«NEPLP (Nacionālā elektronisko līdzekļu plašsaziņas padome) strādājošo atalgojums ir ļoti mazs, ņemot vērā ierobežojumus strādāt citur,» – tā pērn būtisku NEPLP locekļu, jo īpaši priekšsēdētāja, algas paaugstināšanu aizstāvēja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība).
«NEPLP (Nacionālā elektronisko līdzekļu plašsaziņas padome) strādājošo atalgojums ir ļoti mazs, ņemot vērā ierobežojumus strādāt citur,» – tā pērn būtisku NEPLP locekļu, jo īpaši priekšsēdētāja, algas paaugstināšanu aizstāvēja Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība). Arī pats padomes šefs Ainārs Dimants Finanšu ministrijai sūdzējās par «neadekvāti zemiem» NEPLP locekļu atalgojuma koeficientiem iepretī likumā noteiktajai atbildībai par nozari un ņemot vērā pastāvošos amatu savienošanas ierobežojumus. No šā gada janvāra algas arī tika palielinātas, tiesa, ne tik daudz, kā prasīja J. Reirs – A. Dimantam līdz 1318 latiem mēnesī (iepriekš Ls 1196), viņa vietniecei Aijai CālīteiDulevskai līdz 1252 latiem (iepriekš 1178) un pārējiem padomes locekļiem līdz 1095 līdzšinējo 749 latu vietā. Raugoties uz NEPLP veikumu, nozarē samilzušajām problēmām ar LNT un TV3 aiziešanu no bezmaksas apraides, Pirmā Baltijas kanāla (PBK) sāgu, monitoringa mazspēju, acu pievēršanu un likumu dīvainām interpretācijām, likumu nepilnībām, nozares neapmierinātību, nespēju sabiedrību un nozari pārliecināt par šā NEPLP sastāva pašvirzīto mērķi – apvienota sabiedriskā medija izveides nepieciešamību, jo īpaši – NEPLP piedāvātajā versijā, jādomā, vai ar darbiem padome nav palikusi aizkrāsnē. Vispirms nauda, pēc tam varbūt darbi.
Izrādās, arī esošās amatpersonas važas ne tikai netraucē saņemt teju otru algu, bet arī ignorēt darba pienākumus. Pamatīgu cemmi A. Dimanta kārtējā neierašanās uz Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdi pagājušonedēļ uzsita komisijas vadītājai Inārai Mūrniecei (NA), kad tika skatīta karstā PBK Lietuva provokatīvā raidījuma Cilvēks un likums par 1991. gada notikumiem Viļņā lieta un PBK darbība un tās monitorings Latvijā, kā arī NEPLP un sabiedrisko mediju 2014. gada budžets. Mūrniece brīdinoši aicināja A. Dimantam «izvērtēt, kas viņam ir pamatdarbs», uzzinot, ka viņa neierašanās iemesls ir lekciju lasīšana augstskolā. Kārtējo reizi A. Dimantu pārstāvēja vietniece A.Cālīte Dulevska, kas arī publiskajās diskusijās, medijos dzirdama daudz biežāk nekā viņas priekšnieks, kuram acīmredzot vai nu nav ko teikt, vai nav laika šai nodarbei. Toties citās nodarbēs blakus NEPLP izmaksātajai algai 12 714,99 latu apmērā pērn A. Dimants nopelnījis 10 011,82 latus.
Arī piesaukto smago atbildības nastu, izskatās, ka padomes vadība nevēlas nest, un I. Mūrniecei nācās skubināt PBK lietā «padomi rīkoties izlēmīgi, jo tā ir atbildīgā institūcija, un padomes vietā neviens šo jautājumu nerisinās», arī politiķi ne. Lai gan sava daļa atbildības būtu arī politiķiem, jo lēmums Lietuvā pārtraukt PBK raidījumu translēšanu būtībā ir politisks lēmums, kam gan jāatrod juridiski pareizs formulējums. Jāatgādina, ka PBK Lietuva reģistrēta Latvijā, tādēļ arī mūsu pienākumiem tik pārslogotajai NEPLP nākas ķēpāties arī ar šo lietu. NEPLP uzsākusi divas administratīvās lietas par iespējamiem likuma pārkāpumiem un gaida tiesībsargājošo iestāžu atzinumus. Kā noskaidrojās sēdē, Drošības policijā padome gan vēl nebija vērsusies, lai gan lielāka cerība pierādīt PBK Lietuva raidīšanas pārtraukšanas tiesiskumu būtu, balstoties uz likumpārkāpumiem attiecībā uz naida kurināšanu vai tā saukto «naida runu», kas gan likumos nav izskaidrota, nevis uz NEPLP vadības piesaukto raidījuma neobjektivitāti un žurnālistikas principu un ētikas pārkāpumiem. Bet gan šādus trūkumus, gan citus likumu pārkāpumus, pēc I. Mūrnieces teiktā, «var atklāt tad, ja notiek monitorings», kam pērn Saeima piešķīra papildu līdzekļus, par kura darbībām komisijā esošajiem NEPLP pārstāvji atskaites nevarēja sniegt, kas deva vēl vienu iespēju komisijas vadītājai pārmest A. Dimantam izvairīšanos no atbildības un pat iespējamu likuma nepildīšanu. Ņemot vērā A. CālītesDulevskas neprofesionālos izteikumus tviterī par PBK («NEPLP tikāmies ar PBK īpašnieku. Beidzot atcerējos, ko viņš atgādināja; vienu no Tonija Soprano «6tjorkām») un ne tikai par PBK (arī par Latvijas Radio raidījuma Krustpunktā iespējamo pērkamību), par ko viņai nācās atvainoties, viņas publiska zīmēšanās PBK lietā padomei ir riskanta un iespējamajai tiesvedībai kaitnieciska. Vēlāk NEPLP mājaslapā gan ievietots paziņojums ar A. Dimanta citātiem par pastiprinātu PBK satura monitoringu.
Sēdes gaitā atklājās vēl viena NEPLP pieļauta dīvainība – lai arī PBK Latvija būtībā veic Krievijā radītā satura, programmu retranslāciju un Latvijā veidotais saturs ir tikai apmēram 10%, kanālam piešķirta nevis retranslācijas, kā tas ir Igaunijā un Lietuvā, bet apraides atļauja. Tikai tagad, kad jāveic atļaujas pārreģistrācija, NEPLP sākusi vērtēt, «vai kanāla raidītais atbilst apraides atļaujas nosacījumiem». Saskaņā ar likumu «apraides tiesības piešķir atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai». Nu, ko, palūkojamies svaigākajā attiecīgajā stratēģijā! Tās pamatuzdevums ir «attīstīt Latvijas demokrātiju, tiesisko valsti un pilsonisko līdzdalību. Veicināt valstisko apziņu, latviešu kultūras identitāti, Latvijas reģionālās identitātes un eiropeisko identitāti»...
Šonedēļ padomei Saeimas komisijā jāsniedz redzējums par bezmaksas apraides attīstību, ko izstrādāt padomei tika uzdots jau vairāk nekā pirms pusgada, kas līdz šim nav izdarīts un kas rezultējies ar TV3 un LNT noturēšanu bezmaksas apraidē tikai līdz 2013. gada 31. decembrim. Ja ne Konkurences padomes lēmums, tad tikai ar NEPLP pūliņiem abas televīzijas jau šogad no bezmaksas apraides būtu nozudušas, atstājot visiem pieejamu vien sabiedrisko televīziju, un arī – ja neizputēs, neapvienota ar Latvijas Radio, kā to redz NEPLP.
***
Aināra Dimanta amatpersonas deklarācija par 2012. gadu
- Mediju institūts 1700,07
- RSU «Citi ienākumi» 120,00
- LZA «Citi ienākumi» 60,00
- LU honorārs 200,00
- NEPLP alga 12 714,99
- Biznesa augstskola Turība alga 4562,23 2080,00
- Biznesa augstskola Turība «Citi ienākumi» 2050,00
- LZA Baltijas stratēģisko pētījumu centrs honorārs 100,00
- LU Filozofijas un socioloģijas institūts alga 1200,00
- AKKA/LAA honorārs 19,62