Dziedātāji paši saka: “Dziesma ir pārdomas par cilvēka mūžu un to, kā spējam paveikt šķietami neiespējamas lietas dzīves zibsnī, kas mums dots. No mums neatkarīgu iemeslu dēļ krīt zvaigznes, vējš mīl kāpu priedes, lec saule , tad atkal tā riet, zied virši, bet visam pa vidu, kā divi velni spītīgi kopā ar savu otru pusi turam savas pasaules – pašu radītas, lādētas, mīlētās, nīstas, lolotas un veidotas.”