Kā sēnes pēc lietus rodas politiķu solījumu analizēšanas projekti. Varētu teikt: "Ak, cik burvīgi! Pilsoniskā sabiedrība mostas, vēlētāji izglītojas!" – ja vien viss būtu tik tīri un vienkārši.
Gluži vai kā uzņēmēju kustība Par labu Latviju un Latvijas Darba devēju konfederācija pirms apmēram mēneša sacentās, kura par dienu ātrāk izziņos par savu programmu, tā pašlaik notiek sacensība starp politiķu solījumu vērtētājiem.
Maija beigās tika izziņots, ka Valsts prezidenta Stratēģiskā analīzes komisija (SAK) 18. jūnijā palaidīs projektu un portālu scenariji.lv, kura ietvaros citastarp analizēs politiķu priekšvēlēšanu solījumus, šodien, 16. jūnijā, solot plašāku informāciju preses konferencē. Šim notikumam pa priekšu otrdien, dienu iepriekš, iespraucās Delna ar savu pasākumu un informāciju par "priekšvēlēšanu mājaslapu, kurā tiks apkopota informācija par deputātu kandidātu reputāciju, kā arī 9. Saeimas būtiskākajiem korupcijas notikumiem". Saprotams, ka Sorosa organizācijām netīk konkurence un citas patiesības izplatība.
Mediju vidē jau izskanējuši jautājumi, kāpēc tiek šķiesti resursi un katrs taisa savu, atsevišķu vētījamo mašīnu. Līdzīgu deptuātu kandidātu vērtēšanu Delna veikusi jau līdz šim. Jā, teorētiski varētu spēkus apvienot, ja visi būtu neatkarīgi un objektīvi. Sorosa organizācijas jau izsenis demonstrē saikni un atbalstu Vienotībā ietilpstošajām partijām, biedrībām un to draugiem, bet īpaši asi nažus trin pret ZZS, TP, LPP/LC. Mēģinājumi iemest kādu skarbāku vārdu par Vienotībai piederīgajiem ir kā piesegšanās ar vīģes lapu smukuma vārdā.
SAK projekts ir ambiciozs, bet vienlaikus arī riskants. Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savas komisijas komandu iecerējis cilvēkiem iemācīt atšķirt, kas ir populisms un kas ne, šajā apgaismības procesā iesaistot, pēc SAK vadītāja Roberta Ķīļa teiktā, vairākus simtus ekspertu. Informāciju par kandidātiem scenariji.lv varēšot papildināt ikviens, varēs arī balsot.
Lieki teikt, ka valsts institūcijas un jo īpaši prezidenta paspārnē tapušam šāda veida projektam būtu jābūt politiski neitrālam un objektīvam. Vai tas tā būs, raudzīsim, bet riski ir vairāki. Pirmkārt, riskanta ir demokrātiskā iecere ļaut lapu papildināt ikvienam. Nav noslēpums, ka pirms vēlēšanām un dažkārt arī starp tām partijas speciāli algo vai nozīmē savus cilvēkus aktīvam darba virtuālajā vidē, kas tad nu slavē savējos un peļ konkurentus, izliekoties par vienkāršiem vēlētājiem. Portāli nereti bijuši spiesti atslēgt aktīvos komentētājus, kuru IP adreses ir Saeimā. Paredzams, ka arī šīs lapas "uzlabošanā" aktīvākie būs tieši partiju cilvēki, un skaidrības vietā vēlētājam, iespējams, smadzenes tiks kompostrētas vēl vairāk. Arī balsošana būs tikpat angažēta.
Otrkārt, paša projekta esamība prezidenta paspārnē viņu nostāda sava veida interešu konflikta situācijā. Prezidentam V. Zatleram nākamgad beidzas pirmais kadences tremiņš un viņu pārvēlēt vajadzēs 10. Saeimai, bet ar šo priekšvēlēšanu projektu prezidents teorētiski un praktiski var veicināt tādu politisko spēku labāku vēlēšanu rezultātu, kuri ir pret viņu labvēlīgāk noskaņoti un varētu balsot par atkārtotu ievēlēšanu amatā. Šī ir būtiska prezidenta un partiju sasaiste, kuras dēļ prezidenta institūcijai labāk būtu turēties pa gabalu no šādu pārmetumu iespējamības. Tad jau labāks risinājums ir dažādu nozaru profesionālo organizāciju, asociāciju veikta partiju programmu, cilvēku un reālo darbu ekspertīze.
Treškārt, pat šķietami objektāvākie eksperti ir subjektīvi cilvēki ar savu pārliecību, politiskajām simpātijām un antipātijām, tāpēc būtu liekulīgi bazūnēt, ka projekts ir nepolitisks.
Formā līdzīgu – politiķu solījumu vērtēšanas portālu ainarasolijumi.lv atvērusi arī Vienotība. Ar tā palīdzību tā vērsīšoties pret "lētu populismu", un, pēc Pilsoniskās savienības pārstāves Ilzes Viņķeles teiktā, domāts, "lai vēlētāji varētu salīdzināt to, kas solīts un to, kas izdarīts". Interesanti tikai, ka viņu skatījumā populistiski solījumi ir tikai Aināram Šleseram, nevis, piemēram, slavenās frāzes "Kā varēja nesolīt!" autoram (E. Repše) un tā komandas biedriem. Bet, tā kā tas ir vienas partiju apvienības savtīgu interešu projekts, tam vismaz nevar pārmest subjektivitāti un tendenciozitāti, jo tā ir kā uz delnas, līdzīgi kā Aivara Lemberga oponentu portālā lembergs.info.lv, kas joprojām tiek aktīvi apdeitots. Žēl tikai, ka visa enerģija un resursi (un tie šādos garadarbos jāiegulda daudz) tiek šķiesti vienīgi kritikai, nevis konstruktīviem pašu piedāvājumiem, kas šobrīd ir galvenais. Jo vēlētājam jau nebūs kā TV šovos jāizbalso netīkamākie cilvēki, nebūs jābalso pret, bet par. Bet parpiedāvājumu, vismaz pagaidām, nav. Cerams, ka tiem tiks veltīta vismaz tikpat liela uzmanība.