Sagraut neradot
Piketēšana pie Saeimas kārtējo reizi nav devusi rezultātu – līdz vēlai naktij skatot budžetu, koalīcija draudzīgi lēmusi no 2019. gada likvidēt mikrouzņēmumu nodokli (MUN) un likt ne tikai mikrouzņēmumos, bet arī citviet daļlaika nodarbinātajiem maksāt lielāku sociālo nodokli. Nākamgad tas būs 75% no pilna sociālā nodokļa no minimālās algas jeb 97,16 eiro, pēc gada – jau 100% par katru nodarbināto.
Jo vairāk: sociālās iemaksas būs jāmaksā ik mēnesi, pat ja konkrētajā periodā uzņēmums nav guvis ienākumus. No sezonalitātes atkarīgajiem mikrouzņēmumiem tas būs nopietns trieciens, lai neteiktu - beigas. To neatsvērs MUN likmes pazemināšana par 2%. Izdevīgas šīs izmaiņas būtu tikai MU ar vienu, diviem, augstākais, trim darbiniekiem. Bet, jo vairāk darbinieku, jo lielāki mīnusi un liels risks, ka virkne darbinieku tiks atlaisti vai nodarbināti nelegāli. Turklāt palielinātais spiediens uz uzņēmējiem, paģērot būt labi pelnošam, lai var pacelt lielāku nodokļu slogu visas sezonas garumā, arī, kad ieņēmumu nav, var dažu censoni atturēt no uzņēmuma dibināšanas vispār.
Grozījumu iniciatori cer, ka civilizēta apmēra sociālās iemaksas dos artavu pensiju kapitālā. Iepriekš MU maksātais sociālais nodoklis aizgāja kopējā sociālā budžeta katlā, bet tagad tas būs personalizēts. Diemžēl mazo pensiju problēmu 97 eiro ikmēneša sociālās iemaksas neatrisinās. Mazajam uzņēmumam šie 97 eiro par katru darbinieku ir daudz vai pat eksistenciāli svarīgi, bet ar to nākotnes pensija nesanāks pat nabadzības pabalstam. Jau tagad, strādājot par vidējo algu, valstī sanāk labi ja 200 eiro pensija. Vienīgais labi saskatāmais ieguvējs ir valsts budžets, par kura daļas izmantošanas lietderību tautai ir daudz ko kritizēt - sanāk vesels kriminālromāns. Šodienas labākais pensijas nodrošinājums ir investīcijas, ko liesākos gados kapitalizēt, un bērnu izglītība.
Nodokļus nesamaksās vairāk kā var samaksāt. Virkne līdz šim pāris stundu nedēļā vai mēnesī strādājošo tiks atlaisti vai strādās uz to pāris oficiāli uz pilnu slodzi strādājošo vārda, nesaņemot sociālās iemaksas vispār. Tiesa, divu cilvēku vietā atstātais viens darbinieks, atrēķinot nodokļus, saņems mazāk nekā iepriekš abi kopā. Pat pašvaldību iestādes jau plāno darbinieku atlaišanu, kas strādāja nepilnas slodzes, bet virknei nevalstisko organizāciju naudas būs tik vien, lai samaksātu nodokli, pakalpojumu sniedzējus atstājot bez algas. Pensionāriem un invalīdiem, kas ir viena no daļlaika darbu veicēju kategorijām, netiek prasītas šīs sociālās iemaksas, - galvenie cietēji būs jaunieši, studenti, kas piepelnījās paralēli studijām. Jaunieši šādi ne tikai zaudēs uzturlīdzekļus, bet arī darba pieredzi, kas vēl vairāk apgrūtinās viņu iekļaušanos darba tirgū. Un pie kājas visiem Eiropas projekti par jauniešu bezdarba mazināšanu un mazo uzņēmumu atbalstu, kas ir arī Latvijas ekonomikas balsts! Neba nu visu mūžu jaunie cilvēki grasās strādāt daļlaika darbus, - beigs augstskolu, atradīs viņu zināšanas novērtējošu darbu ar attiecīgu algu un tad arī maksās lielāku sociālo nodokli!
Protams, ir gadījumi, kad mikrouzņēmuma un daļlaika nodarbināšanas iespējas izmantotas, lai mazinātu maksājamos nodokļus, ko uzņēmums varētu atļauties samaksāt, negodīgi konkurētu tirgū, vai, nerūpējoties par saviem pastāvīgajiem darbiniekiem, spiestu viņus reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, lai paši maksā par sevi nodokļus. Tomēr, ieviešot MUN, daudzi uzņēmēji legalizējās tīri pragmatisku apsvērumu dēļ, - MUN bija mazāks nekā naudas atmazgātājiem maksātais procents, plus vēl risks.
Finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai nāksies palauzīt galvu, lai rastu izvirzītajam mērķim atbilstošu risinājumu, ko viņa solīja meklēt, paplašinot to grupu skaitu, uz kurām izmaiņas neattieksies. Sistēma, kas balstās tikai uz pātagu, nedarbojas bez liela resursu patēriņa tās kontrolei, bet birokrātijas mums jau tā par daudz. Jau papildu resursus prasīs iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju apstrāde, kuru masveida pieaugums gaidāms līdz ar diferencētā neapliekamā minimuma atmaksas ieviešanu pēc šo deklarāciju iesniegšanas.
Savukārt ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam jāmeklē formas mazās uzņēmējdarbības stimulēšanai, kā to veiksmīgi dara atkal jau Igaunija, plānojot ieviest uzņēmējdarbības kontu sistēmu ar nulles birokrātiju, ar automātiski samazinātu nodokļu maksājumu no mazo uzņēmumu konta darījumiem bez papildu grāmatvedības. Ne velti protestētāju plakātos bija lasāms uzraksts www.latvija.ee, un ne velti ne viens vien Latvijas uzņēmējs savu firmu izvēlas reģistrēt Igaunijā.
Nav liela māksla sagraut neradot. EM proponētie «jaunuzņēmumi» MUN neaizstās - to atbalsta likums attiekšoties vien uz apmēram 20 uzņēmumiem un 160 darbiniekiem. Turklāt dīvaini, ka tiem būs pieļautas pavisam niecīgas gada sociālās iemaksas un atbalsta sniegšana notiks ar speciālu valsts programmu. Būs dažas vienlīdzīgākas cūkas, pietuvinātas vēl vienlīdzīgākām. Drīzāk pareizs bija virziens ar darbības veidu ierobežošanu, kur MUN iespējams un kur ne, savukārt taustāmāk mazināt sociālo neaizsargātību varētu ar nodokļiem neapliekamā minimuma palīdzību, par ko politiķiem nav tāda dedzība.