Vienotības vājums ir nevis tās atsevišķu sastāvdaļu atšķirīgajā redzējumā par labāko valsts attīstības modeli, bet tieši otrādi, tās ideoloģijā, kura šīs sastāvdaļas vieno. Kāda ir Vienotību cementējošā ideoloģija? Vispirms noskaidrosim, kas ir ideoloģija un ko mēs ar to saprotam? Ideoloģija ir noteiktu cilvēku grupu vienojoša pasaka, mīts.
Pirms simt gadiem ļoti populāra bija pasaka, ka buržuāzija piesavinās proletariāta darba augļus un tāpēc dzīvo pārticībā, kamēr aplaupītais proletariāts trūkumā. Vajagot atņemt buržuāzijai šīs iespējas aplaupīt proletariātu, un visi (izņemot likvidētos buržujus) dzīvošot zaļi. Mēs zinām, kā šīs pasakas realizācija dzīvē beidzās. Patlaban Latvijā populāra ir cita pasaka. Vienotības pasaka. Pie varas ilgstoši atradušies blēži un zagļi ar nosacīto iesauku oligarhi, un tāpēc viņi dzīvo pārtikuši, bet tauta slīgstot trūkumā. Tad, kad vara oligarhiem tiks atņemta un atdota tiem, kas godprātīgi domā par tautu, tad Latvijā iestāsies zelta laiki. Vēlreiz atkārtoju, vārdu pasaka nevajag uztvert kā kaut ko muļķīgu. Tas ir tikai vienkāršots modelis. Pasakām vienmēr ir nopietns pamats reālajā dzīvē. Tās vienmēr beidzas ar tradicionālo – viņi dzīvoja ilgi un laimīgi. Ar to pasaka beidzas un sākas reālā dzīve. Labie un godīgie nu ir pie varas. Taisnība ir triumfējusi, un tagad sāksies uzplaukums.
Bijušajā PSRS telpā katru gadu 1. janvārī tika demonstrēta filma Likteņa ironija jeb Vieglu garu. Filma par liktenīgu nejaušību, kas Jaungada naktī saved kopā divus pilnīgi svešus cilvēkus, un viņu starpā uzplaukst kvēla mīlestība. Šo filmu visi jau sen zināja no galvas, bet tik un tā katru gadu tā savāca milzīgu televīzijas auditoriju. Pirms pāris gadiem kādam ienāca prātā uzņemt šīs filmas turpinājumu – kā viss izskatījās pēc 20 gadiem. Bet filmas turpinājums sagrāva pirmās filmas pozitīvo auru, jo no laimīgas kopdzīves nekas nebija sanācis.
Kāds tam visam sakars ar Latvijas politiskajām partijām un to piekopto ideoloģiju? Lieta tāda, ka Vienotības sastāvā ietilpstošie politiķi (nerunājot par viņu atbalstītājiem) nešaubīgi tic, ka ir gaismas spēki, kas nenogurstoši un nesavtīgi cīnās ar ļaunajiem tumsas spēkiem. Svarīgi norādīt, ka tā nav tikai priekšvēlēšanu retorika, tā ir šo cilvēku pārliecība. Un tā ir viņu traģēdija. Ja cilvēks iedomājas, ka viņš ir par citiem labāks, godīgāks, taisnprātīgāks un stāv tuvāk Dievam nekā citi, tad viņš patiesībā ir augstprātīgs, iedomīgs pūslis. Protams, mēs katrs par sevi domājam, ka esam labāki nekā citi, taču viss mainās, ja šī attieksme kļūst par noteicošo saskarsmē ar cilvēkiem. Ja, sarunājoties ar kolēģiem, dodot intervijas, komunicējot ar draugiem, līdzcilvēkiem, kāds nemitīgi uzsver savu pārākumu, tad tas beidzas pavisam bēdīgi. Tieši to gadu gadiem ir darījuši politiķi, kuri tagad sapulcējušies zem Vienotības karoga. Tagad šiem nācijas labākajiem vīriem un sievām ir jāpierāda, ka viņi patiešām ir labākie, bet tam ir vajadzīgi sabiedrotie. Un šajā jautājumā rodas problēmas.
Katrai partijai ir sava ideoloģija – pasaka. Vienotības pasaku jau izstāstīju. SC pasaka skan – visu laiku pie varas ir bijuši latvieši, kuri aiz sīkmanības un mazvērtības kompleksiem saimniekot nemāk, bet to vien prot kā darīt pāri krieviem. VL! – viss tas pats, tikai pie visa vainīgi mazvērtīgie (dziesmā: utainie) krievi. ZZS – mums ir varonis, kas ar darbiem pierādījis, ka var izcelt Latviju saulītē. Nāks Lembergs, un Latvijā iestāsies zelta laiki. PLL – vienīgi uzņēmēji izglābs Latviju.
Problēmas sākas tad, ja vieni saprot, ka katram ir kāda ideoloģija, bet citi uzskata, ka ideoloģija ir tikai mums, bet pārējiem ļauni nodomi. Ja valda pārliecība, ka ir dažādi ceļi un jāvienojas par vienu, tad pastāv iespēja vienoties. Citādi ir, ja kāds iedomājas – ir tikai viens pareizais ceļš – mūsējais, un visi pārējie to labi saprot, bet, kaut kādu ļaunu nodomu vadīti, vēlas visus vest pa nepareizo. Tad vienošanās nav iespējama. Nevar vienoties VL! ar SC, jo katrs uzskata otru nevis par citādi domājošu, bet naidīgu. Un tagad, ieskatoties Vienotības ideoloģiskajā pasakā, paskatīsimies, ar ko var vienoties Vienotība? Vienīgi ar VL!. Visas pārējās kombinācijas ir ideoloģiski pretrunīgas. Protams, Vienotība var savu ideoloģiju nolikt malā un amatu un krēslu dēļ iet kopā ar citiem. Taču tiklīdz viņi atzīst, ka tā saucamās oligarhu partijas nemaz tik ļaunas nav un varbūt arī par Latviju domā, tā visa burvība izčākst un Kristovskis, Āboltiņa, Dombrovskis, Štokenbergs, Loskutovs un citi kļūst par parastiem cilvēciņiem bez jebkādām pārdabiskām spējām. Un atklājas ne pārāk pievilcīga aina. Vakardienas lāčplēši pārvēršas par sausiem grāmatvežiem, nepiepildāmu ambīciju grauztiem karjeristiem un citiem sīkmaņiem. To nedrīkst pieļaut, tāpēc jāturpina uzturēt mīts par ļaunajiem spēkiem, kas nemitīgi traucē. Bet kā lai sastrādājas ar tādiem, kas visās neveiksmēs vaino citus? Līdz ar to Vienotībai ir lemts palikt par kašķīgu spēlētāju, kurš tikai lielā deputātu skaita dēļ tiek paciests kā rūgta nāve. Līdz brīdim, kad no viņiem kā no akmens pie kājas varēs atbrīvoties. Ja paši nemainīsies.