Politiskā atbildība?
Apbrīnojami naski šīs Saeimas deputāti noliek tautas priekšstāvju mandātus. Modusies politiskā atbildība vai Saeima kā darba un ietekmes vieta kļuvusi nekonkurētspējīga?
Iesniegumus par mandātu nolikšanu uzrakstījis no Vienotības saraksta ievēlētais Vjačeslavs Dombrovskis un viena no aktīvākajām Saskaņas deputātēm – Regīna Ločmele-Luņova.
Pirmais iespaids, ka abiem nav nekā kopīga, ir maldīgs. Abi mandātu vēl kādu laiku varēja paturēt, bet virs abu galvām karājas Damokla zobens.
Parlamentārā izmeklēšanas komisija Zolitūdes lietā, citastarp, darbojas ar mērķi pierādīt Dombrovska kā bijušā Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītāja un ekonomikas ministra vainu Būvniecības likuma liberalizācijā spēcīgu lobiju ietekmē. Gan Ekonomikas ministrija, gan Tautsaimniecības komisija tagad nonākušas citas partijas – ZZS – kontrolē. Protams, jautājums, vai kādus atklājumus par priekšgājēju izmantot koalīcijas iekšienē, bet, tā kā koalīcijai šādi tādi krēsli vēl dalāmi, ne viss šaujams uzreiz gaisā. Savu lomu mandāta nolikšanā var spēlēt arī lietderības aspekts – bijušie zatlerieši Vienotības sarakstā balsu piesaistīšanā vēlēšanās izmantoti, bet pie ietekmes partijā un politikā netiek laisti. Kāpēc Dombrovskim tur vēl kavēties? Par Dombrovskim Vienotībā atvēlēto lomu liecina viņa teiktais par to, kur viņa pienesums būtu lielāks – izveidojot savu domnīcu, kuras «galvenais mērķis – domāt ar savu galvu». Acīmredzot Saeimā tas nav iespējams vai Dombrovskis to nevar viņam ierādītās lomas ietvaros.
Par to, kādas spēlītes notiek Saeimā, žēlojusies Ločmele-Luņova, kad nolēma nolikt deputātes mandātu pēc tam, kad publiski izpeldēja paziņojums par kriminālprocesu, kurā viņa iesaistīta saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā grupā un iegūto līdzekļu legalizāciju. Baisi pārkāpumi, bet prokuratūra vēl nelūdza Ločmeli-Luņovu izdot kriminālvajāšanai un piecus gadus veco lietu nosūtīja atpakaļ Finanšu policijai izmeklēšanas turpināšanai. Var jau būt, ka lietu vēl ilgi izmeklēs un palaista tikai plaukšķene, un Ločmele-Luņova vēl ilgi varētu darboties Saeimā. Protams, viņas mandāts būtu toksisks, bet ne viņai vienai tas tāds šajā Saeimā. Augsti ētiskie standarti? Nez vai, jo tad nebūtu izmantota Zolitūdes traģēdija popularitātes kalšanai un iekļūšanai Saeimā. Apsūdzība pret viņu celta kā pret bijušo apsardzes firmas vadītāju, un apsardzes bizness Latvijā nav tas tīrākais, ne velti šīs jomas pārstāvji ir tik aktīvi partiju veidošanā un ziedošanā partijām. Ločmele-Luņova gan jau zina, ko suns ēdis, tāpēc – labāk nost no acīm un lieki neraustīt lauvu aiz ūsām.
Šāda rīcība nav traktējama kā politiskās atbildības uzņemšanās tāpat kā NA deputāta Andra Vilka mandāta nolikšana pēc informācijas publiskošanas par viņa skandalēšanu slimnīcā, visdrīzāk, kunga prātā, vēl mazāk – tautas balsojuma ignorēšana, Jānim Junkuram nemaz nepaņemot mandātu. Politiskā atbildība saistāma ar atbildību par pieņemtiem vai nepieņemtiem politiskajiem lēmumiem. Drīzāk gribētos, lai politisku atbildību kāds uzņemtos par bankas Citadele atdošanu par maizi bez sviesta, priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu, kur parasti vainīgi kādi ārkārtēji apstākļi, «ģeopolitiskā situācija» un esamība koalīcijā.
Līdz politiskās atbildības sajušanai un ieviešanai politikas praksē vēl tāls ceļš. Ir drīzāk bailes no represīvo iestāžu izmantošanas politiskajās cīņās (un nu jau arī žurnālistu iebiedēšanā), kā dēļ arvien mazāk sakarīgi cilvēki, autoritātes savā nozarē un plašākā sabiedrībā nevēlas nākt politikā bailēs no dažādu skeletu grabināšanas vai nepatikā pret šādu politisko kultūru. Un neticība iespējām ietekmēt procesus, ja vien neesi iekļauts šaurajā politiskās elites lokā. Ja esi opozīcijas partijā vai koalīcijas partijai iekšējā opozīcijā vai kā deputāts vai pat kā ministrs uzkāpis ne tiem uz varžacīm, tavs mandāts nonāk vieglā svara kategorijā, nav brīnums, ja drīz parādās kāds kompromats vai neglaimojoša privāta rakstura informācija, netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam vai atrasti kādi likuma pārkāpumi. Sēdi mazs un pelēks un nebāz ārā galvu vai iekļaujies elites meinstrīmā!