Ministriju solījumi un realitāte: kā solītais pedagogu algu pieaugums pazūd no valsts budžeta

© Ģirts Ozoliņš/MN

Šobrīd Evikas Siliņas valdība liek kopā nākamā gada budžetu, kur neatbildēts ir jautājums – vai publiskā sektora nodarbinātie saņems iepriekš nozaru ministru solīto algu pieaugumu. Tieši vakar, 27. augusta vakarā, valdība pieņēmusi lēmumu ierobežot algu kāpumu publiskajā pārvaldē, tostarp pašvaldībās, kas skars aptuveni 290 000 publiskajā sektorā strādājošo. Starp šiem nodarbinātajiem ir mediķi, policisti un arī skolotāji.

Es atbalstu, ka algu pieaugums publiskajā sektorā ir jābremzē, īpaši lielo algu saņēmēju grupā. Taču būs tikai godīgi, ja atsevišķās nozarēs būs izņēmumi, īpaši tajās, kur algu pieaugums līdz šim ir bijis niecīgs. Piemēram - izglītībā, kur lēmumu par algu pieauguma grafiku 2025. gadā valdība pieņēma 2023. gada 21. aprīlī.

Taču meklējot informāciju par saistību izpildi pedagogu algu palielināšanai 2025. gadā, Izglītības un zinātnes ministrijas attiecīgajās nākamā gada budžeta finansējuma pieprasījuma ailītēs ierakstu ar konkrētu mērķi un skaitli neatrodu. Tāpat tur nav atrodamas arī ailītes ar nepieciešamo finansējumu profesionālās izglītības skolām, augstākajai izglītībai un zinātnei.

Vienlaikus tās pašas ministrijas mājaslapā vēl šomēnes ir pausta apņēmība jaunajā mācību gadā stiprināt pedagogu konkurētspēju un izglītības kvalitāti, tai skaitā “saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, no 2025. gada 1. janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu”*.

Līdz ar to ceru, ka šī valsts budžeta “ailīšu pazušana” no publiskās komunikācijas ir tikai nejaušība un ka ministrijai a) jau ir finansējums pedagogu algu paaugstināšanai nākamgad vai b) ir izstrādāts plāns, kā šo finansējuma ailīti kopējā budžeta plānā iekļaut.

Drīzumā valdības sagatavotais 2025. gada valsts budžeta projekts nonāks Saeimā, kur mēs kā Nacionālā apvienība īpaši pievērsīsim uzmanību ne vien pedagogu algu jautājumam, bet arī citu nozaru ministriju iepriekš pausto un apstiprināto solījumu izpildei, kā arī risinājumiem ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai un atbalsta pasākumiem demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, ko redzam kā īpaši būtiskus jautājumus līdzās valsts drošības stiprināšanai.

*Lēmumu par pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim Ministru kabinets apstiprināja 2023. gada 21. aprīlī.

Viedokļi

Tieši pirms trim gadiem, 2022. gada 24. februārī, Krievija uzsāka visaptverošu karu Ukrainā. Kara militāro, politisko, humāno vērtējumu sniegs politiķi un militāristi. Jau šobrīd dažādi pasaules līderi dažādi un pat pretrunīgi traktē kara iemeslus. ASV prezidents Donalds Tramps mūs pēdējā mēneša laikā pārsteidz ar savu izpratni par Krievijas iebrukumu Ukrainā. Kaut dažādu informācijas avotu sniegtie skaitļi ir atšķirīgi, jādomā, ka karā un netiešā kara ietekmē bojā gājis vismaz miljons cilvēku, protams, galvenokārt militārpersonas. Pēc dažādiem datiem 11–20 miljoni cilvēku ir pārvietoti vai pārvietojušies, ļoti daudzi Ukrainas iedzīvotāji ir emigrējuši. Kara netiešā ietekme uz veselību ir izraisījusi lielāku civiliedzīvotāju saslimstību un mirstību, galvenokārt nepietiekama uztura, infekcijas slimību, neinfekcijas slimību saasināšanās, mātes un zīdaiņu slimību, kā arī garīgo un uzvedības traucējumu dēļ. Krievijas militārie spēki ir nodarījuši plašus postījumus civilajai infrastruktūrai veselības aprūpē, lauksaimniecībā un pārtikas apgādē, ūdensapgādē un kanalizācijā, enerģētikā, transportā un komunikācijās. Karš ir izpostījis Ukrainas ekonomiku un mazinājis pārtikas un energoapgādes drošību daudzās pasaules valstīs.

Svarīgākais