatību Latvijā atļauj un apmaksu ierobežota budžeta apstākļos veic valsts, var tikt izmantotas par nepamatotu ieņēmumu gūšanas avotu, paturot sev zāļu ražotāja piešķirto atlaidi. Uzraudzībā konstatētais liecina par valsts kompensējamo zāļu, it īpaši B sarakstā iekļauto, kas parasti ir unikālas un nav aizvietojamas, izplatīšanas un zāļu sadales sistēmiskām problēmām. Atbildīgajām institūcijām būtu jāizvērtē tāda reģistra veidošanas iespējas, kurā zāļu lieltirgotavām un aptiekām būtu jāsniedz informācija par zāļu krājumiem. Tas ļautu ne tikai kontrolēt zāļu krājuma un eksporta riska samēru, bet arī efektīvāk reaģēt uz dažādu līmeņu tirgus dalībnieku un patērētāju sūdzībām par zāļu īstermiņa nepieejamību.