Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzēju pētījums pirms gada vēstīja: pēdējos divos gados ēnu ekonomika Latvijā jūtami samazinājusies. Tagad pēc šīs metodikas veiktā pētījuma secinājumi ir: ēnu ekonomika Latvijā pērn augusi, kamēr kaimiņvalstīs samazinājusies.
Pērn valdība ēnu ekonomikas kritumu pasniedza kā savu pūliņu un politikas rezultātu. Kas būs vainīgs tās kāpumā?
Ēnu ekonomikas indekss Latvijā uzšāvās gaisā krīzes gados, kad primāri bija noturēt biznesu, izdzīvot – pēc augstskolas pētnieku datiem: 36,6% no IKP 2009. gadā, 38,1% – 2010. gadā (ēnu ekonomikas mērīšanas metodes un rezultāti ir dažādi, bet pēc vienas metodikas veikts pētījums uzrāda vismaz tendences). Ekonomikai pamazām atlabstot, arī ēnu ekonomikas indekss ruka, līdz 21,1% no IKP 2012. gadā. Kāpēc 2013. gadā tas atkal audzis līdz 23,8%, turklāt neņemot vērā melno ekonomiku?
Pēc pētījuma autora Arņa Saukas domām, šoreiz vainīgas ne tik daudz aplokšņu algas, cik peļņas neuzrādīšana. Kliedzoša atziņa, uz kuru pērn valdība nereaģēja, un maza ticība, ka nopietni reaģēs tagad, ir kukuļu summas palielināšanās, lai saņemtu valsts pasūtījumu. No šī gala arī vajadzētu sākt cīņu ar ēnu ekonomiku, jo kur lai uzņēmējs ņem līdzekļus 10, pat 25% no pasūtījuma apmēra kukuļu samaksai, ja ne no ēnu ekonomikas! Par iekšējo kašķu plosītā KNAB, līdzīgi kā par tiesiskuma karognesēju, rīcībspēju šajā jomā jau sen vairs uzņēmējiem nav ilūziju. Vismaz pašlaik nav tādu faktoru, kas viestu cerības uz situācijas uzlabošanos.
Finanšu ministrijas mājaslapā citētā teorija saka, ka ēnu ekonomiku veicina viegla iespēja tajā iesaistīties, zems atklāšanas risks, zema uzticēšanās valstij un oficiālām struktūrām, valsts pārvaldes spējai efektīvi un godīgi izlietot nodokļus, sabiedrības nezināšana par samaksāto nodokļu izlietojumu. Jāsecina, ka vara nav bijusi efektīva vai griboša mazināt šos faktorus. Ir gan pieņemtas šādas tādas izmaiņas, piemēram, papildu instrumenti VID, lai vērstos pret fiktīvajiem uzņēmumiem, ieviests jauns apliekamais ienākums – «ienākumam pielīdzināms aizdevums», lai izskaustu izplatīto aizdevumu ņemšanu algas vietā, no kuras būtu jāmaksā visi nodokļi. Bet tas ir tikai viens mozaīkas gabaliņš. Sadarbība ar uzņēmējiem joprojām netiek novērtēta, uzņēmēju neapmierinātība ar nodokļu politiku Latvijā arvien aug, tādējādi varai atliek paļauties pārsvarā uz represīvajiem instrumentiem. Par to, ka tie nav paši efektīvākie, liecina kaut vai konstatētā peļņas neuzrādīšanas kāpuma tendence. Vara uzmet uzņēmējus, uzņēmēji – varu. Uzņēmēji uzskata, ka nodokļi ir pārāk augsti. Iepriekšējā Valda Dombrovska koalīcija solīja pazemināt darbaspēka nodokļus, mazinot gan ēnu ekonomiku, gan liekot pamatus «ekonomikas izrāvienam». Tā vietā tā atcēla pašu iepriekš pieņemto likumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu un eiro ieviešanas vārdā par 1 procentpunktu samazināja PVN! Uzņēmēji jūtas ignorēti arī budžeta izstrādē, viņiem vien post factum jāpieņem jaunie nodokļi – subsidētās elektroenerģijas, akcīzes nodoklis autogāzei, mazo kapitālsabiedrību valdes locekļiem, mikrouzņēmumiem.
Finanšu ministrs Andris Vilks tieši pretēji – Saeimas deputātiem vēl martā stāstīja, ka nodokļu slogs Latvijā ir nepietiekams visu vajadzību finansēšanai, bet jaunajās prioritātēs – aizsardzības finansēšanai varētu būt arī nepieciešama budžeta konsolidācija. Vēl īsi pirms eiro ieviešanas A. Vilks aicināja sabiedrību solidarizēties, piebremzējot atalgojuma pieaugumu, lai neaudzētu inflāciju. Hallo!? Kāda tad īsti ir valsts politika? Nepalielinot algas, neaug arī nodokļu ieņēmumi valsts budžetā, nevaram īstenot vēl nesen kā vitāli svarīgo daudzināto nevienlīdzības un nabadzības mazināšanu, reemigrāciju. Nemazinot nodokļus un, kā secina uzņēmēju organizācijas, neuzlabojot uzņēmējdarbības vidi, netiek nodrošināts plānotais «ekonomikas izrāviens». Tā vietā vienīgais, ko vara spēj, ir paaugstināt nodokļus un konsolidēt? Iedzīvotāji valstij vai valsts iedzīvotājiem?
Vai jaunā prioritāte ir licence veco solījumu aizmiršanai? Izdariet, lūdzu, vispirms savu darbu, tad prasiet no pārējiem!