Apbrīnojami strauji cilvēka kvalitātes mainās atkarībā no tā, vai viņš ir Vienotības biedrs, vairs nav vai, iespējams, nebūs.
Kamēr vēl Vienotība cerēja uz finanšu ministra Andra Vilka palikšanu politikā, startu nākamajās Saeimas vēlēšanās, tā slavēja to kā labāko, pragmatiskāko finanšu ministru, kurš kopā ar Valdi Dombrovski izvilcis Latviju no krīzes un ieviesis eiro. Tikko Vilks paziņoja par nekandidēšanu Saeimas vēlēšanās un sāka publiski runāt par kuluāros jau labu laiku cirkulējošām baumām par nodokļu paaugstināšanu – tā bezatbildīgs! Vilkam atšķirībā no dažiem citiem profesionāliem politiķiem nav problēmu atgriezties biznesā, finanšu sektorā, bet, ja viņam tik ļoti būtu apnikusi politika un salīdzinoši zemā ministra alga, varēja izmantot izdevību aiziet līdz ar Dombrovska valdības demisiju. Turklāt, nominējot Vilku darbam Laimdotas Straujumas valdībā, bija versija, ka Vilks kā Vidzemes saraksta līderis startēs arī vēlēšanās.
Kas iekodis Vilkam, ka viņš pēkšņi mainījis domas un sācis iet pret straumi partijā?
Vienotībai Saeimas vēlēšanās jābalansē starp vēlētāju vēlmēm un sponsoru, dažādu jomu uzņēmēju, interesēm, atšķirīgo biedru ambīcijām. Jāatceras, ka Vienotība veidojās, apvienojoties Jaunajam laikam, Pilsoniskajai savienībai un Sabiedrībai par citu politiku, bez tā vēl katlā vārījās Sarmītes Ēlertes Lietussargu grupa, nu Vienotībai vēl jāintegrē daļa Reformu partijas. Saeimas vēlēšanās Vienotība startē kopā arī pāris reģionu partijām. Reģionos, kuru atbalsts Saeimas vēlēšanās partijām ir svarīgs, pašvaldību deputāti iestājas par lielāku iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu pašvaldībām, kam savukārt nepiekrita Vilks. Vai tās ir tikai viedokļu nesaskaņas par valsts budžeta pildīšanu un kaitinošas iekšpartijiskās intrigas, kas parasti saasinās pirms vēlēšanām? Vai partijas gatavība priekšvēlēšanu gaisotnē sasolīt to, ko pēc vēlēšanām nevarēs izpildīt, nodevas partijas sponsoriem, spēka struktūru izmantošana politiskām vai pat savtīgām interesēm...? Grūti pateikt, ko Vilks zina un kas viņam tā derdzas, bet, katrā ziņā, būs interesanti paklausīties tās runu atšķirības, kas sekos no Vienotības Saeimas vēlēšanu kandidātiem un Vilka, kuru vairs nesaistīs partijas un priekšvēlēšanu važas.
Bet varbūt Vienotība neizturēs šo cīņu ar godīgiem līdzekļiem un laidīs darbā savus slepenos ieročus? Piemēram, izmantojot situāciju ar pielaides neesamību tieslietu ministrei Baibai Brokai (NA), pamanīsies reizē ar viņu valdībā atbrīvoties arī no Vilka? Izskatās, ka specdienestu palīdzība šajās Saeimas vēlēšanās būs Vienotības rīcībā. Ja sākotnēji pēc apstiprināšanas premjeres amatā Straujuma atturējās no iesaistīšanās KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka un viņa vietnieces Jutas Strīķes attiecību seriālā, tad tagad, tuvojoties vēlēšanām un, jo īpaši, balsojumam Eiropas Parlamentā par Dombrovska eirokomisāra portfeli (vienošanās Eiropas Komisijā plānota jūnija beigās), premjere sasparojusies. Ja reiz mums valstī ir iespēja pārsūdzēt pirmās instances tiesas spriedumu, tad premjeres prasība atjaunot amatā Strīķi pēc pirmās instances lēmuma, turklāt pēc Ģenerālprokuratūras atteikuma Strīķei sākt kriminālprocesu par sprieduma nepildīšanu, vērtējama kā visu trīs šo struktūru ietekmēšana.
Par to, ka runa nav par vienu dīvaini, kas iecirties pozā, liecina vēl divu Saeimas deputāšu – Ingunas Rībenas un Janīnas Kursītes-Pakules – izstāšanās no Vienotības. Tās fane, Providus pārstāve Iveta Kažoka abu aiziešanu apsveikusi, sakot, ka tā nav liela nelaime un «atbrīvošanās no nacionāli radikāli noskaņotiem cilvēkiem Vienotību daudz skaidrāk pozicionē kā centrisku politisku spēku», un «varbūt partijai izdosies senais sapnis vairāk pievilināt krieviski runājošo vēlētāju, jo nebūs spēcīgs flangs, kurš uzstāj uz etnisko nacionālisma virzienu» (LETA). Palasot Rībenas kā savulaik kultūras ministres intervijas, kurās viņa vedināta izteikties par nacionālās identitātes, kultūras jautājumiem, neradu neko radikālu, arī ne tādu tik radikālu nacionālisma izpratni, kādu piedāvāja viena no Vienotības ideoloģēm, neveiksmīgā Rīgas mēra amata kandidāte Ēlerte Sabiedrības integrācijas koncepcijā, iesakot cittautiešiem kļūt par latviešiem pārtopot. Ja Rībena un Kursīte-Pakule ir «nacionāli radikāli noskaņotas», tad kā raksturot Ēlerti, nesenos Eiroparlamenta deputātus Inesi Vaideri un Kārli Šadurski?