Padomi, kā sa­dzī­vot ar kar­stu­mu

© Depositphotos.com

Tā­dā ne­pa­stā­vī­gā kli­ma­tā kā mū­sē­jais kar­stums ir vien­lai­kus gai­dīts un ne­gai­dīts. Cil­vē­ki, ku­ri mīt kon­ti­nen­ta vi­die­nē, apmek­lē­jot Lat­vi­ju, brī­nās – kā tas var būt, ka vie­nu die­nu pūš vējš, līst lie­tus un ter­mo­metrs rā­da 15 grā­du, bet nā­ka­ma­jā die­nā sta­biņš jau tu­vo­jas 30 grā­du at­zī­mei un sau­le kar­sē pil­nā spa­rā? Bet tā nu tas ir, un, kad kar­stās die­nas at­kal klāt, jā­do­mā, kā sa­dzī­vot ar lai­ka ap­stāk­ļiem, lai ne­no­da­rī­tu sev pā­ri un to­mēr bau­dī­tu va­sa­ru, kas ta­ču ir tik īsa.

Tvei­cī­ga die­na nav īs­tais laiks re­kor­diem. Pār­mē­rī­ga fi­zis­ka ak­ti­vi­tā­te var no­vest pie kar­stu­ma iz­rai­sī­tām ve­se­lī­bas pro­blē­mām. Ti­pisks pie­mērs ir svēt­die­nas spor­tists, kurš pār­vēr­tē sa­vus spē­kus, vai arī uz­cī­tīgs dārz­ko­pis, kas au­gu die­nu līk­ņā pie do­bēm, aiz­mir­stot ie­klau­sī­ties or­ga­nis­ma rai­dī­ta­jos sig­nā­los: es gri­bu dzert, man ir kar­sti, sāk sā­pēt gal­va. Kat­ram cil­vē­kam ir sa­vas ie­spē­ju ro­be­žas, kas at­ka­rī­gas no ve­cu­ma, vis­pā­rē­jās ve­se­lī­bas un da­žā­dām or­ga­nis­ma īpat­nī­bām, tā­pēc ne­sa­lī­dzi­nā­sim se­vi ar ci­tiem.

Kā­dēļ jā­svīst

Svī­ša­na, kas ra­da tik daudz ap­grū­ti­nā­ju­mu, ir ne­pie­cie­ša­ma or­ga­nis­ma ter­mo­re­gu­lā­ci­jai - svīs­tot mēs at­do­dam sil­tu­mu, ko or­ga­nisms uz­ņē­mis no ap­kār­tē­jās vi­des un arī pats sa­ra­žo­jis viel­mai­ņas pro­ce­sos. In­ten­sī­vas fi­zis­kas slo­dzes lai­kā cil­vēks svīst tā­pēc, ka viel­mai­ņa ak­ti­vi­zē­jas un or­ga­nisms sa­ra­žo vai­rāk iek­šē­jā sil­tu­ma. Sa­vu­kārt kar­stā lai­kā svī­ša­na kļūst lie­lā­ka, lai at­do­tu lie­ko sil­tu­mu. Ap­rē­ķi­nāts, ka nor­mā­los ap­stāk­ļos vi­dus­mē­ra pie­au­gu­šais dien­nak­tī iz­svīst ap pus­lit­ru svied­ru un to ne­maz ne­ma­na. Ja cil­vēks jū­tas sa­svī­dis, tas no­zī­mē, ka iz­da­lās vai­rāk svied­ru. Šis me­hā­nisms dar­bo­jas, lai uz­tu­rē­tu nor­mā­lu ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ru. To­mēr svīs­tot or­ga­nisms at­dod ne ti­kai sil­tu­mu, kas ta­jā brī­dī ir lieks, bet arī zau­dē ūde­ni un sā­ļus, kas tam ir va­ja­dzī­gi. Ja svī­ša­na kļūst pār­mē­rī­ga, no or­ga­nis­ma in­ten­sī­vi iz­da­lās nāt­ri­ja un kā­li­ja sā­ļi, tā­pēc ir jā­do­mā, kā šo de­fi­cī­tu sa­ma­zi­nāt.

Ne­ig­no­rēt slā­pes

Slā­pes ir pir­mā pa­zī­me, ka ķer­me­nim ne­pie­cie­šams ūdens. Zi­nāms ūdens dau­dzums (da­žā­dos avo­tos bie­ži ie­teik­tie di­vi lit­ri vai as­to­ņas glā­zes) ir jā­uz­ņem ne­at­ka­rī­gi no gai­sa tem­pe­ra­tū­ras kat­ru die­nu, lai or­ga­nis­ma viel­mai­ņa dar­bo­tos nor­mā­li. Starp ķer­me­ņa šū­nām ir starp­šū­nu šķid­rums, kas pie­gā­dā šū­nām skā­bek­li un ba­rī­bas vie­las, šo pro­ce­su re­gu­lē ner­vu sis­tē­ma. Kad starp­šū­nu šķid­ru­ma trūkst, šū­nas tiek ap­gā­dā­tas slik­tāk un paš­sa­jū­ta ir slik­tā­ka. Arī tad, ja cil­vēks ne­jūt slā­pes, vi­ņam lai­ku pa lai­kam jā­at­ce­ras uz­ņemt šķid­ru­mu, lai au­di sa­gla­bā­tu nor­mā­lu elas­tī­bu un viel­mai­ņa no­ri­si­nā­tos piln­vēr­tī­gi. Svī­ša­na un šķid­ru­ma pa­tē­riņš ir at­ka­rī­gi no kat­ra or­ga­nis­ma īpat­nī­bām, ko mēs lie­lā­ko­ties ne­va­ram ie­tek­mēt. Vie­nam šķid­ru­ma re­zer­ve ir lie­lā­ka un viņš var ne­dzert il­gā­ku lai­ku, ci­tam pa­dzer­ties va­jag bie­žāk. To­mēr kar­stā lai­kā vai pēc in­ten­sī­vas fi­zis­kas slo­dzes dzert pa­ras­ti gri­bas vi­siem. Ja cil­vēks ne­uz­ņem šķid­ru­mu, tad ag­ri vai vē­lu svī­ša­na ma­zi­nās, iek­šē­jais sil­tums sāk pa­aug­sti­nā­ties, asins­va­di pa­pla­ši­nās, līdz pie­nāk brī­dis, kad klāt kar­stu­ma dū­riens.

Kar­stu­ma dū­riens

Kar­stu­ma dū­riens tiek de­fi­nēts kā pa­to­lo­ģisks stā­vok­lis, kas ro­das, or­ga­nis­mam pār­kar­stot. Rak­stu­rī­gas iz­paus­mes ir slik­ta dū­ša, gal­vas­sā­pes, in­ten­sī­vas slā­pes, mie­gai­nī­ba, ap­sār­tu­si un sau­sa āda, pēk­šņa ķer­me­ņa tem­pe­ra­tū­ras pa­aug­sti­nā­ša­nās, ap­ju­kums, ag­re­si­vi­tā­te, var būt pat kramp­ji un sa­ma­ņas zu­dums; smags kar­stu­ma dū­riens var iz­rai­sīt ne­at­grie­ze­nis­kus or­ga­nis­ma bo­jā­ju­mus un pat nā­vi. Lī­dzī­gi iz­pau­žas arī sau­les ­dū­riens, kas ro­das pēc gal­vas pār­kār­ša­nas tie­šos sau­les sta­ros. Lai pa­lī­dzē­tu cie­tu­ša­jam, viņš jā­no­gā­dā vē­su­mā, jā­at­brī­vo no spie­do­ša ap­ģēr­ba, vi­ņam ne­pie­cie­šams at­gul­ties. Uz pie­res, kak­la un pa­du­sēs liek auk­sta ūdens kom­pre­ses, var ap­sla­ci­nāt ķer­me­ni ar vē­su ūde­ni. Jā­at­ce­ras, ka ne­drīkst grem­dē­ties auk­stā ūde­nī, pie­mē­ram, upē vai eze­rā. Jā­dod arī dzert (lē­ni un ma­ziem mal­ci­ņiem). Spe­ci­ā­lis­ti ie­sa­ka šim no­lū­kam pa­ga­ta­vot vieg­lu sāls­ūde­ni (pus­tēj­ka­ro­ti sāls uz lit­ru ūdens). Ja simp­to­mi ir sma­gi, jā­sauc ne­at­lie­ka­mā me­di­cī­nis­kā pa­lī­dzī­ba.

Pie­sar­dzī­ba sau­ļo­jo­ties

Pē­tī­ju­mi, kas veik­ti pē­dē­jā lai­kā, lie­ci­na, ka pie­sar­dzī­ba gan jā­ie­vē­ro, to­mēr nav jā­cen­šas pa­sar­gā­ties no kat­ra sau­les sta­ri­ņa. Sau­les gais­ma vei­ci­na se­ro­to­nī­na iz­da­lī­ša­nos - tas ir hor­mons, kas at­bil­dīgs par la­bu no­ska­ņo­ju­mu un po­zi­tī­vām emo­ci­jām. Ne vel­ti sau­lai­no zem­ju ie­dzī­vo­tā­ji ir jaut­rā­ki, smai­dī­gā­ki un ma­zāk pa­kļau­ti stre­sa ie­tek­mei. Sau­les sta­ru ie­dar­bī­bā ādā vei­do­jas D vit­amīns, kas va­ja­dzīgs, lai or­ga­nisms va­rē­tu piln­vēr­tī­gi uz­ņemt kau­lu sis­tē­mas vei­do­ša­nai, os­teo­po­ro­zes pro­fi­lak­sei un ci­tām sva­rī­gām no­ri­sēm ne­pie­cie­ša­mo kal­ci­ju. Ta­ču jā­ņem vē­rā, ka va­sa­ras mē­ne­šos, kad sau­les sta­ro­jums kļūst ar­vien in­ten­sī­vāks, līdz mums no­nāk lie­lāks ultr­avio­le­tās ra­di­ā­ci­jas dau­dzums - ap­tu­ve­ni 90% ultr­avio­le­to A (UVA) sta­ru un 10% ultr­avio­le­to B (UVB) sta­ru. No ultr­avio­le­tā C sta­ro­ju­ma pa­sar­gā ozo­na slā­nis, kas to ab­sor­bē. Tā kā tiek zi­ņots, ka šo­brīd ozo­na slā­nis virs Lat­vi­jas ir īpa­ši plāns, tas ļauj līdz ze­mei no­nākt ar­vien lie­lā­kam UVB sta­ro­ju­mam, kas ie­tek­mē ādas vir­sē­jos slā­ņus, iz­rai­sot ādas sau­su­mu un sau­les ap­de­gu­mu. Tā tiek ap­spies­ta arī imū­nā sis­tē­ma, sta­ro­jums var ie­tek­mēt ādu mo­le­ku­lā­ra­jā lī­me­nī un iz­rai­sīt ādas vē­zi. Sa­vu­kārt UVA sta­ri no­kļūst ādas dzi­ļā­ka­jos slā­ņos. Ja to ie­dar­bī­ba ir pā­rāk il­ga, pār­ag­ri ro­das no­ve­co­ša­nas pa­zī­mes: grum­bas, ādas traus­lums, ādas elas­tī­gu­ma sa­ma­zi­nā­ša­nās, ko nav ie­spē­jams at­jau­not ar kos­mē­ti­kas lī­dzek­ļiem. UVA sta­ru ie­dar­bī­ba nav re­dza­ma uz­reiz, ta­ču lie­los dau­dzu­mos arī šis sta­ro­jums var iz­rai­sīt ap­de­gu­mus, ra­dīt pig­men­tā­ci­jas iz­mai­ņas un vei­ci­nāt ādas vē­ža at­tīs­tī­bu. Lai gū­tu no sau­lī­tes la­bu­mu un iz­vai­rī­tos no sta­ru kai­tī­gās ie­tek­mes, jā­val­kā viegls, plāns ap­ģērbs ar ga­rām pie­dur­knēm, sau­les ce­pu­re un sau­les­bril­les, bet uz ādas jā­uz­klāj pie­mē­ro­ta sau­ļo­ša­nās kos­mē­ti­ka. Ja vien ie­spē­jams, ne­va­ja­dzē­tu uz­tu­rē­ties sau­lē lai­kā no pulk­sten 11 līdz 16.

Vislielākā piesardzība karstumā jāievēro:

• ma­ziem bēr­niem

• tiem, ku­ri ve­cā­ki par 70 ga­diem

• cil­vē­kiem ar lie­ko sva­ru

• sē­do­ša dar­ba da­rī­tā­jiem un cil­vē­kiem ar slik­tu vis­pā­rē­jo fi­zis­ko sa­ga­ta­vo­tī­bu

• cil­vē­kiem ar pa­aug­sti­nā­tu asins­spie­die­nu, sirds un asins­va­du sli­mī­bām, hro­nis­kām nie­ru un ak­nu kai­tēm, cu­ku­ra dia­bē­tu u. c.

• per­so­nām ar kai­tī­giem ie­ra­du­miem (smē­ķē­ša­na, al­ko­ho­la un nar­ko­ti­ku lie­to­ša­na)

• tiem, ku­ri strā­dā ārā (celt­nie­kiem, lauk­saim­nie­cī­bas dar­bi­nie­kiem, te­ri­to­ri­ju uz­kop­ša­nas, ie­lu tirdz­nie­cī­bas dar­bi­nie­kiem u. c.)

Lai izvairĪtos no pārkaršanas:

• ilg­sto­ši ne­uz­tu­rie­ties sau­les sta­ros

• val­kā­jiet gai­šas, vieg­las drē­bes no da­bis­ka ma­te­ri­ā­la

• nē­sā­jiet pie­mē­ro­tu gal­vas­se­gu

• die­nā dze­riet vis­maz 1-2 lit­rus ūdens, bet fi­zis­kas slo­dzes ap­stāk­ļos arī vai­rāk

• at­tu­rie­ties no al­ko­ho­lis­ko dzē­rie­nu lie­to­ša­nas

• iz­vai­rie­ties no sma­gas fi­zis­kās slo­dzes un da­žā­dām ak­ti­vi­tā­tēm, kas pra­sa ne­ie­ras­ti lie­lu fi­zis­ku pie­pū­li

• re­gu­lā­ri ejiet vē­sā du­šā

Veselība

Būt aktīvam ir viena no labākajām lietām, ko varat darīt savas veselības labā. Un nekad nav par vēlu sākt. Aktīvam darbam vai aktīvai darbībai, ja vēl neesat sācis būt aktīvs, tad ziniet, ka ir noteiktas priekšrocības, kas var:

Svarīgākais