Rotberga āža kāja

Šā gada februārī sociālajā tīklā draugiem.lv saņēmu vēstuli no radinieka, kurš dzīvo Anglijā. Vēstulei klāt bija videopielikums ar telekompānijas AlJazeera veidotu raidījumu par it kā katastrofālo mežu izciršanu Latvijā.

Radinieks no Anglijas rakstīja: «Parādīju Signei [savai pirmsskolas vecuma meitiņai] šito raidījumu, pēc pāris minūtēm viņa sāka raudāt un teica, ka negrib skatīties – pārāk bēdīgi.» Raidījuma veidotāji bija pastrādājuši profesionāli. Bērni ir visprecīzākais emocionālā efekta indikators. Acīs dūrās acīmredzamais sižeta vienpusīgums un tendenciozitāte. Tika mēģināts radīt iespaidu, ka Latvijā meži tiek izcirsti trakāk nekā Amazones mūžameži un šeit draud bezmaz ekoloģiskā katastrofa. Par to, ka sižets ir vistīrākā propaganda, nebija šaubu. Jautājums vienīgi – kam tas izdevīgi? Kas vēlas graut Latvijas meža nozari?

Meklēt atbildes uz šiem jautājumiem man tolaik nešķita īpaši svarīgi. Taču izrādījās, ka tas ir tikai propagandas kara pieteikums. Drīz vien interneta portālā TVNET regulāri katru pirmdienu parādījās līdzīgi apokaliptiskas ievirzes raksti par Latvijai draudošo ekoloģisko katastrofu. Turklāt ne reizes nemanīju, ka vārds tiktu dots tiem, kam nākotne nerādījās tik drūmās krāsās. Savulaik pietiekami esmu par Latvijas mežu nozari rakstījis, lai visa šī jezga liktos stipri aizdomīga. Neatkarīgā šā gada 18. jūlijā publicēja trīs ar meža nozari saistītu speciālistu diskusiju, kurā tika apstiprināts plaši zināmais fakts, ka Latvijā mēs izcērtam tikai 50–75% no tā koksnes apjoma, kuru varētu izcirst, nekaitējot Latvijas mežu nākotnei. Ik gadus Latvijas koksnes bruto pieaugums ir 25 miljoni kubikmetru, kamēr izcirsti tiek 10–12 miljoni kubikmetru. Pat noņemot nost dabīgo atmirumu, nav nekādu pazīmju, ka Latvijas mežiem kaut kas draudētu. Kāpēc ir uzsākta mērķtiecīga propagandas kampaņa? Kāds ir tās mērķis? Katrā ziņā rūpes par mūsu mežu nākotni tas nav. Tad kas cits?

Meži bieži tiek dēvēti par Latvijas zaļo zeltu. Tas nav nekāds pārspīlējums vai tēlaina, taču tukša metafora. Tā ir absolūta patiesība. Koksnes izstrādājumu eksports pārsniedz miljardu latu gadā, un koksne veido ap 20% no visa Latvijas eksporta kopapjoma. Var pat teikt, ka mežu nozare ir Latvijas ekonomikas mugurkauls. Turklāt sen ir laiks atbrīvoties no veciem mītiem par it kā baļķu augsto īpatsvaru eksportā. Gandrīz visu Latvijas koka izstrādājumu eksportu veido apstrādāta koksne ar salīdzinoši augstu pievienoto vērtību. Koksnes tirgū Latvija ir augstākās līgas spēlētāja, ar kuru rēķinās. Tirgus vienmēr nozīmē asu konkurenci, kur cīņas paņemieni ir uz pieļaujamā robežas.

Propaganda ir varens ierocis sabiedriskās domas ietekmēšanai. Kam tiek gatavota augsne? Jau otro gadu notiek stīvēšanās ap grozījumiem Meža likumā. Viens no aktīvākajiem priekšlikumu iesniedzējiem ir Pasaules Dabas fonda direktors un bijušais Sorosa fonds - Latvija valdes loceklis Uģis Rotbergs. Viņš līdz pat pērnā gada nogalei bija valdes loceklis ar zviedru kapitālu saistītā uzņēmumā SIA Skogssallskapet Latvia. Šā uzņēmuma darbības sfērā ir zemes un meža uzpirkšana lielās platībās. Skogssallskapet jau tagad ir nopircis vairāk nekā 45 000 hektāru zemes, tai skaitā vairāk nekā desmit tūkstošus hektāru meža visdažādākajos Latvijas nostūros. Var rasties pamatots jautājums – kas gan kopīgs it kā dabas draugam un vecam sorosietim ar zviedru mežu uzpircējiem?

Kopīga ir vēlme labi nopelnīt. Uzdevumi sadalās šādi – Rotbergs nodarbojas ar mežu cenas nosišanu, bet Skogssallskapet pa lēto tos uzpērk. Kā Rotbergs var nosist mežu cenu? Pavisam vienkārši. Iestrādājot Mežu likumā it kā ar dabas aizsardzību saistītus dažnedažādus apgrūtinājumus, meža cena samazinās. Jo meža īpašnieks ir ar vairāk sasaistītām rokām, jo viņš par zemāku cenu ir gatavs šo mežu pārdot brīdī, kad pie viņa ierodas zviedru uzpircējs. Tad, kad skandināvu mežu uzpircēji būs Latvijas mežu lielāko daļu nopirkuši, varēs iedarbināt propagandas mašīnu pretējā virzienā un klāstīt, cik gan šie nepamatotie meža izstrādes ierobežojumi ir kaitīgi valsts ekonomikai un meža nozares attīstībai. AlJazeera rādīs nekoptus Latvijas mežus, kuri prasīt prasās pēc retināšanas, bet Skandināvijas mediju grupai Schibsted piederošais portāls TVNET publicēs ekonomistu rakstus, cik gan maz mēs patiesībā izcērtam un ka vajag ļaut cirst vairāk. Rezultātā būs labi nopelnījuši gan zviedru mežu uzpircēji, gan Rotbergs, gan Schibsted. Zaudētāji kā vienmēr būs latviešu mežu īpašnieki, Latvijas ekonomika un visa latviešu tauta. Bet latviešu tautas intereses sorosietim Rotbergam nekad nav likušās rūpju vērtas, tāpat kā Schibsted, Skogssallskapet vai citām ārvalstu kompānijām.

Svarīgākais