Ir viegli piekarināt birkas un izlikties nedzirdam, ko saka cilvēks, kuru nevēlies dzirdēt. Taču tas nav tālredzīgi. Ja kāds pasaka ko prātīgu un apdomāšanas vērtu, tad nav svarīgi, kas to teicis un kādā nolūkā. Šīs idejas ir jāizvērtē.
Šis priekšvārds nepieciešams, jo kādreiz ietekmīgā politiķa Edgara Jaunupa šaubīgais tēls aizēno viņa teikto intervijā laikrakstam Diena. Neraugoties uz Jaunupa salīdzinoši nelielo vecumu, viņš ir pieredzējis politiķis, kurš pietiekami tuvu stāvējis politiskās virtuves katliem, lai zinātu, kā patiesībā tā zupa tiek vārīta. Minētajā intervijā viņš visai skarbi izsakās par esošo valsts pārvaldi un aicina to būtiski mainīt. Agrāk līdzīgu ierosinājumu izteicis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Jaunups runā skaidru valodu: «Mums ir vai nu neizlēmīgs premjers, kurš nozīmīgus lēmumus nepieņem, vai arī izlēmīgs premjers, un mēs atgriežamies tādā situācijā kā pirms gadiem sešiem septiņiem, kad valdības krīt un mainās. Mana pārliecība ir, ka problēma ir sistēmā. Par to runā arī plašs ekspertu loks, tostarp Valsts prezidenta paspārnē strādājošie konstitucionālo tiesību eksperti. Latvijas Satversmes kodols ir bijis nemainīgs kopš 1922. gada. Esam viena no ļoti retām valstīm Eiropā, kur tas palicis nemainīgs. Tas jāmaina...»
Par Latvijas politiskās sistēmas neefektivitāti liecina arī katastrofāli zemais Saeimas (politiskās varas koncentrāta) prestižs sabiedrībā. Ja vaina būtu nepareizajos cilvēkos, kurus pārpratuma dēļ tauta ievēlējusi, tad tas tā varētu būt reizi, divas vai sliktākajā gadījumā trīs. Ja «nepareizos» ievēlē katrās vēlēšanās nu jau divdesmit gadu pēc kārtas, tad vaina jāmeklē sistēmā, un to neredz vienīgi aklais vai tāds, kuram izdevīgi neredzēt.
Diemžēl to, kuriem izdevīgi neredzēt, ir pārāk daudz. Valstī varu ir sagrābusi nespējnieku kliķe, kura paniski baidās no konkurences un prasīga vadītāja. Šo kliķi apkalpojošie sabiedriskās domas veidotāji (PR darbinieki, mediji, dažnedažādi «eksperti» utt.) arī ir ērti iekārtojušies un tāpat neko negrib mainīt. Taču tas vēl nav nekas. Bēdīgāk, ka arī sabiedrība neko mainīt negrib, jo neko nedarīt ir visdrošākais veids kā nekļūdīties, neko nesasniegt un palikt neievērotam. Tā ir tipiska gļēvuļu dzīves pozīcija, kura Latvijā tiek pasniegta kā gudrākā, racionālākā un arī latviskākā. Valda Dombrovska valdīšanas ilgtspējas pamatā neapšaubāmi ir viņa izteiktais latviskums. Var pat teikt sievišķība, kas izpaužās zemā agresivitātē un vēlmē problēmas risināt nevis cīnoties, bet mēģinot draudzīgi ar visiem sarunāt.
Galvenais jautājums, uz kuru nācijai jāatbild, ir – vai šī gļēvulīgā neizlēmība ir Latvijas problēma vai – tieši otrādi – tā mūs pasargā no nevēlamām sekām un vērtējama pozitīvi? Pagaidām atbilde skan – būt gļēvuļiem ir gudri un pareizi. Uz tādu pašu jautājumu iznāk atbildēt ikvienam, kad jāpieņem kāds svarīgāks lēmums un jāizcīna iekšējā cīņa – spert soli uz priekšu nezināmajā vai palikt uz vietas, kur nekas nenotiek, viss ir puslīdz droši un vēl jau var paciest. Latvijā pacietības slieksnis ir patiesi apbrīnojams, un tas ir vienīgais, par ko brīnās arzemju eksperti.
Taču viena lieta ir pacietība, bet cita muļķība. Ja pēc neatkarības atjaunošanas esam ievēlējuši septiņas Saeimas un visas izrādījušās defektīvas (lai sistēmas atbalstītāji nosauc tās labās un efektīvās), tad cik reižu vēl jākāpj uz grābekļa, lai saprastu uzkāpšanas un dabūšanas pa pieri cēloņsakarību? Cik var baidīt sabiedrību ar vadonisma bubuli, kas noteiktu aprindu sargsuņiem kalpo par signālu oponentu kolektīvai noriešanai. Apgalvot, ka, dodot tautai iespēju pašai ievēlēt līderi, tā ievēlēs «nepareizo», nozīmē neuzticēties savai tautai vai pat baidīties no tās.
Jebkurus centienus stiprināt valsts varu šie nespējnieki un viņu apdziedātāji tulko kā soli autoritārisma, nedemokrātisma virzienā. Rezultātā paliekam pie vājas, neizlēmīgas valsts varas, kas toties esot viena no demokrātiskākajām valsts pārvaldes sistēmām pasaulē. Bet ko tas mums dod? Kādi ir šīs «demokrātiskākās» sistēmas rezultāti? Zaudēta Kuldīgas lieluma pilsēta ik gadu? Cik vēl jāzaudē, lai šo nespējnieku kliķi beidzot patriektu?