Divas Saeimas komisijas trešdien apspriedīs darba grupas priekšlikumus nepilngadīgo alkoholisma ierobežošanai. Nožēlojami, ka tie aprobežojas vien ar represīvajiem instrumentiem – alkohola tirdzniecības ierobežojumiem un sodiem, bet ne pozitīvās programmas piedāvāšanu jauniešu aktivitātēm dzeršanas vietā.
Darba grupas apkopotā statistika par nepilngadīgo dažāda veida pārkāpumiem šogad neuzrāda tendenci pieaugt salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Nedaudz samazinājusies alkohola subjektīvā pieejamība skolēnu vidū. Tas gan nav pamats ieslīgt apmierinātībā, jo, kā rāda pētījumi, jauniešu alkohola lietošana saglabājusies 2007. gada līmenī, šajā ziņā Latvija atrodas pirmajā trijniekā starp Eiropas valstīm. Valsts tērē ievērojamus līdzekļus dzeršanas radīto seku novēršanai – ārstēšanai, dzērumā pastrādāto likumpārkāpumu izmeklēšanai, sodīšanai, cietušo rehabilitācijai.
Lai problēmu mazinātu, darba grupa rosinājusi mainīt alkohola aprites režīmu: alkoholu lielveikalos tirgot atsevišķā nodaļā, 18–25 gadus veciem jauniešiem bez uzaicinājuma pārdevējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, aizliegt tirgot grādīgos valsts un pašvaldību iestāžu telpās. Bargāki sodi paredzēti komersantiem par atkārtotu alkohola pārdošanu nepilngadīgajiem, privātpersonām – par atkārtotu viņu iesaistīšanu dzeršanā, pašiem nepilngadīgajiem – par ugunsdziras iegādāšanos. Vienprātības vēl nav par Latvijas Ārstu biedrības ieteikumu paaugstināt alkohola iegādes vecuma robežu no 18 līdz 21 gadam.
Šāda veida priekšlikumi nav nekas vairāk par ķeksīša ievilkšanu. Ja jau līdz šim pastiprinātie alkohola tirdzniecības un arī reklāmas ierobežojumi un sankcijas nav devušas rezultātu, tad kāpēc tautas kalpi domā, ka iešana tālāk tajā pašā bezrezultatīvajā virzienā ko būtisku mainīs? Kāpēc problēma netiek skatīta un risinājumi piedāvāti, visupirms cīnoties nevis ar problēmas sekām, bet ne tās cēloņiem – piedāvājumi jauniešu nodarbinātībai, aktivitātēm, interešu izglītībai, mehānismiem izraušanai no nelabvēlīgas vides, veselības mācībai u.tml.? Iespējām jauniešiem sevi apliecināt grupā citādi kā ar alkohola bravūru un būt interesantam pašam sev arī skaidrā? Varbūt efektīvāk par statistikas pētīšanu no realitātes laukos bieži vien tālu esošajiem Rīgas Jēkaba ielas kungiem būtu noskatīties Jura Poškus filmu Kolka cool, kas labi parāda jauniešu ikdienas nodarbju pārbagātību, patiesībā vienu lielu tukšumu. Protams, nav visur un visos tāda bezcerība; pašvaldības dara, ko var, cenšoties izveidot dienas jauniešu centrus vai dodot pajumti interešu izglītības centriem, mākslas, mūzikas, sporta skolām. Taču ne visiem tas ir fiziski sasniedzams, ņemot vērā transporta pieejamību, ne visiem līdzfinansējums pa kabatai patiesi interesējošām lietām, ne visus tas uzrunā. Var diskutēt ja ne par iedzimtību, tad par ģenētisko predisponētību alkohola lietošanai, un, ja kādi uzskata, ka tie jaunieši, kuru vecāki vai kurus iekļaujošā vide ir aizrāvusies ar alkoholu, darīs to pašu un nekādi sporta, mākslas vai rokdarbu pulciņi viņus tik un tā neuzrunās, tad tikpat labi to pašu var teikt arī par ierobežojumiem – arī tie viņiem nebūs šķērslis.
Statistika rāda, ka Rīgā un lielajās pilsētās jauniešu alkoholisms ir nedaudz mazāk izplatīts nekā citviet, kas varētu būt saistīts ar vecāku lielāku turību, nodarbinātību un iespējām bērniem nodrošināt brīvā laika aktivitātes. Kur ir priekšlikumi tieši lauku un mazpilsētu bērnu lielāka alkoholisma riska novēršanai?
Kamēr deputāti uz papīra cīnās ar jauniešu alkoholisma apkarošanu, valdība budžeta grozījumos noraidījusi Izglītības un zinātnes ministrijas prioritāro pieprasījumu – 1,4 miljonus latu sporta pasākumiem, tostarp nacionālās nozīmes starptautisku sporta pasākumu, organizēšanai, sporta federāciju programmām. Kāpēc, cilājot jauniešu alkoholismu, netiek skatīta jaunatnes sporta finansēšanas sistēmas optimizācija, kurā darāmā netrūkst? Kāpēc valsts uzņēmumi tik dāsni sponsorē lielo sportu, bet vien grašus atmet bērnu un jauniešu sportam? Vai pietiekami funkcijas deleģētas nevalstiskajam sektoram, kas de facto aktīvi strādā, bieži daudz ekonomiskāk nekā valsts vai pašvaldību dotētais? Kā palīdzēt bērnam ne tikai trenēties, bet arī aizbraukt uz sacensībām, iegādāties ekipējumu? Vai naudai arī sportā nevajadzētu sekot skolēnam? Uz sporta organizācijām, kas atbilst kaut kādiem kvalitātes kritērijiem, ne tikai privātpersonu dibinātām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm. Kā bažījušās pašvaldības, ļaujot uz valsts finansējumu pretendēt arī privātajām sporta skolām un klubiem un nepalielinot kopējo finansējumu, nauda tiek ņemta nost jau esošajām. Līdzīga situācija šogad veidojas arī mākslas skolām, kurām no jau tā trūcīgā, no 2009. gada pamatīgi patukšotā katliņa vēl jādalās ar privātajām, lai gan bērnu interese darboties mākslas un mūzikas skolās aug. Nespējot to apmierināt, valsts būtībā pasūtījusi samazināt šīs izglītības kvalitāti jeb, kā to dēvē Kultūras ministrija, «atvieglot programmas». Pamatīgi atviegloti no algas krīzes laikā tika arī mūzikas un mākslas pedagogi.
No cilvēkiem, kas vēl varētu jauniešus izvilkt no alkoholisma, vēl sliktāk atalgoti ir sociālie darbinieki ar apmēram 200 latiem uz papīra. Turklāt daudzviet viņu joprojām trūkst, esošie ir pārslogoti. Bet šos problemātiskos jautājumus deputāti labāk lieki necilā, jo tie nav tik vienkārši atrisināmi ar sankcijām un papīra aprakstīšanu. Varenas reformas reformu koalīcijai! J. Poškus jau var gatavoties uzņemt Kolka cool 2!
***
PĒTĪJUMS
Darba grupas sastāvs:
Deputāti Arvils Ašeradens, Aleksejs Loskutovs, Andris Buiķis (visi Vienotība), Inita Bišofa (RP), Ivans Klementjevs (SC).
- Latvijas Ārstu biedrības pētījums par situāciju Latvijā:
• 87% skolēnu ir pamēģinājuši alkoholu;
• 31% skolēnu alkoholu lietojuši vairāk nekā 40 reižu;
• 38% jauniešu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši 5 un vairāk alkohola devas;
• 1147 bērniem alkohola reibumā vai abstinences stāvoklī NMPD sniedzis palīdzību (2011. g.)
• No 67 792 izsaukumiem 2011. gadā 28 728 – traumas un saindēšanās, saistītas ar alkohola lietošanu (6111 smadzeņu satricinājumi, 4400 vaļējas galvas brūces, 1896 aizkuņģa dziedzera akūti iekaisumi, 3383 alkohola abstinences sindromi, 2568 alkohola epilepsijas)
Avots: Darba grupas ziņojums