Plāksteri lauztai rokai

© f64

Šonedēļ valdība turpinās atlikto 2015. gada valsts budžeta ķīlēšanu, lai jau 10. decembrī to iesniegtu Saeimā, kurai komplicētais un biezais dokuments būs jāizrauj cauri līdz Ziemassvētkiem.

Savu izcīnījuši lauksaimnieki, papildus 33 miljonus eiro tiešmaksājumiem, neapstrīdēta prioritāte ir aizsardzības budžeta palielināšana, bet iekšējās drošības sargātājiem ar algu pieaugumu arī vēl būs gadiņš jāpaciešas.

Valdības interpretācijā «būtiskākā jauno izdevumu daļa tiks novirzīta veselības aprūpei» – 30,1 miljons eiro, kā izglītībai – 20 miljoni. Abas jomas pirms un arī pēc vēlēšanām politiķi ar putām uz lūpām sauca par prioritātēm, bet tām atvēlētais finansējums izskatās nožēlojams, ja paraugās uz nozarēs ielaistajām kaitēm un solītajām izmaiņām. Jaunas politikas iniciatīvām lēstais papildu finansējums izglītībā bija 111 miljoni eiro, veselības aprūpē – 95.

To, kas palicis pāri no solītā, labi redzam izglītības jomā. 36 miljoni vien tika solīti pedagogu algu paaugstināšanai par 10%, kas apstiprināta grafikos un partiju slēgtās vienošanās ar pedagogu arodbiedrību. Nu tam atmesti 3 miljoni, kas algas ļaušot palielināt par veselu vienu eiro! Priekš kam tad vispār ākstīties ar kaut kādu piešķīrumu? Lai pateiktu, ka solījumu nevis neizpildījām, bet izpildījām daļēji? Cik apgrauztu kaulu atmetīs citām cēlajām iecerēm? Finanšietilpīgākās pozīcijas bez pedagogu algu paaugstināšanas jaunajās programmās bija zinātnisko institūciju bāzes finansējuma palielināšana līdz tiesību aktos noteiktajam (!) apjomam (10,1 milj.), pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu, rehabilitācijas centru uzturēšana (6,38), stipendijas profesionālo skolu audzēkņiem (4,7), pilna laika doktorantūras studiju finansēšana no valsts budžeta (4,7), trešās sporta stundas ieviešana skolās un ārpusstundu sporta aktivitātes (4,1), zinātniskās darbības attīstībai augstskolās un koledžās (3). Zinātne, eksakto priekšmetu apguves kvalitāte un virkne likumos noteikto lietu īstenošana paliks tikai uz papīra un politiķu solījumos?

Vai Solvitas Āboltiņas teiktais, ka «ilgtermiņā būtiska prioritāte ir izglītība», jāsaprot nevis tā, ka pastāvīgas investīcijas izglītībā dod atdevi ilgākā laikā, bet ka investīcijas var atlikt uz ilgāku laiku?

Izskatās, ka arī mediķiem nākamgad nespīd taustāms algu pielikums, kam bija lēsti 30,7 miljoni eiro, bet virkne slimnieku joprojām netiks pie kompensējamajiem medikamentiem (27,4 milj.). Daudz tika solīts mazināt rindas pie ārstiem, kam nākamgad bija ierēķināti 12 miljoni eiro, kā problēma norādīta arī augstais pacientu līdzmaksājums, kura samazināšanai paredzēja 10,9 miljonus. Vai jaunais ministrs ārstēs vienu kaiti vai uzliks pa plāksterim visām, tai skaitā lauztai rokai?

Citu «prioritāti» – nevienlīdzības mazināšanu – valdība, šķiet, uzskatīs par izpildītu ar minimālās algas paaugstināšanu no 320 līdz 360 eiro. Par šo nav domstarpību, jo valsts budžets no tā necieš – cik papildus izdod sabiedriskajā sektorā strādājošo algām, tik papildus ieņem nodokļos no tām un vēl no privātā sektorā strādājošajiem. Ar vienu roku dod, ar otru ņem. Būtiskāks efekts uz nevienlīdzības mazināšanu būtu diferencēts neapliekamais minimums atkarībā no algas lieluma un bērnu skaita (pētījumi liecina, ka lielāks nabadzības risks ir ģimenes ar vairāk bērniem), palīdzība darba vietu radīšanā, reģionu attīstīšanas politika, kas ļautu tur attīstīt uzņēmējdarbību un celt strādājošo ienākumus.

Budžets veidots ar IKP pieauguma prognozi 2,8% apmērā, lai gan valdības deklarācijas papīrs pacietis 5% pieauguma ierakstu. Ekonomikas izaugsmes samazināšanās ir arguments, kāpēc solījumi netiek pildīti. Nevis – kā varēja nesolīt! Viss pa roku galam, prioritātes, kas būs «daļēji» nodrošinātas ar kaut kādiem tām atmestiem grašiem, bez skaidras mērķtiecības un virzības plāna. Papīra prioritātes.

Viedokļi

Demogrāfisko izmaiņu un finansējuma pārdales starp skolām rezultātā arī šogad daļai Latvijas pedagogu pie vienādas slodzes ir algu samazinājums. Šo apstākļu dēļ cieš ne vien pedagogi, bet kopumā tiek apdraudēta arī izglītības kvalitāte. Tā, kā ir šobrīd, nedrīkst turpināt – izglītības finansēšanā ir nepieciešamas izmaiņas. Lai nodrošinātu taisnīgu darba samaksu ikvienam pedagogam neatkarīgi no skolas atrašanās vietas vai skolēnu skaita tajā, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu modeli “Programma skolā”, ko plānots ieviest ar 2025. gada 1. septembri.

Svarīgākais