Līdz precīzai diagnozei divreiz ātrāk

Valsts Patoloģijas centra izveide un attīstība, ieviešot jaunas tehnoloģijas un metodes, būtiski uzlabos onkoloģisko un citu slimību diagnosticēšanu un divreiz vai pat trīsreiz paātrinās laiku līdz precīzai diagnozei, kas ir ļoti svarīgi, lai uzsāktu savlaicīgu, it īpaši vēža gadījumā – personalizētu ārstēšanu.

«Ar tām tehnoloģiskajām iekārtām un metodēm, kuras ieviešam un ar kurām strādāsim jau no nākamā gada, mēs būsim reģiona līderi,» sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Patologu asociācijas vadītājs un Rīgas Austrumu slimnīcas Patoloģijas centra virsārsts, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors Sergejs Isajevs. Slimību varēsim diagnosticēt precīzāk un ātrāk, kā arī noteikt, tieši kādu ārstēšanu nepieciešams nozīmēt katram konkrētam pacientam. To ir iespējams pateikt, ņemot vērā jaunākās metodes audzēja ģenētiskajā izpētē.

Idejai par Valsts patoloģijas centru ir neliela vēsture, taču faktiski tās realizēšana varēja uzsākties, tiklīdz veselības aprūpe valstī tika atzīta par prioritāti, un īpaši tas jāsaka par onkoloģijas jomu. Jau no nākamā gada Valsts Patoloģijas centrs, kas izveidots Rīgas Austrumu slimnīcas paspārnē, ieviesīs jaunas metodes patoloģijā - slimību morfoloģiskajā un citoloģiskajā diagnostikā. S. Isajevs stāsta: «Sākums šim procesam ir 2016. gads, kad Veselības ministrijā notika trīs klīnisko universitāšu slimnīcu - Stradiņa, Bērnu slimnīcas, Rīgas Austrumu slimnīcas, kā arī Valsts tiesu ekspertīzes centra - vadības tikšanās, kurā tika nolemts veidot Valsts Patoloģijas centru uz Austrumu slimnīcas patoloģijas centra bāzes, jo tā ir valsts lielākā patoloģijas laboratorija. Pēc Veselības ministrijas iniciatīvas Rīgas Austrumu slimnīcā strādāja darba grupa, kas izveidoja darba plānu, kā veidot patoloģijas centru, kādas metodes ieviest, lai nodrošinātu precīzu slimību diagnostiku, lai katram pacientam varētu izvēlēties precīzu ārstēšanu. 2017. gada beigās tika piešķirts finansējums, un jau šogad to varējām izmantot, veicot pirmos jauno iekārtu iepirkumus, kā arī sākt veikt centra telpu renovēšanu, lai tās būtu atbilstošas jauno tehnoloģiju ieviešanai.»

Ceļā uz modernu centru

«Projekta galvenais mērķis ir nodrošināt ne tikai onkoloģisko slimību diagnostiku, bet būtībā jebkuras slimības diagnostiku un tā saukto personalizēto ārstēšanu,» stāsta S. Isajevs. «Tas nozīmē, ka pacientam tiek izvēlēta visatbilstošākā ārstēšana - tāda, kas būs visefektīvākā tieši konkrētam pacientam. Slimību var ārstēt precīzāk, ātrāk un būtībā ar zemākām izmaksām. Ja mēs sākumā izvēlamies lētāku, bet, iespējams, ne pašu efektīvāko, un rezultātā nonākam pie dārgākas terapijas, mēs zaudējam ne tikai naudu, bet arī pacienta veselību un izredzes ātrāk izveseļoties.»

Īpaši svarīgas jaunās izmeklēšanas metodes un savlaicīga un precīza diagnostika ir vēža ārstēšanā. «Diagnosticējot audzēju, zelta standarts jeb galvenā metode ir patologa rokās. Gala rezultātu, kāds ir audzējs un kā to vajadzētu ārstēt, lielā mērā nosaka patologa izmeklējums,» skaidro ārsts. Viena no valsts prioritātēm veselības aprūpē ir samazināt mirstību ar audzējiem, bet, ja valstī netiks izmantotas un nebūs pieejamas labākās metodes diagnostikai, mēs nevaram sasniegt šo mērķi. «Pirmkārt, šis patoloģijas centra projekts ir būtisks, lai uzlabotu slimību diagnostiku, lai izvēlētos katram pacientam atbilstošu specifisku ārstēšanu,» turpina S. Isajevs.

Diagnostika divreiz, trīsreiz ātrāk

«Mūsu aprēķini liecina, ka, ieviešot jaunās izmeklēšanas metodes, mēs varēsim būtiski samazināt slimības diagnosticēšanas laiku,» uzsver S. Isajevs. «Tagad ar pieejamo aprīkojumu mums ir nepieciešamas vairāk nekā 10 līdz 15 dienas, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvērtētu audzēja specifiskās vielas, turklāt mums vēl nav pieejams viss modernais aprīkojums, bet, modernizējot centru, mēs to varēsim izdarīt divas trīs reizes ātrāk. Ātrāka diagnozes noteikšana, ātrāk varēsim sākt ārstēt, varam ietaupīt līdzekļus un ātrāk nozīmēt ārstēšanu.»

S. Isajevs atzīst, ka Latvijā pagaidām vēl nav iespējams novērtēt vairāku audzēju specifiskās vielas, jo tad ir nepieciešama specifisku ģenētisko marķieru izmeklēšana. Latvija audu paraugus pašlaik sūta uz Lielbritāniju, Lietuvu un citām valstīm, bet šis process aizņem pietiekami ilgu laiku - nosūtīšana, pārbaudīšana, slēdziena atsūtīšana, tas var prasīt pat vairākas nedēļas, turklāt Latvija par šiem izmeklējumiem maksā ārvalsts medicīnas iestādēm. Šie arī bija būtiski argumenti par labu Valsts Patoloģijas centra izveidei.

Izpētīt audzēju

Kā piemēru, ko nozīmē personalizēta ārstēšana, S. Isajevs min plaušu vēzi, kas ir viens no biežāk sastopamiem audzējiem. Galvenā problēma ir šī audzēja novēlotā atklāšana, kad to izārstēt ar operāciju nav iespējams, tāpēc galvenā ārstēšanas metode ir personalizēta ārstēšana, bet, lai to darītu, ir jāpierāda, kas tas ir par audzēju un jānosaka audzējā esošās specifiskās vielas. Lai izpētītu audzēju, bronhoskopijas laikā no pacienta plaušām paņem nelielu audu paraugu un nosaka, kādas vielas ir audzējā. Pret tām ir jāatrod, jāizvēlas terapija. Šis izmeklējums ļauj pateikt, kuras zāles būs iedarbīgākās. «Pašlaik Latvijā mēs varam pateikt, ka tas ir audzējs un tā paveidu, bet nevaram pateikt, tieši kādas specifiskās vielas (mutācijas) nosaka audzēja attīstību, pret kurām varētu izvēlēties atbilstošu ārstēšanu. Mūsu mērķis ir visprecīzākā iespējamā diagnostika,» saka S. Isajevs. Audzēja histoloģiskā forma var būt līdzīga daudziem pacientiem, bet katram pacientam tas būs veidojies, attīstījies citādāk. Tāpēc personalizētā diagnostikā audzējs tiek pārbaudīts, vienkārši runājot, lai noteiktu, no kā tas sastāv un kādas vielas nosaka tā attīstību, un uz šīm audzēja vielām mēs varam iedarboties ar zālēm - turklāt katram pacientam tas būs savādāk. «Personalizētu ārstēšanu nevar nozīmēt, ja nav izpētīts, kāds ir audzējs,» uzsver S. Isajevs. Šis jautājums ir arvien aktuālāks, jo valsts arvien vairāk finansē zāles, kuru nozīmēšanai nepieciešams veikt šādus izmeklējumus, lai ārstēšana būtu efektīva. Tas arī bija viens no argumentiem, kāpēc tika izlemts par to, ka jaunākajām metodēm un izmeklējumiem jābūt pieejamiem tepat Latvijā.

Ar jaunām metodēm to ir iespējams noteikt, un tas būs no nākamā gada iespējams arī Latvijā. Vispirms centrā tiks ieviestas trīs jaunas metodes, kuras vēlāk tiks papildinātas. Pilnībā visas jaunās tehnoloģijas un metodes centrs ieviesīs līdz 2020. gadam. Vai no ārstiem šīs jaunās metodes prasa citādas zināšanas? «Protams, ārstiem nepieciešama tālākizglītība, pilnveidošanās, un, ja mēs iegādājamies jaunas tehnoloģijas, ir jāveic arī īpašā personāla apmācība,» saka S. Isajevs. Viņš akcentē vēl vienu būtisku jauninājumu, kas ienāk līdz ar jaunajām tehnoloģijām, proti, izmeklējumu automatizāciju. Viss tehnoloģiskais process būs automatizēts, tas nozīmē - vienmēr vienādi izmeklējuma apstākļi, kas ļauj arī uzlabot kvalitātes kontroli un arī pašu diagnostiku. Tomēr slimības novērtēšana, diagnoze - tas vienmēr paliks ārstu ziņā. Tātad gan jaunās tehnoloģijas, gan metodes, gan automatizācija uzlabos slimību diagnostiku. «Precīza un ātra diagnoze - labāka ārstēšana,» vēlreiz uzsver S. Isajevs.

Digitāli ieskenēts audzējs

Vēl viens virziens, ko plāno attīstīt Patoloģijas centrā, ir digitālā patoloģija, kas skan sarežģīti, bet būtībā ir vienkārši. Slimības, arī onkoloģiskās, tiek diagnosticētas arī reģionālajās slimnīcās, taču saskaņā ar vadlīnijām nereti ir nepieciešams cita ārsta viedoklis par konkrētu saslimšanu vai vienkārši otra ārsta paraksts. «Ieviešot digitālo patoloģiju, varēs, pat neatrodoties tajā pašā slimnīcā, noteikt diagnozi,» stāsta S. Isajevs. «Tas notiktu, pateicoties iespējai digitāli skenēt audu paraugu, izmeklējumu, ko var pārsūtīt mums, un mēs varam pieņemt lēmumu attālināti. Tas var būt ļoti agresīvs audzējs vai rets audzējs, un, iespējams, pacients ir jāved uz Rīgu, bet citā gadījumā viņš var palikt ārstēties reģiona slimnīcā.» Pašlaik šādus paraugus sūta ar kurjeru, kas laika ziņā ir vismaz viena nedēļa, bet digitālā veidā - tās būtu desmit minūtes. «Mūsu mērķis ir arī padarīt šīs metodes pieejamas visiem Latvijas pacientiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, te ir svarīga sadarbība starp patologiem un onkologiem,» spriež S. Isajevs. Šajā procesā viens no svarīgiem jautājumiem ir cilvēkresursi. «Lai cik aprīkoti mēs būtu, ja nebūs atbilstošas kvalifikācijas un pietiekamā skaitā personāla, mums to visu būs grūti īstenot, tomēr jāteic, ka pēdējos gados pie mums nāk jaunie ārsti, spējīgi, gudri, virzīti uz attīstību, domā progresīvi. Tāpat arī pēdējos piecos gados vairāki jaunie ārsti patologi pabeidza rezidentūru un ieguva sertificētā ārsta patologa kvalifikāciju. Man ir ļoti liela cerība, ka viņi paliks strādāt Latvijā, protams, svarīgs ir atalgojums,» saka S. Isajevs.

Patoloģijas centra plānos ir arī attīstīt medicīnas eksportu, proti, piedāvāt citām valstīm veikt šos izmeklējumus Latvijā. «Mūsu mērķis ir būt vienai no labākajām patoloģijas laboratorijām reģionā, gan aprīkojumu ziņā, gan personāla kompetenču ziņā,» saka S. Isajevs.

***

Uzziņai

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Patoloģijas centrs ir viena no vadošajām institūcijām valstī, kas nodrošina kvalitatīvu slimību morfoloģisko un citoloģisko diagnostiku

Patoloģijas centrā strādā

• 16 ārsti patologi,

• 6 laboratorijas ārsti citologi,

• 29 sertificēti biomedicīnas laboranti,

• kā arī medicīnas reģistratori un sanitāri.

Avots: Rīgas Austrumu slimnīca