Finanšu ministrs Andris Vilks LNT rīta raidījumā 900 sekundes formulēja mērķi, kuru vēlētos sasniegt. Latvijai jākļūst par paraugvalsti, no kuras citi varētu ņemt piemēru, kā pārvarēt krīzi. Interesanti uzzināt, kādu mūsu valsti redz finanšu ministrs, lai citas valstis brauktu pie mums mācīties, kā pareizi krīzi pārvarēt.
Tieši pirms minētās intervijas tika ziņots par valdības iecerēm kārtējo reizi palielināt nodokļus bēdīgi slavenās konsolidācijas vārdā. Šoreiz ķerties klāt izlēmuši degvielas akcīzei. Izrādās, ka mūsu valdošās elites apjūsmotajā Igaunijā benzīna cena esot par dažiem santīmiem dārgāka. Tā kā valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Vilks katrā iespējamā gadījumā piemin Igauniju, kurai mums visā jālīdzinās, tad pats par sevi saprotams – mēs nedrīkstam atpalikt, un jau tuvākajā laikā jāpielīdzinās Igaunijas benzīna cenu līmenim. Vai vēl labāk, tas jāpārsniedz. Tad nu pacelsim akcīzi, lai Valkas iedzīvotājiem nebūtu jāmokās kompleksos, jo zemas degvielas cenas raksturīgas trūcīgām valstīm. Pie viena tiek nošauts vēl viens zaķis. Pirms neilga laika degvielas tirgotāji cēla trauksmi, ka valstī vairāk nekā 30% degvielas tiek tirgotas ekonomikas ēnu zonā. Daudzi šo skaitli apšaubīja un izteica minējumus, ka tik traki jau neesot. Ceļot akcīzi degvielai, nelegālā degvielas tirgus apmēri nešaubīgi pieaugs.
Tas dod papildu bonusus. Jo lielāks ēnu ekonomikas īpatsvars, jo lielākus šīs ēnu ekonomikas apkarošanas rezultātā iegūtos ieņēmuma skaitļus var ierakstīt starptautiskajiem aizdevējiem uzrādāmajā "konsolidācijas" plānā. Cits jautājums, vai starptautiskie aizdevēji ir tikpat naivi kā Dombrovska un Vilka labticīgie atbalstītāji un šai skaitļu ekvilibristikai tic. Par šo ticību ir lielas šaubas, un arvien skaidrāk iezīmējas bijušā finanšu ministra Einara Repšes aiziešanas no politikas patiesais iemesls un arī iemesli tagadējā ministra sāktajām runām par iespējamo demisiju. Ja tagad 50 miljonu latu konsolidācija ir tik grūti paceļams slogs, tad kādā veidā tiks konsolidēti nākamie 170 miljoni latu? Arvien skaidrāk iezīmējas, ka visa šī tā dēvētā konsolidācija ir tiešais ceļš uz Latvijas ekonomikas pilnīgu sabrukumu. Taču tas vēl nav viss. Tiek plānots palielināt pazeminātās PVN likmes gāzes patēriņam iedzīvotājiem un medikamentiem. Par kādu paraugvalsti Vilks runā?
Martā paliek divi gadi, kopš valdības mājā saimnieko Valdis Dombrovskis. Ko mēs šajos divos gados esam redzējuši un dzirdējuši? Valdības vadītājs līdz šim runā vienīgi par konsolidāciju, konsolidāciju un vēlreiz konsolidāciju. Tikai valodnieku gļēvas iztapības dēļ šis vārds nav kļuvis par gada nevārdu. Tajā pašā laikā tikpat kā nekas nav dzirdams par ekonomiku veicinošām darbībām. Tiek piesaukts eksporta pieaugums, taču eksperti ir vienprātīgi – tur valdības nopelna nav it nekāda. Šīs izaugsmes pamatā ir strauja ekonomikas izaugsme mūsu galvenajās eksporta valstīs. Valdība divos gados nevar nosaukt nevienu nozīmīgu investīciju projektu. Vienīgais sasniegums – apstiprināts budžets un uz ļoti zema līmeņa nostabilizēta valsts ekonomika. Nostabilizēta par aizņemtu naudu brīdī, kad zemāk vairs nebija, kur krist.
Vai finanšu ministra mērķis vispār ir sasniedzams, kaut tīri teorētiski? Uz mirkli paskatīsiemies uz savu valsti kā paraugu citiem. Ko mēs redzam? Ekonomikas kritumu par vairāk nekā 20% divos gados un bezdarba līmeni tuvu 20%. Turklāt mēs lietojam Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos datus par reģistrēto bezdarbnieku skaitu. Pasaules praksē šādus rādītājus starptautiskajiem salīdzinājumiem nelieto, jo tie var stipri variēt atkarībā no reģistrācijas nosacījumiem. Arī Latvijā daudzi bezdarbnieki pēc bezdarbnieku pabalsta saņemšanas termiņa beigām pārtrauc reģistrēties. Līdz ar to starptautiskajai salīdzināšanai lieto citu – Starptautiskās darba organizācijas apstiprinātu – metodoloģiju, kurā datus iegūst darbaspēka apsekojumu rezultātā. Pēc šiem datiem Latvijā bezdarba līmenis pārsniedz 19% no darbspējīgo skaita. Ja neskaitāmi tūkstoši iedzīvotāju darbspējīgā vecumā nebūtu Latviju jau atstājuši darba meklējumos ārzemēs, tad bezdarba līmenis Latvijā būtu katastrofāls un ārzemju ziņu kanālos centrālo vietu neieņemtu notikumi Kairā, bet gan Rīgā. Tikai iespēja bezdarbniekiem atstāt valsti ļauj izbēgt no sociālās katastrofas. Par kādu paraugvalsti sapņo Vilks? Latvija jau ir iegājusi pasaules ekonomikas vēstures grāmatās kā negatīvais paraugs. Ne jau palielinot nodokļus valsts ekonomika straujāk attīstīsies. To labi saprot arī bijušais banku analītiķis Andris Vilks. Un tāpēc pamazām arvien biežāk sāk domāt par demisiju.