Šī nedēļa aizsākās ar neskaitāmām ziņām par daudziem smagiem, tostarp letāla iznākuma, ceļu satiksmes negadījumiem un arī plaši tiražētu ziņu par Veiko Spolīša izciesto administratīvo arestu par braukšanu dzērumā.
No Vienotības saraksta ievēlētais deputāts Spolītis, kas plašākai publikai pazīstamāks nevis kā politologs, bet ar birku «dzērājšoferis», domāja, domāja, kamēr pēc arestā pavadītām dienām un vairāk nekā divus mēnešus pēc pārkāpuma izdarīšanas izdomāja: viņš izstāsies no Vienotības, bet nenoliks deputāta mandātu, kuru viņam drīzāk nevajadzēja paņemt. Deputāts arī izdomājis iesniegt priekšlikumus Satversmes grozījumiem, lai Saeimai turpmāk vairs nebūtu jālemj par deputātu sodīšanu satiksmes pārkāpumu dēļ. Saeima šādos gadījumos neliek šķēršļus, balsojums te nav politisks, tāpēc iecerēto izmaiņu rezultāts pamatā būs iespēja deputātiem slēpt šādus pārkāpumus. Arī par Spolīša pārkāpumu sabiedrība uzzināja tikai līdz ar policijas pieprasījumu Saeimai.
Interesanti, ka jau pēc savas darbības apturēšanas Vienotībā «uz pārdomu laiku» Spolītis vēl piedalījās partijas Rīgas nodaļas valdes sēdē. Acīmredzot nodaļas valdei nebija iebilžu, un Spolīša partejiskās darbības apturēšana tika uzskatīta par formālu aktu. Kategoriskāk noskaņota bija Vienotības centrālā vadība, ko varētu skaidrot ar Spolīša atrašanos iekšējā opozīcijā partijas elitei. Salīdzinoši tai draudzīgākais Dzintars Zaķis aiz ausīm tika vilkts daudz ilgāk, nerespektējot sabiedrības sašutumu par auto iegādes nodokļu shēmām, pabīdot viņu malā tikai pēc balsu pirkšanas skandāla šīs Saeimas vēlēšanās. Pēdējais laiks glābt partijas reitingu, kas saskaņā ar Latvijas faktu aptauju decembrī Vienotībai uzrādīja vairs tikai 10,6% atbalstu – mazāk nekā ZZS un tradicionālajai reitingu līderei Saskaņai. Turklāt Spolīša vietā Saeimā varētu nākt partijas vadībai lojālākais Renārs Putniņš (2011. gadā izslēdza no Zatlera Reformu partijas par partijas graušanu), kurš iepriekšējā Saeimā bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet kuru amatā nepaturēja jaunais ministrs Guntis Belēvičs.
Premjere Laimdota Straujuma un Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa uzskatīja, ka pēc šāda pārkāpuma Spolītim vajadzētu nolikt deputāta mandātu, bet Āboltiņas vietnieks Kārlis Šadurskis izteicies dīvaināk: ja Spolītis noliks deputāta mandātu, tad nebūs pamata runāt par izslēgšanu no partijas, ja saglabās – būs jāizstājas no partijas.
Lēmumu izstāties no partijas, bet nenolikt deputāta mandātu var saprast no cilvēciskā viedokļa – Spolītis pēc iepriekšējā neveiksmīgā mēģinājuma, lai arī ar mīksto mandātu uz laiku, kamēr Edgars Rinkēvičš pilda ārlietu ministra pienākumus, beidzot ticis pie kārotā deputāta mandāta, un normāli apmaksāts darbs arī vajadzīgs, turklāt praktiskajā politiskajā darbā gūtā pieredze lieti noder politologa darbā. Taču tā ir nepieņemama no politiskās ētikas un kultūras viedokļa, kura Latvijā ar tamlīdzīgiem precedentiem arvien vairāk tiek piesmieta. Kā goda vīrs pēdējos gados rīkojies vienīgi NA deputāts Kārlis Krēsliņš, kurš iepriekšējā Saeimā nolika mandātu nevis savas darbības dēļ, bet par dēla grēkiem, kuru policija aizturēja ar spaisu, – lai nemestu ēnu uz partiju un neradītu aizdomas par traucēšanu izmeklēšanai. Vēlētāji šādu godaprātu novērtēja ar atkārtotu Krēsliņa ievēlēšanu 12. Saeimā.
Jautājums par izstāšanos no partijas ir otršķirīgs. Ne tādi vien grēkāži Vienotībā grozījušies un grozās. Partijas Latvijā var mainīt kā mīļākās – nemīlu vairs, eju pie citas! Turklāt nav neiespējama Vienotības sašķelšanās, un Spolītim var rasties iespēja pievienoties saviem domubiedriem, kas Vienotībā veido iekšējo opozīciju. Jo grūti iedomāties, kā viens, bez frakcijas, Spolītis varēs pildīt vēlētājiem dotos solījumus, vēl grūtāk iedomāties, kā viņš taisīs solīto kampaņu par to, cik «negudri alkohola reibumā atrasties pie stūres». Tas nav tāpat kā populāriem cilvēkiem, kas izslimojuši vēzi vai C hepatītu, kļūt par kampaņu sejām cīņā ar slimībām. Dzēru, braucu, tagad būšu drošas braukšanas reklāmas seja? Kas viņu klausīsies neironizējot? Visticamāk, arī mediji izvairīsies Spolīti aicināt uz nopietnām diskusijām kā līdz šim, jo publikas komentāri būs nevis par tēmu, bet par dzeršanu. Būs veģetācija Saeimā, lai kā viņš centīsies un līdīs no ādas ārā, lai attaisnotu savu palikšanu Saeimā. Lai arī sakām, ka Saeima ir sabiedrības spogulis, tam vajadzētu būt spogulim, kurā ieraudzīt rezultātu, pēc kā tiekties.