Kādu vakaru man piezvanīja mammas māsa un uzdeva jautājumu – par ko balsot? Tante, neraugoties uz cienījamo vecumu, ir ļoti enerģiska un aktīvi seko līdzi politiskajiem procesiem. Viņai ir pašai sava galva uz pleciem, un nešaubījos, ka, tāpat vien iesakot kādu politisko spēku, viņu nepārliecināšu. Jāļauj viņai pašai izdomāt, par ko balsot.
Par ko gan cilvēki parasti balso? Loģiska atbilde it kā būtu – par savu interešu aizstāvjiem. Balstoties uz šo loģiku, teicu: «Tev kā pensionārei izvēle diezgan vienkārša. Kura partija visus šos krīzes gadus ir cīnījusies, lai pensijas nesamazinātu, un tagad strikti iestājas par pensiju indeksāciju?» ZZS, viņa tā kā negribīgi novilka un turpināja, atklājot savas nedrošības cēloni: «Bet vai viņi neies kopā ar Saskaņu?»
«Bet ko tev Saskaņa nodarījusi? Iedeva pensionāriem bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā, kam visas latviskās Rīgas domes gadiem naudu nevarēja atrast,» iebildu.
«Bet viņi man nepieņemami nacionālajos jautājumos,» tante neatkāpās. Tad man nācās viņu izprašņāt, ko gan Saskaņa tādu pretlatvisku izdarījusi, kopš ir pie varas Rīgā? Jāņus Daugavmalā sarīkojusi. Krievu valodu pašvaldībā nav ieviesusi, un ielu uzrakstus kirilicā arī nemana. Nav pat šāda lēmumprojekta dziļākajā atvilktnes stūrī. Tad par ko viss satraukums? Lai pieņemtu Saeimā kādu ar valodu saistītu likumu, nepieciešamas divas trešdaļas balsu. Saskaņai šāds vairākums tuvākajās desmitgadēs pat Kravcova rožainākajos sapņos nerādās.
«Bet man Dombrovskis patīk,» tante dod mājienu, kādu padomu gaida no manis. Ko viņš labu izdarījis? «Viņš ir tāds feins puisis,» tante beidzot atklāj savus vērtēšanas kritērijus. Savulaik, vēl pirms divdesmit gadiem, viņa bija liela toreizējā Augstākās Padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova atbalstītāja. Viņa smukās frizūras un pieklājīgā runasveida dēļ.
Sarunu ar tanti pieminu tādēļ, lai ilustrētu, ka bieži vien vēlētāji, izdarot izvēli, maz domā par savu praktisko izdevīgumu. Psihologi nenogurstoši atgādina – vairāk mīliet sevi, vairāk domājat par sevi, un apkārtne ap jums kļūs harmoniskāka. Tāpēc vēlētājam jāvērš vairāk uzmanības praktiskām, sev labi saprotamām lietām, bet mazāk tādām abstrakcijām kā fiskālā disciplīna, makroekonomiskie rādītāji, Māstrihtas kritēriji un tamlīdzīgām blēņām.
Tās, protams, nav blēņas. Tās ir ļoti nopietnas lietas. Bet! Tie ir jautājumi, kuri jārisina attiecīga līmeņa profesionāļiem. Tās nav lietas, par kurām jālemj vienkāršam vēlētājam. 20 gadu Latvijas vēlētājs ir balsojis par budžeta deficīta rādītājiem, makroekonomisko stabilitāti, kredītreitingu punktiem, banku sektora veselību un citām vienkāršam pilsonim neko neizsakošām lietām. Izglītoti cilvēki ar gudrām sejas izteiksmēm skaidroja, cik tas ir svarīgi un kādas kataklizmas notikšot, ja budžeta deficīts pārsniegs kādu noteiktu ciparu vai Latvijas kredītreitingam noņems kādu burtiņu. Un ļaudis šiem nopietnajiem cilvēkiem ticēja un tic joprojām. Par spīti Parex bankas glābšanas afērai, kas tika realizēta tieši ar tiem pašiem pazīstamajiem finanšu stabilitātes lozungiem.
Katram ir jānodarbojas ar to, ko saprot. Ieslēdzu radio un klausos, kā pazīstamais Vienotības propagandists Kārlis Streips biedē sabiedrību ar gluži vai apokaliptiskām sekām, ja tikšot indeksētas pensijas. Viņš savā raitajā valodiņā nober virkni ekonomisko terminu un katram skatītājam skaidri liek noprast – nebalsojiet par pensiju indeksācijas solītājiem. Kopš kura laika Streips kļuvis par ekonomikas guru? Taču viņu var saprast. Viņam no pensiju palielināšanas nebūs nekāda labuma. Viņam līdz pensijai vēl tālu. Viņš rūpējas par savu labumu un savām interesēm. Viņš mīl sevi, un tāpēc daudzi viņā ieklausās. Taču tieši tāpat kā Streips rūpējas par sevi, tā arī skatītājiem jādomā par sevi.
Tikai tad, kad balsošanas kabīnē, izdarot izvēli, mēs katrs vispirms domāsim par sevi, savu ģimeni, savu saimniecību, biznesu, darbavietu, tuvāko apkārtni un tikai tad par valsti kopumā, tad mūsu valstī sāksies uzplaukums. Ja valdība zinātu, ka vēlētājs balsos atbilstoši SAVĀM interesēm un netaisās upurēties, tad NEMŪŽAM netiktu pieļauts ekonomikas kritums par 23%. Balsojums atbilstoši savam personiskajam izdevīgumam no sociālekonomiskā aspekta būs valstij kopumā visizdevīgākais.