Strīdus cena

ASV valdības finansēšanas apturēšana un gaidāmā valsts parāda griestu sasniegšana liek pasaulei ar bažām vērot cīņas ASV Kongresā, uz kuru fona mūsu stīvēšanās ap termiņuzturēšanas atļaujām izskatās kā bezbēdīgas bērnudārza rotaļas.

Ja līdz 17. oktobrim netiks paaugstināti kredītlimita griesti, tad var iestāties ASV valsts kases maksātnespēja, izraisot katastrofālas sekas pasaules ekonomikā. Arī Latvijas ekonomika to ļoti drīz sāpīgi izjustu uz savas ādas. Atcerēsimies, ka iepriekšējā smagā krīze sākās ar Lehmann Brothers bankrotu un maz kurš toreiz iedomājās, ka šīs finanšu institūcijas bankrots tālajā ASV izraisīs tik smagas sekas arī pašmāju ekonomikā. Tagad ASV defolts izraisītu krietni lielākas nepatikšanas. Tiesa, vairums ekonomistu un politikas vērotāju paredz, ka tik tālu lieta nenonāks. Taču, kā šajā sakarā raksta The Financial Times apskatnieks Gideons Rahmans – ir neprātīgi spēlēt krievu ruleti, jo kādreiz lode var izrādīties arī stobrā. Cik lielas ir iespējas, ka arī šoreiz lodes stobrā nebūs?

Šā gada 1. oktobrī sāka darboties Baraka Obamas ieviestā vispārējā medicīnas apdrošināšanas sistēma – tā dēvētā Obamacare. Veselības aprūpes sistēma ASV līdz šim nebija diez cik humāna. ASV ir visdārgākie veselības aprūpes pakalpojumi pasaulē, taču tos varēja saņemt vienīgi tie, kuri paši sedza dārgo veselības apdrošināšanu. Aptuveni 48 miljoni amerikāņu nebija apdrošināti, un tas nozīmēja, ka viņi varēja mirt uz slimnīcas kāpnītēm, nesagaidot nekādu palīdzību. Tiesa, pēdējā laikā atsevišķu štatu līmenī sistēma tika mīkstināta, kas ļoti akūtos gadījumos ļāva sniegt neapdrošinātām personām minimālu palīdzību, taču tas neatrisināja problēmu kopumā. Vispārējas veselības apdrošināšanas ieviešanu Obama bija noteicis par savas prezidentūras galveno virsuzdevumu. Līdzīgi kā Dombrovskis eiro ieviešanu.

ASV Republikāņu partijas tā sauktajā tējas partijas spārnā ir sapulcējušies ārkārtīgi konservatīvi noskaņoti cilvēki, kuri stingri turas pie pārliecības, ka katram pašam par sevi jārūpējas. Ja kāds to nespēj, tad pats vainīgs. Nevari samaksāt par ārstēšanos, mirsti nost. Valstij nabagiem nav jāpalīdz. Arī uzņēmējiem piespiedu kārtā ne (daļa obligātās apdrošināšanas jāsedz darba devējam). Konservatīvie Obamacare ieviešanu saista ar ASV varenības mazināšanos un piekāpšanos «marksistu» priekšā. Viņi par savu galveno uzdevumu izvirzīja Obamacare apturēšanu jebkādiem līdzekļiem. Tā kā republikāņiem Kongresa pārstāvju palātā ir vairākums, viņi bloķēja budžeta pieņemšanu, pieprasot atlikt medicīnas reformas ieviešanu uz gadu.

Šobrīd ir skaidrs, ka Obama nedomā piekāpties un republikāņi ir iešāvuši sev kājā, jo miljoniem cilvēku cieš un sabiedrība nevēlas ilgstošu spriedzi. Lai arī republikāņu partijai Kongresa apakšpalātā ir vairākums, tai būs grūti panākt sev labvēlīgu risinājumu. Katra diena, kas tiek pavadīta bez budžeta, vājina republikāņu apņēmību. Tā kā stūrgalvji skaitās republikāņi, tad sabiedrības acīs vaina par spriedzes uzturēšanu gulstas uz viņiem. Agri vai vēlu viņi būs spiesti piekāpties, un tagad tiek gaidīts, ka demokrāti piedāvās kādu nenozīmīgu piekāpšanos, kas ļautu republikāņiem atkāpties, saglabājot cieņu.

Lai arī peripetijas ap budžeta nepieņemšanu tricina ASV ekonomiku, tas ir nieks, salīdzinot ar iespējamo ASV valsts kases maksātnespēju. Ja līdz 17. oktobrim republikāņi iespītēsies un kredītlimita griesti netiks paaugstināti, tad Obama, visticamāk, nevis pārtrauks pildīt kredītsaistības, bet gan krasi samazinās izdevumus. Ko nozīmē strauja izdevumu samazināšana, mēs zinām ne tikai pēc Grieķijas un citu valstu, bet arī pēc savas pieredzes. Grūti iedomāties, ka ASV Kongresa locekļi varētu būt tik neprātīgi un kaut ko tādu pieļaut, jo, lai cik «principiāli» būtu daži Kongresa locekļi, viņi diez vai gribēs sekot Dombrovska pasaku grāmatā par «veiksmes stāstu» aprakstītajiem padomiem. Uz spēles tiek likta ASV un pat visas pasaules ekonomiskā stabilitāte. Līdz šim ASV dažādas politiskās, ekonomiskās un militārās spēlītes nav radījušas smagas iekšpolitiskās sekas. Šāda situācija veicina vieglprātību. Politikā vieglprātība un nerēķināšanās ar sekām ir īpaši bīstama. To arī mūsu politiķiem vajadzētu biežāk atcerēties.