Demogrāfijas politikas ļodzīgie pamati
Divas atšķirīgas lietas izrādījušās vārdi un darbi par valsts jauno ģimeņu atbalstu pirmā mājokļa iegādei.
Neraugoties uz brīdinājumiem jau pērn par to, ka šai programmai šā gada sākumā varētu beigties līdzekļi, risinājums šajā laikā nav rasts. Vismaz tāds, kas iepriecinātu jaunās ģimenes. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) bija spiests šonedēļ paziņot, ka finansējuma trūkuma dēļ programmas izmantotājiem nāksies piemērot papildu procentmaksājumus, to nodēvējot par programmas «daļēju komercializēšanu».
Var jau Ašeradens plātīt rokas, sakot, ko tad es, es te tikai nedaudz vairāk kā simts dienu un jau pirms pāris mēnešiem brīdināju, ka līdzekļi jau pavasarī beigsies! Vienlaikus jāatgādina, ka pēdējo pusotru gadu kopš 12. Saeimas vēlēšanām Ašeradens bija parlamentārais sekretārs Finanšu ministrijā, kura akceptē programmas finanses. Trauksmi par programmas avotu nestabilitāti, protams, varēja celt arī iepriekšējā ekonomikas ministre Dana ReiznieceOzola (ZZS), kā arī Nacionālās apvienības (NA) politiķi, kuri bija vieni no šīs programmas iniciatoriem. Bet, izskatās, ka nacionāļi ir iešāvuši sev kājā, vēršoties pret termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas apgrūtināšanu un pat aizliegšanu, ko gan neatbalstīja koalīcijas partneri. Stabils risinājums nebūtu arī NA rosinātā, bet Saeimas vairākuma neatbalstītā 10 000 eiro iemaksas prasīšana par TUA pagarināšanu ik pēc pieciem gadiem.
Problēmas sakne slēpjas programmas finansējuma avotu nestabilitātē. Līdz ar ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju, ekonomikas lejupslīdi lielajā kaimiņvalstī un rubļa vērtības pastāvīgo kritumu, uzturēšanās atļauju kārotāju un investīciju apjoms Latvijā ir būtiski sarucis un ir krietni mazāks nekā to buma laikā īsi pirms programmas apstiprināšanas un vēl 2014. gadā, kad, sākoties Krievijas un Ukrainas konfliktam, daudzi no Krievijas steidza investēt stabilākās valstīs. Programma ar šādu finansējuma avotu tika apstiprināta 2014. gadā, laikā, kad ekonomikas ministrs nepilna gada garumā bija Vjačeslavs Dombrovskis (Vienotība).
Tā bija konceptuāla kļūda būvēt demogrāfijas politikas vienu no elementiem uz tādiem ļodzīgiem pamatiem kā TUA, ienākumi no kuriem pakļauti gan ekonomiskām, gan politiskām svārstībām ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī Latvijā! Demogrāfijas uzlabošanos var panākt, radot stabilitātes izjūtu, bet to nevar ar eklektiski izšautiem pasākumiem, kas vienu gadu ir, citu vairs draud nebūt vai arī tiek pasliktināta esošā situācija! Krīzes laikā tika uzlikti griesti māmiņu algām, krasi samazināts strādājošo vecāku bērna kopšanas pabalsts, nācās klausīties spriedelējumus par jau tā mazā vecāku pabalsta atcelšanu. Šogad pārtraukta valsts atbalsta programma bērniem, kam nav vietas pašvaldību bērnudārzos, nepanākot garantijas, ka pašvaldības pildīs savas saistības par vietas nodrošināšanu vai līdzmaksājumu apdalītajiem.
Vēsts par kredītprocentu paaugstināšanu valsts mājokļu programmas dalībniekiem nāk laikā, kad dzirdam secinājumus par ekonomikas stagnāciju Latvijā, «vidējo ienākumu slazdu». Ja vēl ekonomiskā augšupeja zīmētos rožaināka, nevis kā krīzes laikā, uz samazinātu algu rēķina, tad vismaz tā varētu kompensēt ar demogrāfijas atbalsta pasākumiem nesniegto drošības sajūtu. Tagad ir divi vienā. Un vēl trešais - valdības apņemšanās pārnest nodokļu slogu uz nekustamo īpašumu!
Kučinska valdības rīcības plānā gan solīts palielināt mājokļu pieejamību, turpinot un PAPLAŠINOT mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, diemžēl šajā pašā dokumentā plānotie pasākumi un sasniedzamie rezultāti neko konkrētu un daudzsološu nevēsta. Pasākumu sadaļā runāts vien par īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību precizēšanu, bet kā sasniedzamais rezultāts: «iesniegts informatīvais ziņojums par mājokļu galvojumu atbalsta programmu ģimenēm, lai nodrošinātu galvojumu piešķiršanu ģimenēm, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmās iemaksas nodrošināšanā». Un vēl - «esošā finansējuma ietvaros rasts risinājums, lai atbalsta programma tiktu attiecināta primāri orientētajai mērķgrupai - kredītspējīgām ģimenēm, kurām ir problemātiski iekrāt pirmo iemaksu». Kas par mērķiem - iesniegts ziņojums un rasts risinājums esošā jeb, pareizāk, - neesošā finansējuma ietvaros! Un atkal - nevis visām, kam vajadzīgs, bet ierobežotam skaitam - 1200 ģimenēm. Saskaņā ar DNB bankas pirms pāris mēnešiem veikto aptauju, ap 70% jauno ģimeņu apsverot mājokļa iegādi vai būvniecību, bet 86% no tām trūktu pašu līdzekļu, 58% labprāt izmantotu ALTUM valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem. Jau tad ap 40% aptaujāto sūdzējušies par nepietiekamo programmas budžetu, kas to ļauj izmantot vien ierobežotam ģimeņu skaitam. Pagaidām valdībai labāk veicas ar problēmu konstatāciju, nekā ar to risināšanu.