Saprāta uzvara

Īsi pirms saulgriežu svētkiem Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar uzņēmējiem, kuri viņu pavadīja nesen notikušajās vizītēs Azerbaidžānā, Turkmenistānā un Kazahstānā. Tika apkopoti šo vizīšu rezultāti un iezīmētas nākotnes attīstības perspektīvas.

Šīm vizītēm ir būtiska ietekme uz Latvijas ārpolitisko orientāciju. Tas ir pavērsiens uz saprātīgu un sabalansētu Latvijas ārpolitiku. Beidzot tiek darīts tas, kas bija jādara jau vismaz pirms desmit gadiem. Proti, jāveido sava starptautiskā politika, kura atbilst latviešu tautas interesēm, nevis citu interesēm. Saprātīga politika ir tieši tas, kā trūka mūsu diviem iepriekšējiem prezidentiem.

Vaira VīķeFreiberga nenoliedzami bija izcila runātāja un prata celt tautas pašapziņu, tomēr personības attīstība ārpus Latvijas viņai neļāva veidot līdzsvarotu skatījumu par Latvijas vietu un latviešu interesēm dažādajā un ļoti daudzšķautņainajā pasaulē. Viņas vienpusīgā orientācija gan sekmēja mūsu uzņemšanu NATO un ES, taču pilnībā atstāja novārtā pārējo pasaules telpu. Valdis Zatlers, lai arī mēģināja atjaunot kaut kādu virzienu līdzsvaru, taču viņa politiskā mazpieredzētība un milzīgās bailes no tā saukto sorosītu kritikas sapina viņam rokas.

Andris Bērziņš šajā ziņā ir krietni pārāks. Viņam ir milzīga pieredze Latvijas reālajā biznesa vidē, un viņš ne tikai pēc grāmatām zina, kā darbojas ekonomika. Viņš ir pietiekami pašpietiekams cilvēks, lai nemitīgi neskatītos pār plecu, ko par katru viņa soli teiks sorosītu bazūnes. Tiesa, prezidentam ir viens liels trūkums. Viņam ir izteiktas grūtības ar publisku uzstāšanos. Interesanti, ka tiklīdz nodziest kameras un tiek izslēgti mikrofoni, prezidents gluži kā atdzīvojas un runā brīvi, atraisīti ar atzīstamu humora izjūtu. Tie, kuriem ar prezidentu iznācis saskarties arī neformālā atmosfērā, atzīst viņa uzskatu nosvērtību un saprātīgumu.

Saprātīgums ir ļoti svarīga īpašība, jo demokrātiskā sabiedrībā bieži vien panākumus gūst karjeristi, kuri gan prot tekoši runāt, bet baidās uzņemties papildu iniciatīvu un izteikt idejas, kuras gan ir saprātīgas, bet attiecīgajā brīdī neatbilst viedokļu galvenajai plūsmai. Arī prezidenta Bērziņa vēlme dažādot mūsu ārpolitiskos vektorus un ielikt kāju durvīs potenciāli ļoti izdevīgajos Austrumu tirgos nebūt nav politiskās elites galvenās plūsmas viedoklis. Bērziņš nebaidās, ka viņam pierakstīs padomju cilvēka domāšanas recidīvus un novirzīšanos no ģenerālās līnijas, kas paredz mūsu aklu maršēšanu vienā – Rietumu virzienā. Dedzīgākajiem Rietumu ceļa gājējiem Bērziņa turneja pa Centrālāzijas valstīm ir kā bullim sarkanā lupata. Turklāt izraisa tieši tādas pašas iracionālas dusmas, jo nav skaidrs, kāds sliktums rodas no mūsu ekonomiskās un politiskās sadarbības ar šīm bagātajām un reģionā ietekmīgajām valstīm.

Kāpēc Austrumu izvēle ir tik svarīga? Politikas galvenais jautājums, kuru, kā raksta slavenais ASV politologs Semjuels Hantingtons, it kā esot formulējis Ļeņins, definējams ļoti kodolīgi – kurš te ir galvenais un kurš ir kalps? Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāji attiecībās ar Briseli, Londonu vai Berlīni atrodas kalpa statusā. Uz Rietumiem mēs galvenokārt eksportējam lēto dabaspēku. Kalpus britu vai īru kungiem. Arī attieksme pret austrumeiropiešiem ir tieši tāda, lai cik politnekorekti tas izklausītos.

Kazahstānas premjers Seriks Ahmetovs Astanā notikušajā biznesa forumā uzsvēra milzīgo savas valsts attīstības potenciālu un aicināja mūsu uzņēmējus braukt, investēt, palīdzēt apgūt šo plašo tirgu. Viņš uzsvēra Kazahstānas vēlmi no mums mācīties, pārņemt mūsu tehnoloģiskos sasniegumus un vadības prasmes. Tur mūs patiesi gaida. Turklāt ne jau kā lēto darbaspēku. Ja kaut kur pasaulē mūs neuztver kā zemeņu lasītājus vai rūpnīcu melnā darba strādniekus, tad šīs iespējas ir jāizmanto. Jo, kā teica viena no delegācijas dalībniecēm, tas ir pēdējais laiks: «Vecie vēl mūs pazīst un ciena, bet jaunie, kas bijuši Eiropā, mācījušies Oksfordā vai Sorbonnā, blisina acis un vaicā – bet kur tā Latvija un Rīga atrodas?» Prezidenta iniciatīva aktivizēties Austrumu virzienā ir tieši laikā. Tā ir saprātīga un atbalstāma.