Sabiedrībā ir iesakņojies šāds lomu sadalījums. Valdība stāv un krīt par Latvijas iedzīvotāju labklājību un sociālajām garantijām, taču ļaunie aizdevēji Starptautiskā valūtas fonda personā par to tik vien domā, kā atņemt pēdējo santīmu latvju trūkumcietējiem, lai to iegrūstu starptautisko finanšu haizivju negausīgajās rīklēs. Patiesībā viss ir, ja ne pilnīgi otrādi, tad stipri citādi.
Taisnība, ka starptautiskie aizdevēji grib dabūt savu naudu atpakaļ un SVF stratēģiskais mērķis ir stabilizēt savu klientu maksātspēju, nevis nodrošināt ekonomisko izaugsmi. Taisnība, ka aizdevēji pieprasa konsolidēt valsts budžetu par vairāk nekā
150 miljoniem latu. Taču taisnība ir arī tā, ka tieši to pašu vēlas pašreizējā ultralabējā valdība. Tai ir ārkārtīgi ērti aizsegties aiz starptautisko aizdevēju mugurām un tēlot nevainīgus jēriņus. Mēs jau neko, mūs te SVF spiež griezt. Latvijas valdība būtu gatava nogriezt gan pensijas, gan bērnu, gan dzīvokļu pabalstus, ieviest maksas medicīnu, 100% maksas augstāko izglītību un daudzus citus brīnumus. Ne velti Vienotība par labklājības ministri izvirzīja Ilzi Viņķeli, kurai pat savas partijas iekšienē ir tādas personas slava, kura, aci nepamirkšķinot, nogriezīs nabagiem tik, cik partija prasīs.
Parasti SVF uzraugiem jāspiež vietējās valdības cirpt uzblīdušās sociālās programmas. Latvijā situācija ir pilnīgi cita. Šeit SVF ir jāsastopas ar reti sastopamu praksi. SVF jāaizstāv vietējie iedzīvotāji pret pašu ievēlētu labējo, tas ir, bagātos aizstāvošo valdību. Viņiem nav ne jausmas par latviešu sabiedrības totālo dezorientāciju ekonomikas jautājumos, tāpēc viņiem ir bažas par iespējamo sociālo sprādzienu, kas varētu apgrūtināt aizdevuma atgūšanu. Tāpēc viņi kategoriski noraida valdības vēlmi tikai līdz gada vidum finansēt garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstu. Valdība gribētu, lai pašvaldības ar saviem nabagiem tiek galā, kā māk. Kaut vai nopērkot vienvirziena lidmašīnas biļeti uz valstīm, kur vairāk par cilvēkiem domā. «Nav indikāciju, ka aizdevējus varētu pārliecināt šis variants,» ar nožēlu par aizdevēju mīkstsirdību atzīst Viņķele.
SVF misijas vadītājs Marks Grifits spiests atgādināt mūsu vietvalžiem, ka Latvijā ir milzu nevienlīdzība starp iedzīvotājiem. Kopējie ienākumi, ko saņem 20% iedzīvotāju ar augstākajiem ienākumiem, ir septiņas reizes lielāki nekā ieņēmumi, ko saņem 20% iedzīvotāju ar zemākajiem ienākumiem. Tādēļ valdībai ir jāturpina sociālā drošības tīkla pasākumi, lai aizsargātu nabadzīgākos iedzīvotājus. Aizdevēji nemitīgi norāda, ka valdībai jārūpējas par vismazāk aizsargātajiem un tādēļ valstij jānodrošina GMI pabalsts, nevis tas jāuzliek uz pašvaldību pleciem. Tā, lūk! To, kas Latvijas valdības vadītājam būtu jāstāsta Grifitsam, pēdējais stāsta Dombrovskim.
No kurienes šī cietsirdība pret savu tautu? Tā nav cietsirdība. Tā ir izteikti ultralabēja politiskā domāšana. Ko tas nozīmē? Paskaidrosim to ar ASV piemēru. Šobrīd notiek pretendentu pozicionēšanās nākamruden gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām. Viens no Republikāņu partijas pretendentiem ir kāds picu tirgotājs no Atlantas Hermans Keinss. Viņš piedāvā veikt nodokļu reformu, visiem ASV iedzīvotājiem nosakot vienādu federālo ienākumu nodokli – 9% apmērā. Varētu šķist, ļoti mērens nodoklītis. Taču ASV pat galēji labējās aprindas šo nodokļu reformu uzskata par ārprātīgu. Lieta tāda, ka 47% amerikāņu ienākumi skaitās tik nelieli, ka viņi vispār nemaksā nekādu federālo ienākuma nodokli. Savukārt pārējie 53% atkarībā no ienākuma apjoma maksā 10% līdz 35% ienākuma nodokli. Līdz ar to, šī nivelējošā nodokļu reforma pārnes nodokļu slogu no bagātājiem uz trūcīgākajiem. Lai gan ASV starp attīstītajām pasaules valstīm ir ar vislielāko ienākumu nevienlīdzību, tur trūcīgāko un turīgāko iedzīvotāju nodokļu likmes ievērojami atšķiras.
Atšķirībā no Latvijas, kur valdošie par kaut kādu nodokļu progresivitāti pat negrib dzirdēt. Ja Dombrovskis, vienalga Valdis vai Vjačeslavs (Zatlera Reformu partijas ekonomiskais ideologs), startētu ASV vēlēšanās, tad viņam ekonomiskajos jautājumos nāktos cīnīties ultralabējo Republikāņu partijas flangā. Tajā flangā, kas aizstāv lielos naftas magnātus un finanšu oligarhus, kuri ir gatavi par katru centu plēsties līdz nāvei. No šādiem personāžiem SVF jāaizstāv latvju tauta.