Haoss var sākties!

Ar baltiem diegiem šūtā koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) apmaiņā pret investīcijām Latvijā nu ir izjukusi, un jezga ap tām solās atsākties ar jaunu sparu un populisma devu.

Līdzi varētu tikt parauti citi likumi, tikumi un cilvēki. Koalīcija vilks laiku – balsojums trešajā, galīgajā, lasījumā plānots 30. janvārī. Līdz tam vēl daudz maiņas objektu jaunam «kompromisam» var parādīties un daudz jaunas nekvotētas atļaujas var izsniegt.

Lielās mokās tapušos Imigrācijas likuma grozījumus Valsts prezidents Andris Bērziņš izbrāķēja, un Saeima tos 14. novembrī nodeva deputātiem otrreizējai izskatīšanai. Interesanti, ka mainīta ir atbildīgā komisija – līdz šim likumu skatīja Aināra Latkovska (Vienotība) vadītā Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad tagad ar to ņemsies Jāņa Ozoliņa (RP) vadītā Tautsaimniecības komisija, ja reiz prezidents argumentē, ka, pieņemot grozījumus, nav vērtēta likuma ietekme uz tautsaimniecību. Tā gan nav, ka diskusiju gaitā tā netika vērtēta – TUA aizstāvju argumenti par to plūda straumēm, cita lieta, ka vajadzība dabūt NA balsis balsojumā par valsts budžetu bija tik liela, ka tie tika vien pieņemti zināšanai. Neba nu A. Latkovskis bija tas, kura vadībā likumu sabojāja tā, ka tas zaudēja loģiku – tas bija politikā tik bieži piesauktais «kompromiss» bez «mākslas», kas tika saķepēts, mēģinot sev iestāstīt, ka, sakrustojot skudru ar lāci, sanāks skudrulācis. Sanāca samīta skudra un neapmierināts lācis. Būtībā ar grozījumiem nebija apmierināts neviens. Nacionāļi jūtas piemānīti, jo papildus ieviesta visīstākā atļauju tirgošana par 50 000 eiro, tos iemaksājot valsts Ekonomikas attīstības fondā – bez kvotām, kas, kā norāda prezidents, ir pretrunā ar vēlmi ierobežot atļauju ieguvēju skaitu. Pēc atļauju nopirkšanas, viņiem nekas neliegs iegādāties nekustamo īpašumu un kāpināt nekustamo īpašumu cenas, bažījoties par ko, citastarp, tika noteiktas TUA kvotas investīcijām nekustamajos īpašumos. Šī nekvotētā biļešu tirgošana nebija nekāds slepenais «Dombrovska – Vilka» pakts, par ko nacionāļi nezināja, – tā tika publiski apspriesta un pieņemta komisijā. Cita lieta, ka NA gribēja izlikties to neredzam, lai viņu panākumi nacionālo interešu aizstāvībā TUA ierobežošanas veidā būtu labāk pārdodami tautai.

Neapmierināta bija arī Ekonomikas ministrija, atsevišķu jomu uzņēmēji un arī politiķi, tostarp tie, kas paši tieši vai caur tuviniekiem saistīti ar nekustamo īpašumu biznesu. Bez jau pieminētajiem apmēram 500 miljoniem latu, kas ar TUA palīdzību ieplūduši Latvijā, savu artavu saņem arī valsts un pašvaldības, neraugoties uz grozījumu anotācijā nevērīgi iekopēto tekstu, ka nav paredzama ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Diskutēt varētu par prezidenta norādi, ka kvotas nerisina nekustamā īpašuma cenu kāpuma problēmu – lai arī 50 000 eiro vērto TUA biļeti var nopirkt ikviens un pēc tam neierobežoti pirkt īpašumus, realitātē nez vai būs daudz tādu mecenātu, ņemot vērā paša prezidenta minēto Latvijas konkurēšanu ārvalstu investoru finanšu piesaistē ar citām valstīm. Par nekustamā īpašuma cenu kāpuma ierobežošanu ir jādomā kārtējā grozījumu raundā, tāpat kā par svaru kausu pārsvēršanu uz investīcijām uzņēmumos un vietējo darbinieku nodarbināšanu tajos. Diemžēl politiskais klimats pēc budžeta pieņemšanas un tā dīvainajiem kompromisiem, premjera nepieņemtās, nacionāļu pieprasītās tieslietu ministra Jāņa Bordāna atsaukšanas, kā arī ņemot vērā vēlēšanu tuvošanos, nav tas labākais veselīga, racionāla lēmuma pieņemšanai. Nacionāļi pēc premjera lēmuma atstāt J. Bordānu jau noskaldījuši: koalīcijas līgums nav spēkā (citastarp pārkāpts jau ne reizi vien), nacionāļiem ir tikai viens ministrs valdībā, Vienotība lauzusi vienošanos par TUA, un NA nu sāks drupināt arī citas vienošanās, sākot jau ar mikrouzņēmuma nodokļa paaugstināšanu. Haoss var sākties!

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais