Sabiedrības kritiku raisījuši divi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbību reglamentējošie ierosinājumi. Lai arī tie nav populāri un tiem līdzi nāk savi riski, iniciatīvas tomēr nav nocērtamas jau saknē.
Viens ir NMPD Veselības ministrijā iesniegtais priekšlikums palielināt maksu par nepamatotiem izsaukumiem no esošajiem 40,14 līdz 56 eiro. Otrs - dienesta vadītājas Lienes Cipules ierosinājums pašiem mediķiem arī stūrēt auto un tikai divatā doties uz izsaukumiem dienas laika sastrēgumstundās lielajās pilsētās. Cilvēki ironizē, ka tad jau paši pacienti vai slimnīcu uzņemšanas nodaļu ārsti var stūrēt, mediķi strādās par šoferiem, bet šoferi pieņems dzemdības, varētu ieviest viena cilvēka izbraukumus uz motocikla u.tml.
Ātro problēmas vairs nevar atrisināt tikai ar papildu budžeta līdzekļu piešprici dažām mediķu brigādēm
Varētu saprast šo sašutumu, ja NMPD piekoptu tikai un vienīgi šādu modeli. Šādas brigādes būs neliela daļa, un tajās strādās tikai īpaši apmācīti speciālisti, kuri paši vēlēsies. Neviens netiek spiests. Bet motivēts ar lielāku atalgojumu gan. Par mediķu ieinteresētību liecina tas, ka darbam šādās brigādēs jau atsaucies pietiekami liels interesentu skaits.
Protams, lielais jautājums, vai tas ir arī pacientu interesēs. Raugoties plašāk, ekonomiska apiešanās ar trūkstošajiem resursiem ir visu pacientu interesēs. Diemžēl šī ir problēma, ko vairs nevar atrisināt tikai ar papildu budžeta līdzekļu piešprici dažām mediķu brigādēm. Trūkst pašu NMPD mediķu, kuru trūkumu vēl pastiprināja iespēja no 2016. gada aiziet izdienas pensijā. Daudzi aizgāja pensijā, citi - prom uz citu darbu, vietā atnāk mazāk nekā aiziet, jāvelk darbā pat studenti. Pērn šī starpība bija 80, cerams, ka līdz ar mediķu atalgojuma pieaugumu šogad šī delta saruks, lai gan joprojām mūsu mediķus atplestām rokām un ar lielāku atalgojumu gaida rietumvalstis, arī slimnīcās ārstiem darbs tomēr ir salīdzinoši prognozējamāks. Taisnība gan - ja samazina brigādes skaitu par šofera tiesu, mediķu trūkuma problēma atrisināta netiek. Tomēr neliels efekts ir, ja ņem vērā to, ka jau tagad nereti ārstu palīgi paši arī stūrē transportlīdzekli, un līdzekļu ekonomija var nodrošināt lielākas algas mediķiem, kas vienu otru varētu noturētu NMPD.
Protams, ar dzīvībām riskēt nedrīkst, bet paļaujos, ka speciālisti izsaukumu centrā tomēr spēj novērtēt, cik nopietnā stāvoklī ir palīdzības izsaucējs un kāda kur palīdzības brigāde nepieciešama, kur jābrauc triecienbrigādei ar vairāk mediķiem un šoferi un kur varētu pietikt ar šoferi - ārsta palīgu un ārstu, tostarp tā sauktajos sekundārajos jeb nepamatotajos izsaukumos, kādu esot aptuveni 30%, tātad ap 150 000 gadā.
Šis arī nav nekāds jaunatklājums, līdzīgi strādā jau vairāku rietumvalstu neatliekamā palīdzība. Un arī maksa par dienesta izsaukšanu tur ir nevis pārdesmit, bet pārsimt eiro. Protams, mūsu maksātspēja vēl ar šīm valstīm nav salīdzināma, tomēr būtu grēks gausties par NMPD pieejamību. Tā tiks saglabāta arī nodokļu nemaksātājiem, valsts neapdrošinātajiem jaunajā veselības aprūpes finansēšanas sistēmā, turklāt arī paaugstinātais tarifs par nepamatotu NMPD izsaukšanu segs tikai apmēram pusi no izsaukuma reālajām izmaksām. Ja gribam šādu ekstru saglabāt, ar to jāapietas prātīgi. Ja akceptējam tādu biznesu, kas momentāni iekasē 35 eiro 11 minūtes pēc tam, kad pustukšā lielveikala stāvvietā esi aizmirsis automašīnā novietot pulkstenīti, tad 56 eiro par izglītotu cilvēku laika tērēšanu un speciālā transporta dzenāšanu nav milzu summa.
Var saprast arī bažas - kā nemediķis var būt pārliecināts, vai kaite ir pietiekami nopietna, lai sauktu ātros. Protams, situācijā, kad piezogas panika un jāreaģē momentāni, neviens nepētīs rokasgrāmatu, kas palīdzētu atšķirt, vai jāsauc ātrie vai taksometrs, ja vien to var atļauties. Un tur jau ir tā problēma, ka NMPD nereti tiek izmantots kā taksis aizvešanai uz slimnīcu, kad gan ir veselības problēmas, bet ne dzīvībai bīstamas. Kādā aptaujā arī paši pacienti atzinuši, ka viens no izplatītiem NMPD izsaukšanas iemesliem ir bezmaksas transports, kas turklāt vēl nodrošina nonākšanu slimnīcā bez gaidīšanas rindā uzņemšanas nodaļā. Maldīgi domājam, ka šis pakalpojums ir bezmaksas, tātad - neviens par to nemaksā. Un tad brīnās, ka paaugstina nodokļus.
Liela daļa sekundāro izsaukumu ir no sociālā riska grupu pacientiem, vientuļiem cilvēkiem, veco ļaužu aprūpes iestādēm. Jā, ir jādomā, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, bet, ja meklējam institucionāli atbildīgo, tas ir primāri pašvaldību un Labklājības ministrijas padotības iestāžu, nevis NMPD uzdevums. Pietiek jau, ka ātrie nereti risina arī ģimenes ārstu un ārstu speciālistu nepieejamības problēmu, un, ja gribēsim tam vēl uzkraut šīs problēmas, tad darbam, kam tas primāri domāts, resursu atliks arvien mazāk. Šīs sakarības ir jāskaidro sabiedrībai, vienlaikus skaidri pasakot, kādas ir alternatīvas un to pieejamība.
Lai nesabradātu šo neatliekamās palīdzības sniegšanas sistēmu, kas būtībā ir laba, ir saudzīgi jāapietas ar kopējo ekonomisko labumu. Piedāvātie jauninājumi gan būs tikai mazi ielāpiņi lielajā, caurumotajā lupatu deķī, bet diemžēl, kamēr mums nav izvēles iespējas starp ideālu un ļoti labu scenāriju, bet tikai starp sliktu un apmierinošu, starp lāpīt vai nelāpīt neko - jāizvēlas iespējamais.