K vitamīns: Kurš uzņemsies atbildību?

© AFP/ SCANPIX

Zīdaiņa nāves gadījumu saistībā ar profilaktiskās K vitamīna devas nenodrošināšanu mazulim pēc dzemdībām un arī vēlāk jau ģimenes ārsta aprūpē izmeklēs Veselības inspekcija. Tā vērtēs arī iesaistīto mediķu atbildību, jo bērns mediķu atbalstu saņēma, bet ne – K vitamīnu. Gan Ministru kabineta noteikumi, gan Latvijas neonatologu biedrības vadlīnijas noteic, ka pat vesela jaundzimušā medicīniskajā aprūpē ietilpst K vitamīns.

Bērnu slimnīcas mediķi atklātā vēstulē sabiedrībai vēsta par mēneša veca zīdaiņa nāves gadījumu, kurš pēc mājdzemdībām nebija saņēmis obligāto K vitamīna devu, kā rezultātā radās asins recēšanas traucējumi un asinsizplūdums smadzenēs. Pēc Bērnu slimnīcas ārstu teiktā, tas bija bērna nāves cēlonis. Bērnu centās glābt Bērnu slimnīcas reanimatologi. Neatkarīgā rakstīja, ka bērniņš piedzima radību mājā Harmonija (mājdzemdību nama mājaslapā nav atrodama informācija par profilaktisko vakcināciju vai par K vitamīna nepieciešamību), dzemdības pieņem divas vecmātes, radību mājā strādā arī pediatrs neonatologs. K vitamīns nav vakcīna, to saskaņā ar neonatologu ieteikumiem jeb vadlīnijām dod ikvienam mazulim pēc dzimšanas, iepilinot mutē, lai pasargātu no dzīvībai bīstamiem apdraudējumiem, kas var rasties pēc dzemdībām. To, kāpēc mirušajam mazulim tādu neieteica dot ne vecmāte, ne ģimenes ārsts, pie kura vecāki gāja vēlāk, visticamāk, skaidros Veselības inspekcija.

Var nepatikt birokrātiski dokumenti, taču Ministru kabineta noteikumi par dzemdību palīdzību noteic, ka bērnam pēc piedzimšanas ir veicama jaundzimušā hemorāģiskās slimības profilakse, tas nozīmē dot K vitamīnu. Noteikumos nav pateikts, cik un kā. Taču to nosaka Latvijas Neonatologu biedrības vadlīnijas. Katrā valstī ieteikumi varētu būt dažādi, piemēram, kā stāsta Bērnu slimnīcā, Dānijā un Nīderlandē K vitamīnu bērniem dod pat biežāk. Latvijā jaundzimušie to saņem pirmajā dzīves dienā, četru līdz septiņu dienu vecumā, kā arī mēneša vecumā. Tie ir pilieni, kurus mazulim iepilina mutē. Bet tiek izmantotas arī injekcijas.

«Vakcīnas un K vitamīna ievade ir ārkārtīgi būtiski profilakses pasākumi, kuru galvenais mērķis ir bērnu mirstības samazināšana,» saka Bērnu slimnīcas ārste Dace Zavadska. Jaundzimušajam K vitamīna līmenis ir ļoti zems, tāpēc pirmajās dzīves dienās nepietiekama K vitamīna dēļ jaundzimušajiem ir paaugstināts asiņošanas risks, jo no šī vitamīna ir atkarīga asinsrecēšanas faktoru aktivitāte. Ja zīdainim rodas asiņošana šī vitamīna trūkuma dēļ, to sauc par jaundzimušo hemorāģisko slimību. Mazulim var asiņot deguns vai naba, bet visbīstamākie ir asinsizplūdumi galvas smadzenēs. Šādi gadījumi Latvijā ir reģistrēti arī iepriekš.

Vai tiešām ir tā, ka mājdzemdību aizstāvji neiesaka dot jaundzimušajiem K vitamīnu, ja par tā nepieciešamību tik ļoti iestājas bērnu ārsti. Latvijas Mājdzemdību ģimeņu apvienība apvieno ģimenes, un tieši šīs biedrības mājaslapā vēl dienu pēc Bērnu slimnīcas ārstu atklātās vēstules bija atrodami ieteikumi jaunajiem vecākiem, un viens no tiem piktogrammas veidā bija «nedot K vitamīna poti».

«Rakstā mēs informējām vecākus par iespējām izvēlēties sev vēlamāko un piemērotāko dzemdību plānu, bet K vitamīna ievade vai atteikšanās no tā pēc dzemdībām, izsverot visus kritērijus, analizējot informāciju, ir vecāku lēmums,» saka apvienības valdes priekšsēdētāja Linda Andruse. Publicētā infografika bijis tulkojums no mājaslapas mamanatural.com par dabiskām dzemdībām, kur ieteikumi par K vitamīnu esot viena no 31 sadaļas attiecībā uz pilnīgi dabiskām dzemdībām. Virkne ieteikumu ir tādi, kurus iesaka arī Latvijas dzemdību speciālisti. «Šajā gadījumā maldīgi būtu no šī saraksta izcelt kaut ko vienu - runa ir par dabiskām dzemdībām, bet viss, ko lietot un ko ne, ir pašu vecāku ziņā,» saka L. Andruse. «Pirmsdzemdību sagatavošanās kursos visus šos jautājumus iespējams pārrunāt ar speciālistu, kā arī ar mediķi, kas būs klāt dzemdībās. Plānotās ārpusstacionāra dzemdībās tiek nodrošināta tāda pati dzemdību palīdzība kā stacionārā, bet, tāpat kā stacionārā, likuma noteiktajā kārtībā vecākiem no vakcinācijas un citām manipulācijām ir iespējams atteikties.»

«Mēs nevaram iestāties par vai pret vakcināciju, jo šos jautājumus katra ģimene risina kopā ar savu ģimenes ārstu vai neonatologu, vecāki pieņem gala lēmumu,» saka L. Andruse, piebilstot, ka dažādu speciālistu ieteikumi vienā un tai pašā jautājumā var atšķirties.

Veselība

Kā sabiedrība mēs parasti izturamies sapratīgi pret garīgo veselību, kā arī esam iemācījušies pievērst uzmanību un novērtēt savu labklājību, ja kaut kas nav īsti pareizi. Taču garīga pļāpāšana un stress var pārņemt pat visdziļākos un apzinīgākos cilvēkus. 

Svarīgākais