Stīvo mugurkaulu demonstrējumi

Par nākamā gada budžeta nodošanu izskatīšanai komisijās ceturtdienas Saeimas sēdē nobalsoja opozīcijā esošā ZZS, kamēr valdošajā koalīcijā ietilpstošā Nacionālā apvienība (NA) balsošanā nepiedalījās.

Šo soli NA pamatoja: «Ņemot vērā, ka vēl nav panākta vienošanās par uzturēšanās atļaujām, NA Saeimas frakcija šorīt par budžeta nodošanu komisijām nebalsoja.»

Šis notikumu pagrieziens iezīmē divas lietas. Pirmkārt, izgaismojās iespējamās alternatīvās koalīcijas kontūras un, otrkārt, NA demonstrē, ka uzturēšanās atļauju (UA) jautājumu ir izvirzījusi par savu galveno prioritāti. Pārvērtusi šo problēmu gandrīz vai par nācijas izdzīvošanas jautājumu un ir gatava pamest koalīciju, ja negūs virsroku.

Tas, ka NA ir koalīcijas vājais ķēdes posms, nav noslēpums nevienam, ieskaitot pašus nacionāļus. NA vājumu uzskatāmi demonstrē ministru skaits attiecībā pret deputātu skaitu, jo varu nevienam nedod. To ņem, un katram ir tik daudz varas, cik tas spēj paņemt. Kā jau vājinieki, NA ļoti sāpīgi uztver dažādus «pazemojumus». Tas, ka premjers Valdis Dombrovskis savā rekordilgajā valdīšanas laikā kā pirmo ministru uzdrošinājās atlaist tieši NA pārstāvi, nevarēja neradīt aizvainojumu. Var pat teikt, iedzina NA stūrī, jo no visām pusēm bira pārmetumi – cik tad var tos krupjus rīt? Tad nu nākas pierādīt, ka viņi nav nekādi krupju rīšānas čempioni, bet vīri ar mugurkaulu. Diemžēl «mugurkaula» demonstrācijai NA izvēlējušies šaubīgu lietu.

Visos laikos visspēcīgākais ierocis ir patiesība. Ja kāds uzskats tiek būvēts uz ļodzīga pamata, tad šī pārliecība agri vai vēlu kļūst par apgrūtinājumu pašiem tās nesējiem, jo nemitīgi jāizgudro jauni argumenti savas šaubīgās idejas pamatotībai. Kas liecina, ka NA pozīcija UA sakarā balstās uz ļodzīgiem pamatiem? Galvenais arguments, kas emocionāli visspēcīgāk nostrādā, ir lielais cittautiešu (pārsvarā krievu) īpatsvars starp Latvijas iedzīvotājiem. Taču UA programmā runa ir nevis par imigrantiem, bet gan uzturēšanās atļaujām turīgiem cilvēkiem. Šie cilvēki ar retiem izņēmumiem Latvijā nemaz pastāvīgi nedzīvo un, pat ja dzīvo, tad uz Latvijas etniskā sastāva proporcijām rada niecīgu ietekmi. Nesalīdzināmi lielākas problēmas rada latviešu izbraukšana no valsts, kas NA retorikā ieņem daudz nemanāmāku vietu, jo prasa krietni sarežģītākus risinājumus.

Parasti patiesība cilvēkiem ar līdzīgu domāšanu izskatās vienādi. Tāpēc ļoti zīmīga ir trimdas latvieša Kārļa Cerbuļa emocionālā, sirdi plosošā vēstule Vienotībai, ar lūgumu nekādā gadījumā neatbalstīt NA priekšlikumu. Viņš raksta: «Šis ir izšķirošs brīdis Latvijas valsts attīstībā un latviešu tautas izdzīvošanā. Šoreiz nevaru stāvēt klusu. Turpina izbraukt pūļiem latviešu. Es to personīgi redzu, kur es dzīvoju – Sējā, kur no manas mājas sliekšņa es varu redzēt 5 māju skursteņus, kas vairs nekūp. Palikuši tikai 5 skursteņi, kur paceļas dūmi. Pirms 10 gadiem visas tās mājas bija apdzīvotas. Pēdējo māju pagājušā vasarā pameta kupla ģimene, izbraukdama uz Norvēģiju.» Līdzīgā garā ieturēta visa vēstule. Glābiņu trimdas latvietis redz UA programmā, kas esot radījusi daudzas darba vietas un tūkstošiem cilvēku atturējusi no emigrācijas. Cerbulis asi uzbrūk NA pozīcijai.

«Es nevaru stāvēt malā un skatīties, ka atsevišķas partijas cenšas mūsu tautai un valstij uztaisīt ekonomisko pašnāvību – apturot programmu, kas veiksmīgi darbojas. Nacionāļiem nav monopols uz tautas glābšanu. Es pat teiktu, ka viņu pašreizējā programma ir drošs ceļš uz tautas bojāeju. Viņu programma tieši novedīs pie paātrinātas darbaspējīgās tautas izbraukšanas.»

Var jau teikt, ka K. Cerbulis pats nodarbojas ar nekustamo īpašumu biznesu un ir personīgi ieinteresēts UA programmā, bet viņa argumentus nav tik viegli atspēkot. Ja tik svarīgs arguments kā tautas izdzīvošana tiek izmantots, lai pierādītu divus pilnīgi pretējus viedokļus, tad jāsecina, ka šie viedokļi (attieksme pret UA) ir nevienozīmīgi šā vārda burtiskajā izpratnē. Neviennozīmīgi uztveramu lietu likt par pierādījumu sava «mugurkaula» stingrībai nav diez cik tālredzīgi. Ja NA kārtējo reizi grib sevi parādīt kā nenopietnu spēlētāju, tad, protams, uz priekšu. Līdz galam.