Automobilizācija un visas tautas čakarēšana

Pagājušā gada nogalē, kad krīzes šļura pa garo žirafes kaklu beidzot bija nonākusi līdz Latvijas politikas gaišākajiem prātiem, kāds sirms un cienījams kultūras darbinieks man dusmīgs teica tā: "Ko tu te valdību aiztiec?! Ja valstij ir grūtības, nav ko muti dzesēt – savilkšu stingrāk jostu, gan jau kaut kā izdzīvošu. Galvenais, lai Latvija no bedres tiek ārā!"

Rakstot šīs rindas 20. februāra rītā, brīdī, kad vēl nav zināms, vai valdība kritīs šopiektdien vai varbūt vēl kādu nedēļu turēsies, un redzot to, kā gada pirmajās deviņās nedēļās tiek šeptēti līdzekļi, kurus daudziem ņem nost, bet daži īpaši vienlīdzīgie šķiež uz nebēdu, gribas saukt – kāds naivums! Un tomēr tas nav nekāds naivums, bet gan tādas aizmirstas īpašības kā godaprāts un patriotisms, pret kuru Latvijas politikā acīmredzot izdomāta visnotaļ sekmīga vakcīna – kā cilvēks iestājas partijā, tā neglābjami aizmirst šos jēdzienus.

Teiksiet – tā tāda lēta publicistika. Bet te būs fakti iz mūsu taupošās valsts divkosīgās ekonomijas politikas. Kā šonedēļ tapis zināms plašsaziņas līdzekļiem, Cēsu domes deputāti ar balsu vairākumu nolēmuši no pašvaldības budžeta vairs nefinansēt amatierkolektīvu vadītājus, koru Vidzeme un Beverīna diriģentus, kā arī tautas kopas Dzieti vadītāju. Deputātu kungi & kundzītes pusgadu pēc dziesmu svētkiem, brīdī, kad kordiriģenti rīko akcijas pensionēto diriģentu atbalstam, lai tie šajā krīzes laikā nenomirtu badā, vienā mierā zemē, kas dzied, un pilsētā, kas sadomājusies kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu, klapē ciet korus ar senām un spēcīgām tradīcijām. Uzsvērsim – taupības nolūkos, protams!

Tajā pašā laikā absolūti aiz vistīrākās ekonomijas vecā labā Tieslietu ministrija nolēmusi tā kārtīgi pabraukāties jaunos auto. Tikai tiem nenovīdīgajiem žurnālistiem, kā vienmēr, skauž. Kā raksta daži nekrietneļi un ierēdņu naktsmiera bezgodīgie traucētāji: "Tieslietu ministrija 46 vieglo automašīnu nomai paredzējusi tērēt 471 887 eiro jeb 331 644 latus bez PVN." Kopējā summa, kas uz trim gadiem par jaunu pasažieru auto nomu tiks līgta "ar SIA ALD Automative kopā ar PVN ir 401 289 lati". Salīdzinājumam – pēc dīvaina balsojuma Rīgas domē 231 651 lata dēļ draud apstāties Rīgas Kultūras aģentūras darbs. Aģentūra kopš dibināšanas dienas ir paguvusi izdarīt krietni daudz vajadzīgu lietu: kino Rīga darbības atjaunošana, Rīgas Mākslas telpas iedibināšana, darbs pie tūrisma zeltu dējošās vistiņas – Rīgas jūgendstila muzeja – veidošanas.

Atliek vien novēlēt, lai tieslietu ministrs savā krutajā Audi A6 izvizinās tā pa krietno, ar vējiņu. Nodokļu maksātājiem tā noma vien izmaksās nieka 700 latu mēnesī, bet gan jau vēl ir arī OCTA, KASKO, šoferis, garāža un degviela. Uz aci piemetot, viena ministra vizināšanās mēnesī latvju tautai varētu izmaksāt ap 2000 latu.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis par valsts ierēdņu vēlmi braukāt ar šikiem auto, kas Latvijai nebija pa kabatai nedz treknajos, nedz liesajos gados. Īpaša nekaunība tā ir patlaban, kad katrs pļerkšķis var spriedelēt, ka latvieši, redz, esot sagrābušies par daudz kredītu. Piedodiet, jauno auto noma ierēdņiem tas pats operatīvais līzings vien ir. Es nudien nepazīstu pārāk daudz latviešu, kas varētu atļauties atdot 700 latu par operatīvo (!) līzingu mēnesī. Drīzāk gan tādus, kas parēķinās, ka par šo summu gada laikā var iegūt īpašumā jaunu fordiņu, škodu, sitroenu, fiatu – mazlitrāžas vai pat vidējās klases braucamo, par tādiem briesmoņiem kā VAZ vai Dacia markas braucamajiem nemaz nerunājot. Izrādās, ne jau Tieslietu ministrijai vien patīk ar šikiem auto vizināties. Valsts prezidenta Valda Zatlera "darbības nodrošināšanai" pērn nopirkti pieci bemberi BMW 520 par 101 630 latu, neskaitot PVN. Runā, ka viņa vajadzībām pērn caur NBS struktūrām iegādāts arī Mercedes–Benz S500.

Kāda tam visam morāle? Pavisam vienkārša. Kamēr tauta savelk jostas, tikmēr tautas priekšstāvji vizinās šikos vāģos. Par tautas naudu, protams.