Krievijas pilsoņu vēlmei atbraukt uz Latviju jābūt ļoti lielai, lai spētu izturēt mūsu vīzu saņemšanas procesu Maskavā. Visā krāšņumā te redzam sekas primitīvajai valsts budžeta izdevumu cirpšanas politikai, nespējai problēmas gan prognozēt, gan risināt, redzam arī necieņu pret cilvēku, viņa darbu, kas ieguldīts, lai popularizētu tūrisma iespējas Latvijā un jauno Šengenas vīzu priekšrocības.
Jau kopš maija vidus pie Latvijas vēstniecības Maskavā drūzmējas simtiem Krievijas pilsoņu – lietū un karstā saulē (nojumes nav) dienām un naktīm gaida, kad Latvija pieņems dokumentus vīzai, būtībā lūdzas, lai Latvija visžēlīgi paņem viņu naudu! Ne reizi vien nācies saukt palīga arī ātros.
Latvijas vēstniecības Krievijā konsulārās nodaļas vadītāja Vija Buša lēš, ka kopš maija vidus vēstniecība diennaktī nav spējusi apkalpot vismaz 180–200 cilvēku, kas gribējuši doties uz Latviju. Vienā dienā! Un tas viss laikā, kad visā pasaulē cīnās teju par katru tūristu, par viņu naudu, būtībā par valsts eksportu un papildu darba vietām vietējiem, Latvija var atļauties šo naudu vienkārši nomest zemē.
Visus 200 cilvēkus dienā gan nevar pilnībā norakstīt zaudējumos. Tiesa, daļa cilvēku, kas nespēj izturēt ilgo gaidīšanu vai jau pāris reizes nesekmīgi mēģinājuši izstāvēt rindu, atmet ar roku, saprotot, ka nevar vairs paspēt uz iecerētajiem pasākumiem, bet daļa meklē iespējas nokļūt Latvijā caur citām valstīm un vēstniecībām. V. Buša dzirdējusi, ka daudzi interesējas Lietuvas vēstniecībā par to, kā varētu apvienot braucienus uz abām valstīm. Latvijai tas nozīmē neiekasēto vīzas nodevu (35 eiro parastajā kārtībā, 70 eiro – steidzamajā). Daudzi izmanto kompānijas Ponny Express pakalpojumus, kuras birojā turpat netālu no vēstniecības par 25 eiro var iesniegt dokumentus bez lielas gaidīšanas. Ja tas būtu pieņemts kā steidzams risinājums avārijas situācijā, tad noteikti ne ilgtermiņā, jo valsts šādi zaudē konkurētspēju, palielinot savu pakalpojumu cenu un pieejamību. Kurjerpasta kompānija, kas sakotnēji tika veidota, lai palīdzētu nogādāt vīzu pieteikumus no attālākiem Krievijas reģioniem, pamatā tagad nodarbojas ar Latvijas vēstniecības funkcijām, bet cilvēki maksā par rindas apiešanu. Latvijas vēstniecība kompānijai ir pateicīga, jo tādējādi kaut nedaudz atvieglots tās darbs un vairāk cilvēkiem ir iespēja nokļūt Latvijā. Jūlijā vien caur Ponny Express iesniegti 3635 vīzu pieprasījumi, no tiem lauvas tiesa – 3219 – Maskavā! Šis būtībā ir cilvēku izmisuma rādītājs – gan iesniedzēju, gan vēstniecības darbinieku, kuri strādā pārslodzes režīmā, līdz deviņiem, desmitiem vakarā, divi turklāt nonākuši slimnīcā. Uz izmisīgajiem palīgā saucieniem valsts reaģējusi ar četru papildu cilvēku nosūtīšanu, bet, tā kā pērn konsulārās daļas cilvēku skaits tika samazināts par pieciem, bet vīzu pieteikumu skaits šogad ievērojami pieaudzis, par atvieglojumu un adekvātu reakciju to nevar uzskatīt. 2009. gada jūnijā Maskavā tika saņemti 6383 vīzu pieteikumi, bet šā gada jūnijā 8948 – par 40,18% vairāk! Pārsniegti pat treknā 2008. gada skaitļi – 7944 vīzu pieprasījumi jūnijā. Varam vēl tikai minēt, cik cilvēku, redzot nenormālo situāciju ap Latvijas vīzām, jau laikus izslēdz Latviju no apmeklējamo valstu saraksta, lai gan citādi to labprāt darītu.
Izskatās, ka budžeta graizītāji spējuši saskatīt tikai konkrētus ciparus budžeta izdevumu ailītē vienā dienā, bet nav spējuši aizdomāties, kādu pievienoto vērtību un ieņēmumus investīcijas katrā ailītē var dot. Pavasarī Valsts kanceleja lepni paziņoja, ka budžeta līdzekļu ietaupījums funkciju samazināšanas rezultātā ir 719 miljoni latu. Tajos ir gan šādi tuvredzīgi ietaupījumi, par kuriem vēlāk pārmaksājam, gan liekā tauku kārta. Valsts šķiedusi miljonus nevajadzīgā administratīvajā aparātā, bet nav spējusi rast pāris simtus tūkstošu valsts funkciju nodrošināšanai un normālam investīciju pasākumam – šā gada pirmajā pusē kopumā par vīzu izsniegšanu Ārlietu ministrija nopelnījusi 1,365 miljonus latu, apmēram pusi – Krievijā. Zāģējam zaru, uz kura paši sēžam, turklāt dzīvu un ražojošu!
Aināra Šlesera pamošanās jūlija beigās vai Saeimas Ārlietu komisijas "satraukums" par vīzu problēmām ir vien politiska poza. Ja interese būtu patiesa un amatpersonas uzdevumu augstumos, tad papildu līdzekļiem vajadzēja tikt piešķirtiem jau pirms aktīvās tūrisma sezonas, nevis tad, kad tā jau iet uz beigām. Savu labo gribu un saprātu viņi gan varēs vēl demonstrēt, domājot par Krievijas tūristiem, kas Latvijā gribētu sagaidīt gadu miju un Ziemassvētkus.