Keris: No VM tiek sagaidīta precīza informācija, vai līdz gada beigām veselības nozarei novirzīs visus 140 miljonus eiro

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

No Veselības ministrijas (VM) tiek sagaidīta precīza informācija, vai līdz gada beigām veselības nozarei novirzīs visus 140 miljonus eiro, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

LETA jau rakstīja, ka valdība otrdien atbalstīja papildu 140 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei. Finanšu ministrija līdz 16.jūnijam apkopoja un iesniedza izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei 140 miljonu eiro apmērā.

Pārdalot līdzekļus valsts budžetā, nozaru ministrijas un citas centrālās valsts iestādes solidāri piedalījušās veselības nozares neatliekamo pasākumu finansēšanā šogad, lai sasniegtu veselības nozares budžetu 12% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Veselības jomas izdevumi 2023.gadam ar papildu piešķīrumiem sasniegs pat 12,3% no valsts konsolidētā budžeta.

Ņemot vērā starptautisko praksi, kā arī ievērojot vienotos nosacījumus, tika paveikta izdevumu pārskatīšana nozaru ministrijās un citās valsts iestādes. Rezultātā tiks nodrošināta finansējuma pārdale no nozaru ministrijām 57 036 910 eiro apmērā Veselības ministrijai (VM).

Keris uzsvēra, ka situācija patlaban nav līdz galam skaidra, jo no vienas puses ir pateikts, ka līdz gada beigām veselības nozarei novirzīs 140 miljonus eiro, taču patlaban ir zināms par 57 miljoniem eiro un tad vēl kādu daļu finansējuma, kas tiks novirzīts aizsardzības resoram.

"Līdz ar to ārstniecības iestādēm ir grūti plānot darbus un tas ielej diezgan lielu darvas karoti jau tā nelielajā medus mucā," sacīja LVSADA priekšsēdētājs.

Kā aģentūru LETA informēja VM, jūnijā - jūlijā sākotnēji tiks veikta finansējuma pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām. Savukārt līdz šā gada decembra beigām būs pieejams atlikušais finansējums no rezervētajiem 140 miljoniem, kas tiks segti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un citām valsts budžeta programmām.

Zināms, ka no 57 miljoniem eiro 4,3 miljoni tiks novirzīti bērnu zobārstniecības pakalpojumu apmaksai, 17,2 miljoni eiro tiks novirzīti ambulatoro pakalpojumu - speciālistu konsultāciju, izmeklējumu un dienas stacionāra pakalpojumu apmaksai, 15,6 miljoni eiro tiks novirzīti slimnīcām energoresursu un ēdināšanas pakalpojumu sadārdzinājuma segšanai, 17,4 miljoni eiro tiks novirzīti kompensējamo medikamentu apmaksai un 2,2 miljoni eiro tiks novirzīti ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas izdevumu segšanai.

LVSADA priekšsēdētājs pieļāva iespēju, ka patlaban pirmajā solī veselības nozarei novirza 57 miljonus eiro, bet līdz gada beigām - pārējo daļu, tomēr ir jābūt stingrām garantijām, ka tas tiešām notiks. Situācija nevar būt tāda, ka patlaban piešķir 57 miljonus eiro un "varbūt vēl kaut ko". Kera ieskatā, tas varētu izraisīt briestošu neapmierinātību.

"VM jāsniedz informācija, kā šie 140 miljoni eiro tiks sadalīti, vai tiks pildīta pavasarī panāktā vienošanās, ka nozarei gada laikā piešķir papildus līdzekļus un paaugstina darba samaksu ārstiem un tiem darbiniekiem, kas nav ārstniecības personas, jo pavasarī šī grupa darbinieku saņēma procentuāli mazāku darba samaksas pielikumu, nekā veselības aprūpes darbinieki citās kvalifikācijas kategorijās," skaidroja Keris.

Viņš atzīmēja, ka patlaban VM iezīmētajās piecās prioritātēs, kurām plānots novirzīt finansējumu, vislielākais trūkums ir darba samaksas pieaugums un tas LVSADA neapmierina nekādā gadījumā. Keris sacīja, ka pirms divām nedēļām VM tika nosūtīta vēstule, kurā atgādināts par Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes formātā panākto vienošanos, kas ir protokolēta.

"Mēs gribam skaidru signālu, ka VM šo norunu ievēros, jo pretējā gadījumā mēs varam būt spiesti uzsākt pirmsstreika procedūru, bet patlaban es negribētu saasināt jau tāpat sarežģīto situāciju," sacīja LVSADA priekšsēdētājs.

Veselība

Kāds Latvijas uzņēmums jau ilgstoši izplata brošūras ar stāstiem par brīnumainu izārstēšanos, klātienes izbraukumos arī tirgojot reklamētos uztura bagātinātājus. Lai arī pirms gada Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir brīdinājis iedzīvotājus par šo maldinošo reklāmu, nekādu sodu uzņēmumam tā arī neuzlika un darbību neierobežoja, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.