Mediķu arodbiedrība nebeidz kritizēt Veselības ministriju

ALGAS. Mediķu atalgojuma jautājums joprojām ir ļoti aktuāls, jo visiem mediķiem šogad algas nav palielinātas, turklāt nav skaidrs, kas notiks ar atalgojumu, kad tiks apturētas Covid-19 piemaksas © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Mediķu arodbiedrība ir nemierā ar Veselības ministrijas nostāju algu palielināšanas jautājumos, aicina iesaistīties sociālos partnerus un joprojām neatkāpjas no idejas par streiku. Arodbiedrības neapmierinātības iemesls ir fakts, ka šogad daļai mediķu algas pretēji solītajam nav palielinātas.

No Veselības ministrijas skaidrojuma izriet, ka ārstniecības personu algu reformas procesā šogad visiem mediķiem algas nav palielinātas, lai nepazaudētu proporciju starp ārstiem, māsām un jaunāko medicīnas personālu. Veselības ministrs Daniels Pavļuts uzsver, ka ārstniecības personas ir veselības aprūpes sistēmas pamatā, tāpēc nekad neatkāpsies no mediķu interešu aizstāvības citu nozaru starpā. Arodbiedrībai gan šķiet, ka tie pagaidām ir tukši vārdi.

Arodbiedrība: daļai mediķu ne par centu nav augusi alga

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris norāda, ka arodbiedrības prasības Veselības ministrijai par mediķu algām ir zināmas. Sarunas turpinoties jau no pagājušā gada vasaras, taču, kā atzina Valdis Keris, veselības ministrs klātienē neesot pagodinājis nevienu sēdi. “Mazākais, ko mēs gaidām, ir vienots viedoklis par to, ka mediķu arodbiedrības streika prasība par darba samaksas palielināšanu veselības nozarē ir izskatāma veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē, ko sasauc Veselības ministrija, izskatāma iespējami drīz, bet ne vēlāk kā mēneša laikā, un tajā piedalās veselības ministrs personīgi,” uzsvēra arodbiedrības vadītājs. Savukārt lielā streika prasība, protams, ir atalgojuma paaugstināšana mediķiem, kuri šogad nesaņēma palielinājumu, no 1. jūlija.

Jāatgādina, ka arodbiedrība bija iesniegusi vairākas prasības, tika izveidota arī strīdīgo jautājumu risināšanas komisija, pēc kā arodbiedrība saglabāja vienu prasību, proti, noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem - 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem - 1117 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām - 745 eiro) no 2022. gada 1. janvāra tiek palielināti ne mazāk kā par desmit procentiem visām ārstniecības personām.

V. Keris norāda, ka diemžēl ne Veselības ministrija, ne arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā.

Mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, 2022. gadā ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4 procentiem,

ārstniecības un pacientu aprūpes personām (māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem) un funkcionālo speciālistu asistentiem - tikai par 5,9 procentiem, bet māsu palīgiem nav paaugstināta ne par centu.

Ministrs cenšas koriģēt faktus

“Man ir milzīgs kārdinājums kaut ko koriģēt un atspēkot faktus vai vismaz izpratni par faktiem,” sacīja veselības ministrs. “Apgalvojums, ka mediķu atalgojums šogad nav palielināts, gluži vienkārši nav taisnība.” Tas, ka ministrs sarunās ar arodbiedrību nav piedalījies, esot tāpēc, ka tā neesot labā prakse. Veselības ministrija atkārtoti norāda, ka “ārstniecības personas ir veselības aprūpes sistēmas pamatā, līdz ar to nekad neatkāpsies no ārstniecības personu interešu aizstāvības citu nozaru starpā un ir ieinteresēta saglabāt sociālo dialogu ar arodbiedrību, lai kopīgi rastu pieņemamākos risinājumus un turpinātu sadarbību dažādu jautājumu kopīgai virzīšanai, tajā skaitā lai paaugstinātu ārstniecības personu atalgojumu”.

Premjerministrs aicināja veselības ministru tomēr sasaukt arodbiedrības pieminēto veselības nozares sociālo partneru sēdi, kurā piedalītos arī pats ministrs, un pārrunāt šos jautājumus. Tam abas puses piekrita.

Mediķu algas: kam taisnība?

Saskaņā ar valdības pieņemto par veselības aprūpes sistēmas reformu 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai ārstam bija jāsasniedz 2327 eiro (arodbiedrība norāda, ka realitātē tie ir 1963 eiro), māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem - 1396 eiro (realitāte - 1183) un māsu palīgiem - 931 eiro (realitātē - 745) pirms nodokļu samaksas. Mediķu arodbiedrība neatkāpjas no prasības atalgojumu palielināt no 1. jūlija.

Veselības ministrija savukārt atbildot skaidro, ka jau pagājušā gada beigās arodbiedrībai norādījusi, ka apņemas 2022. gadā turpināt meklēt papildu finansējumu, lai paaugstinātu ārstniecības personu pamatalgu, kompensējot darba samaksas samazinājumu periodā, kad piemaksas par darbu Covid-19 apstākļos vairs netiks maksātas. Vienlaikus kā viena no Veselības ministrijas prioritātēm 2022. gadā tiks saglabāta ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādāšana kopā ar sociālajiem partneriem, jo “lineārs atalgojuma pieaugums nerisina problēmas veselības aprūpē kopumā un tās atbalsta sistēmās”.

Tajā pašā laikā viszemāk atalgotajām ārstniecības personām (māsu palīgiem) ne zemākā mēnešalga, ne vidējā darba samaksa 2022. gadā nav palielināta, atzīst Veselības ministrijā un skaidro, ka tas noticis tāpēc, lai mediķu darba samaksas palielināšanas procesā nezaudētu proporciju starp dažādas kvalifikācijas mediķiem. Paaugstinot algas 2022. gadā, tika ņemts vērā, kurām mediķu grupām alga ir mazāka atbilstoši tā saucamajai mērķa algai.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.