Sadarbojoties ar uzņēmējiem, nav iespējams garantēt, ka ienākumi no iekasētajām soda naudām būs pietiekami, lai uzņēmums ar tiem būtu apmierināts. Tā par fotoradaru ieviešanu Latvijā, valstij slēdzot līgumu ar privāto kompāniju, pērnā gada maijā izteicās Valsts policijas (VP) Prevencijas nodaļas vadītājs Edmunds Zivtiņš.
Nav pagājis ne pusgads kopš pirmo, bet ne tuvu visu plānoto fotoradaru uzstādīšanas, kad šī neapmierinātība jau sāk izpausties. Jautājums tikai – kādēļ VP kā iztapīgam šunelim jāskrien pildīt uzņēmēja kabatas un valsts kasi? Vai tas ir tās primārais uzdevums?
Sākotnēji šķietami darbojoties autobraucēju interesēs, lai mazinātu neuzticību fotoradaru ieviešanas cēlajiem mērķiem, Saeimas Juridiskajā komisijā tika rosināts par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h piemērot vien brīdinājumu bez soda naudas. To atbalstīja CSDD, daži kaislīgi deputāti, kas norādīja arī uz privātfirmas Vitronic neizdarību stacionāro radaru ieviešanā, kuri nebūtu tik peļņu nesoši, jo to atrašanos autobraucēji lielākoties būtu ielāgojuši un tos nevarētu paslēpt aiz afišu stabiem, sniega kupenām vai citiem šķēršļiem. Tieši tie arī vislabāk pildītu to primāro uzdevumu – pārkāpumu, ceļu satiksmes negadījumu (CSN) novēršanu. Tagad prioritātes acīmredzami uzmestas kājām gaisā un kā īlens no maisa spiežas ārā primārā fotoradaru funkcija – naudas kāšana. Ar pāris mēnešos uzliktajām soda naudām nepilna pusmiljona latu apmērā ir par īsu, lai uzstādītu pārējos līgumā paredzētos kopumā 160 radarus, tāpēc caur VP tiek rosinātas likuma izmaiņas par soda naudas palielināšanu. Sak’, ja pārkāpēju – maksātāju nav tik daudz, tad jāpalielina maksājums, nedod dievs, pārkāpēju skaits saruks vēl vairāk! CSDD jau piefiksējusi, ka autovadītāji kļūst prātīgāki un vidējais satiksmes ātrums samazinās. Arī degvielas cenas atvēsina dažu labu gāzētāju. Vienmēr gan atradīsies kādi atsaldētie, kas, kā rāda VP dati, apdzīvotās vietās braukuši par 69 km/h ātrāk par atļauto, ārpus tām – par 89 km/h. Jā, tādi jāsoda iespējami bargi, bet pārkāpums līdz 10 km/h bieži ir piekasīšanās, jo īpaši ņemot vērā kļūdas robežas, radaru uzstādīšanu ne vienmēr tiešām bīstamākajās vietās, to atrašanos, kā fiksējuši cilvēki, tikai kādus simt metrus no zīmēm par apdzīvotas vietas sākumu, kur vēl nesākas mājas, labi pārredzamos šosejas posmos u.tml. Bet skaidrs – ja Saeima no soda naudas atbrīvos šos sīkos pārkāpējus, kuru, pēc E. Zivtiņa teiktā, esot ap 90%, tad nekāds lielais bizness no fotoradariem nesanāks.
Kā gan lai cilvēki notic VP labajiem nodomiem, E. Zivtiņa sludinātajai «cīņai par cilvēku dzīvībām», ja vienlaikus ar šāda priekšlikuma analīzi netiek dota analīze par negadījumu korelāciju gan ar fotoradaru darbību, gan citiem CSN izraisošiem faktoriem un vienlīdz aktīvi nenotiek diskusija par tiem? Piemēram, par daudzviet katastrofālo ceļu stāvokli. Par ko īpaši sūkstījušies Kurzemes pilsētu mēri, par ko Saeimas komisijā nesen sūdzējās arī Satiksmes ministrijas pārstāvji, norādot uz pamatīgu līdzekļu trūkumu elementārai ceļu labošanai, uzturēšanai, nemaz nerunājot par rekonstrukciju, ko varam atļauties tikai par Eiropas fondu līdzekļiem? Kāpēc VP tā necīnās par adekvātiem līdzekļiem no autovadītāju samaksātajām nodevām, soda naudām ceļu kvalitātei, kas arī ir būtisks CSN faktors?
Janvāra nogalē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis solīja, ka pusgada laikā varētu veikt fotoradaru izvietojuma analīzi, lai secinātu, vai tie ir izvietoti pareizi un maksimāli ierobežo ātruma pārsniegšanu un ceļu satiksmes negadījumus. Tad varbūt sākam ar šo, ja tiešām cīnāmies par cilvēku dzīvībām?
Turklāt tās pašas VP statistikas dati rāda, ka CSN skaits, kuru iemesls ir tieši ātruma pārkāpšana, ļoti strauji krities 2009. gadā, teju uz pusi – līdz 2404 negadījumiem, salīdzinot ar 4585 CSN 2008. gadā. Bez jelkādiem fotoradariem. Pēc tam tendence nostiprinājusies, bet kritums nebija tik straujš: 2199 ātruma izraisīti CSN 2010. gadā un 1872 – 2011. gadā. Arī CSN bojā gājušo skaitam tendence kristies ievērojami ir kopš 2007. gada, kas arī nav fotoradaru nopelns.
Atsevišķās vietās, kur uzstādīti fotoradari, laikā no 21. novembra līdz 20. janvārim CSN skaits ir samazinājies, citviet – palielinājies, bet kopējais negadījumu skaits fotoradaru vietās gan ir krietni mazinājies, jo īpaši uz Salu tilta. Interesanti, kādēļ, redzot šo pozitīvo autovadītāju uzvedības tendenci, primārā uzdevuma – drošības uzlabošanas – vārdā jāpaaugstina sodi? Ja prevencija jau ir nostrādājusi? Šāda slaukšana tikai palielinās atbalstu atsevišķu juristu aicinājumam masveidā pārsūdzēt uzliktos sodus vai pat radaru fizisku apskādēšanu, kas satiksmes drošībai būtībā ļoti noderīgos instrumentus aizsviedīs mēslainē. Žadnostj pogubila fraijera.