Šodien Valsts prezidentam Valdim Zatleram ir tikšanās ar Vienotības vadību. Visticamāk, politiskajās intrigās rūdītās Vienotības lapsas centīsies Zatleru ievilināt savos slazdos. Ja Zatlers tajos iekritīs, tad ļoti iespējams, ka pavisam drīz viņam atkal būs jāatbild uz jautājumu – kas es esmu un kur atrodos? Kāpēc?
Latvijā valda dziļa uzticības krīze, kura noveda pie Valsts prezidenta 28. maija lēmuma – ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Nav šaubu par referenduma iznākumu, kas liecinās – 10. Saeima, kura ievēlēšanas brīdī daudziem deva cerības uz jaunu Latvijas attīstības virzību, savas iespējas izniekojusi rekordīsā laikā. Tikai septiņi mēneši bija vajadzīgi, lai tautai kļūtu skaidrs, ka ar diegiem nav aršana. Šobrīd svarīgākais – neizniekot iespēju, ko devis Zatlera lēmums. Lai neaizietu pa aplamo taku, jāsaprot, kas vainojams pie esošās uzticības krīzes.
Ne jau opozīcijā esošo politiķu dēļ sabiedrība ir vīlusies savos priekšstāvjos. Visa atbildība par tautas cerību pievilšanu gulstas uz valdošo partiju – Vienotības un ZZS – deputātiem. Un nav ko katram no šiem spēkiem velt vainu uz saviem koalīcijas partneriem. Abas apvienības varēja daudz uzstājīgāk iestāties par savas politikas realizāciju un vajadzības gadījumā meklēt citus partnerus. Nekas tāds nenotika, un abi koalīcijā esošie politiskie spēki varā jutās komfortabli. Var, protams, tagad visādi žēloties un sevi attaisnot, bet jebkurā gadījumā tā ir tikai savas nespējas un vājuma pazīme. Fakts ir nenoliedzams – esošās koalīcijas partijas ir zaudējušas lielas tautas daļas uzticību. Tās daļas, kura pieprasa būtiskas politiskās sistēmas izmaiņas. Šīs izmaiņas – patiesi citu politiku – šobrīd personificē Valdis Zatlers.
Zatlers ir zīmols, kurš šobrīd runā pats par sevi, un gluži loģiski, ka to cenšas prihvatizēt Latvijas tradicionālie politiskie prihvatizatori. Tieši šādā kontekstā skatāmi Vienotības centieni ievilkt Zatleru savā politiskajā orbītā. Personas, kas pulcējas zem Vienotības izkārtnes, jau sen pretendē prihvatizēt tādus jēdzienus kā tauta, tiesiskums, godīgums un citus labskanīgus vārdus. Viņi pat nekautrējas sevi dēvēt par gaišajiem spēkiem. Viņus nemulsina tas, ka tieši viņi bija uzticību zaudējušās Saeimas lielākais un vadošais spēks. Kā vienmēr vainīgi ir citi, tikai ne kampari, kristovski, āboltiņas, čigānes, bendrātes, amatos saliktie klasesbiedri un plaša profila specālisti ar partijas biedru kartēm kabatās. Liekulība ir pacelta valsts politikas rangā, jo liekulība ir kļuvusi par Vienotības firmas zīmi.
Ar savu 28. maija paziņojumu Zatlers kā ar skalpeli ir pārgriezis Latvijas politikas sastrutojušo augoni. Un par to viņam lielākā tautas daļa saka neviltotu paldies. Taču tagad Zatleram ir jāpierāda, ka viņš patiesi personificē jaunu politiku, kurā, kā pats izteicās, nav vietas «vecajiem stiķiem un niķiem». Kas Zatleram to var traucēt darīt? Zatlers ir uz popularitātes viļņa, un visas durvis viņam ir plaši atvērtas. Tai skaitā durvis uz tautas cieņu un mīlestību. Jautājums, vai, ieguvis šo gluži negaidīto popularitāti un tautas mīlestību, viņš spēs saglabāt skaidru apziņu un izšķirties par pareizajiem lēmumiem?
Ap Zatleru jau spieto profesionālu lišķu un piesūcekņu mākonis. Nepārspējamie Vienotības liekuļi prezidenta vēlēšanu dienā no Saeimas tribīnes lēja tādu sīrupiņu Zatlera ausīs, ka dažbrīd jau kļuva šķērmi no šiem lišķīgajiem glaimiem. Būtu ļoti skumji, ja Zatlers šo salkano sīrupiņu uztvertu kā dzidru patiesības avota ūdeni un tādējādi zaudētu spēju orientēties politiskajā dūksnājā. Zatleram ir tikai viena iespēja neizniekot tautas doto uzticības kredītu. Tas ir – neļaut sevi ievilkt šajā purvā un sekot vadātājiem, kas viņu jau vilina ar savām maldugunīm. Zatleram ir strikti jānorobežojas no līdzšinējās Latvijas politiskās elites un jāveido sava – jauna politiskā elite, kurā nav vietas tiem, kas jau gadu gadiem pa Latvijas politisko virtuvi maisījušies. Nav svarīgi, vai tie bijuši tieši iesaistīti politikā kā Āboltiņa un Kristovskis, vai pastarpināti – kā Ēlerte un Ašeradens.
Zatleram ir visas iespējas ieviest Latvijā jaunu politisko kultūru. To solīja izdarīt Vienotība pirms iepriekšējām vēlēšanām un daudzus no saviem vēlētājiem pievīla. Zatleram iet kopā ar tiem, kas savu iespēju jau izniekojuši, nozīmē izniekot savējo. Diemžēl tā nav tikai Zatlera iespēja, tā ir arī latviešu tautas iespēja, kuru Zatlers nedrīkst izniekot, ejot kopā ar Vienotības liekuļiem.