Totalitārisma draudi

Latviešu intelektuāļi, vērojot politiskos procesus Krievijā, šausminās par tur redzamo cirku: esošais prezidents Dmitrijs Medvedevs lūdz premjeru Vladimiru Putinu kļūt par nākamo prezidentu.

Partijas Vienotā Krievija kongresu tiešraidē rāda Krievijas sabiedriskajā televīzijā, un viss notiek labākajās totalitāru partiju tradīcijās.

Krievu valodu nesaprotošais un Krievijas televīziju nevērojošais latviešu izcelsmes amerikānis Kārlis Streips Putinu nesauc citādi kā par diktatoru, bet Krievijā valdošo politisko režīmu – par totalitāru. Taču kāda ir paša Streipa attieksme pret demokrātiju? Vai tikai viņš pats nevēlas ievazāt Latvijā Krievijā valdošo politisko kultūru? Vai mums nedraud ieslīgšana Krievijai līdzīgā totalitārismā?

Tas pats Streips Latvijas sabiedriskajā televīzijā nosaucis viena parlamentā ievēlēta politiskā spēka pārstāvjus ļoti rupjā vārdā. Vārdā, kuru neviens kulturāls cilvēks publiski nelieto. Streips no darba sabiedriskajā televīzijā ir atlaists. Varētu domāt – veselais saprāts uzvarējis, un viens nekaunīgs rupeklis no lielas publiskā sektora daļas padzīts. Taču viņam atrodas sabiedriskie aizstāvji. Kādu politisko kultūru pārstāv Streips un viņa idejiskie atbalstītāji – demokrātisku vai totalitāru? Streips un viņa aizstāvji uzskata, ka viņam ir visas tiesības saukt politiķus tādā vārdā, pār kādiem viņus uzskata. Tomēr izteikt savu attieksmi un apsaukāties nav gluži viens un tas pats. Mēģināsim novilkt starp abām šīm lietām robežšķirtni.

Nav iedomājams, ka Streipa izlēcienam līdzīgus izteikumus varētu dzirdēt BBC vai Euronews kanālos. Eiropas demokrātiskā tradīcija jau kopš Voltēra laikiem liek ar cieņu izturēties arī pret uzskatiem, kurus neatbalsti. Šiem uzskatiem var argumentēti oponēt un paust savus. Taču rupja lamāšanās neliecina par kvalitatīvu diskusiju un demokrātisku politisko kultūru. Tā liecina par pavisam citu kultūru. Streipa izlēciens ir pilnīgi neiedomājams BBC raidījumos, taču tas lieliski iederētos Krievijas Kremļa kontrolētajos TV kanālos. Tur opozīcija tiek lamāta ne tādiem vārdiem vien un politiskās lamāšanās žanra virtuozs Kārlis Streips būtu pieprasīts komentētājs. Ja vien prastu runāt krieviski.

Streips aizgūtnēm lamā Krievijas politisko sistēmu, bet pats ir tipisks līdzīgas sistēmas apjūsmotājs Latvijā. Viņš Latvijā vēlētos redzēt tieši tādu pašu sistēmu un politisko diskusiju kultūru. Tādu, kur valda viena Streipa (Krievijā – Putina) patiesība un visi citādi domājošie tiek apsaukāti par bordeļa vai bandas dalībniekiem. Streipa leksika daudz neatšķiras no Putina bēdīgi slavenās «mērcēšanas klozetpodā». Streips gribētu, lai visi mediji dziedātu viņam līdzi slavas dziesmas premjeram Valdim Dombrovskim, Vienotībai un tās atvasinājumiem. Mediji, kuri uzdrošinās paust no Streipa atšķirīgu pārliecību, tiek publiski nonievāti un apsaukāti. Tieši kā Krievijā.

Streips nav vienīgais Krievijas politiskās kultūras ievazātājs Latvijā. Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers neskaitāmas reizes atkārtojis savu versiju, kāpēc ierosinājis atlaist Saeimu. Tāpēc, ka tā nepareizi balsojusi. Nav ievēlējusi Andreju Judinu par tiesnesi un nav ļāvusi KNAB veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Pat ja pieņemam, ka šie ir īstie Saeimas atlaišanas ierosināšanas iemesli, tad tas ir kliedzošs tiesiskā nihilisma paraugs. Kāda veida politiskā kultūra ir valstī, kur parlaments tiek atlaists tāpēc, ka tas balso ne tā, kā kādam gribētos? Līdzīgu praksi savulaik iedibināja Krievijā, kur šāds precedents ir bijis. 1993. gada oktobrī Krievijas valsts dome nebalsoja tā, kā toreizējais Krievijas prezidents Boriss Jeļcins gribēja, un viņš mēģināja parlamentu atlaist. Tas viss beidzās ar vairāku dienu bruņotu pretstāvi, tanku šāvieniem pa parlamenta ēku un aptuveni 500 kritušajiem. Latvijas parlaments bija daudz gļēvāks, un no asākiem konfliktiem izdevās izvairīties. Tagad arī Latvijā ir precedents, kas parlamentam visu laiku liek skatīties pār plecu. Vai tikai kādam kas nepatiks un netiks ierosināta parlamenta atlaišana. Parlaments ir pilnībā pieradināts. Tieši kā Krievijā, kur tas ir formāls instruments Putina kliķes rokās.

Mēģinot attaisnot Streipa nekaunīgo izlēcienu, daži uzdod retorisku jautājumu – kuru konkrētu cilvēku Streips ar savu izteikumu ir apvainojis? Par ZZS nupat notikušajās Saeimas vēlēšanās nobalsoja 111 955 vēlētāji. Nosaukt sabiedriskajā televīzijā šo vēlētāju ievēlētos 13 deputātus nepieklājīgā vārdā nozīmē apvainot ne tikai viņus, bet arī visus tos, kuri par šiem cilvēkiem balsojuši. Ja šo elementāro patiesību kāds nevēlas saprast, tad nosodīt Putina politisko sistēmu Krievijā viņam nav nekādu tiesību.

Svarīgākais