Saistībā ar nepārdomāto Latvijas elektrifikācijas projektu ievērojama daļa Pāvilostas kopienas iedzīvotāju vāc parakstus iesnieguma iesniegšanai Saeimā un valdībā. Vēstulei vēlas pievienoties iedzīvotāju grupas no visas Latvijas - Dundagas, Kuldīgas, Bauskas Valmieras u.c. reģioniem.
Latvijas Republikas Ministru kabinetam
pasts@mk.gov.lv
Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520
Latvijas Republikas Saeimai saeima@saeima.lv
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV-1811
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājai
Skaidrītei Ābramai
Skaidrite.Abrama@saeima.lv
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV-1811
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājam
Uģim Mitrevicam
Ugis.Mitrevics@saeima.lv
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam
Raimondam Bergmanim
Raimonds.Bergmanis@saeima.lv
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
pasts@varam.gov.lv
Peldu iela 25, Rīga
Klimata un enerģētikas ministrijai
pasts@kem.gov.lv
Ekonomikas ministrijai
pasts@em.gov.lv
Saistībā SIA “K2Ventum” ieceri būvēt vēja elektrostaciju parku un 330/110kV elektropārvades pieslēguma izveidi Dienvidkurzemes novadā Sakas pagastā, Pāvilostas kopienas iedzīvotājiem atklājušies apstākļi, kas ļauj izteikt pamatotas bažas, ka Latvijas valdība un atsevišķi politiķi, mērķtiecīgi nepārdomāti, koncentrējoties uz Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanas iespējām, piekrīt pārvērst Latvijas teritoriju par vienu milzīgu vēja elektrostaciju parku, it kā nacionālo interešu vārdā. Tomēr, vērtējot pēdējā laika notikumus, atklātie fakti pamatoti ļauj apšaubīt, ka Latvijas elektrifikācijas procesi patiešām ir sabiedrības labklājības aizsardzībai.
Notiekošais, it īpaši saskaņā ar Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu (turpmāk - Enerģētiskās drošības likums), ļauj secināt, ka likumdevējs cenšas centralizēt valsts pārvaldības varu Ministru kabinetam, liedzot vietējām pašpārvaldēm lemt par teritoriālo attīstību, tādējādi liedzot vietējām kopienām lemt par savas labklājības aizsardzību.
Konkrēti uzsverams, ka šis likums dod iespēju centralizēt lēmumu pieņemšanas tiesības Ministru kabinetam, neievērojot subsidiaritātes principu, kas noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta devītajā daļā un Līgumā par Eiropas Savienību 5. panta 3. punktā. Kā zināms, subsidiaritātes principa mērķis ir nodrošināt, ka lēmumus pieņemtu pēc iespējas tuvāk pilsoņiem, garantējot viņiem būt lemttiesīgiem reģionos un vietējās pašvaldībās par apstākļiem, kas tieši ietekmē vietējās kopienas intereses.
Iepriekš minēto varas centralizāciju pierāda Enerģētiskās drošības likuma III nodaļa, kur ietverts deleģējums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk — Vides ministrija), noteikt nacionālo interešu objekta statusu vēja elektrostacijām, ja vēja elektrostaciju būvniecības ierosinātājs iesniedz Vides ministrijai šādu lūgumu.
Mūsu ieskatā minētā kārtība nav pieļaujama, tai nav ne mazākā sakara ar nacionālo interešu aizsardzību, jo valstī nav ilgtspējīga enerģētikas stratēģija, kurā būtu objektīvi pamatoti, balstoties zinātnes atziņās vērtēti, tiesiskiem apstākļiem un Latvijas faktiskajām vajadzībām atbilstoši, vēja un saules elektrostaciju parku attīstības konkrēti nosacījumi. Lai noteiktu nacionālajām interesēm atbilstošu statusu kādam no komersanta piedāvātajiem objektiem, valsts enerģētikas stratēģijā jāparedz vēja un saules enerģijas nepieciešamā jauda un, šīs jaudas iegūšanai nepieciešamo ražošanas objektu daudzums un kapacitāte, ņemot vērā zinātniski pierādītus faktus.
Satversmes tiesas 2022. gada 27. oktobra spriedumā lietā Nr. 2021-31-0103, sprieduma 40. punktā noteikts: “Proti, normatīvais regulējums, kas izstrādāts atbilstoši zinātnes atziņām, var novērst to, ka ražotāji rīkojas nesaimnieciski un negodprātīgi, un tādējādi samazināt to gadījumu skaitu, kad valsts atbalsts tiek sniegts nepamatoti, bet joprojām veicināt efektīvu siltumenerģijas izmantošanu un klimata mērķu sasniegšanu.”
Likumdevējam un valdībai minētā Latvijas Republikas Satversmes tiesas judikatūra ir saistoša, tādēļ nav un nevar būt atkāpes no prasības balstīt normatīvo aktu zinātnes atziņās. Saistībā ar Enerģētiskās drošības likuma tiesisko regulējumu pamatoti var apgalvot, ka likumdevējs nav ievērojis minēto prasību. Notiekošais acīmredzami pierāda, ka valdības virzītā, haotiskā vēja un saules elektrostaciju parku attīstība, kuru pamato ar Enerģētiskās drošības likuma regulējumu, pakļauj degradācijai Latvijas vides vērtības, nerēķinoties, ne ar iedzīvotājiem, ne dabu, ne vidi kopumā, jo nav apzinātas patiesās valsts vajadzības un iespējas, kas būtu atspoguļotas valsts stratēģijā par enerģētisko drošību. Valdība un politiķi šo ieceri virza, vadoties no subjektīvajiem priekšstatiem, ieceri nebalsta ne zinātnes atzinumos, nedz racionāli vērtējot lietderību un samērību, bet uzsver, kā tā ir iespēja apgūt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Enerģētiskās drošības likuma 4. pantā noteikts regulējums, ka attālums no dzīvojamām un publiskām ēkām līdz tuvākās plānotās vēja elektrostacijas un vēja parka robežai ir vismaz 800 metri. Enerģētiskās drošības likuma anotācijā nav atrodams ticams, kompetentu zinātnieku atzinums, ka 800 metru robeža līdz ēkām nodrošina nekaitīgumu vai citu apdraudējumu neesamību un tādēļ ir piemērojams arī 250 metru augstam vēja ģeneratoram. Iztrūkstot objektīvi pamatotiem, zinātniski atzītiem pierādījumiem, šāda tiesību norma nav taisnīga, tātad nav tiesiska.
Līdzīgi kā Satversmes tiesa 2022. gada 27. oktobra spriedumā lietā Nr. 2021-31-0103, noteikusi pienākumu regulējumu noteikt atbilstoši zinātnes atziņām, tāpat arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2413 cita starpā 7. punktā nosaka pienākumu veikt pētniecību, pirms veikt inovatīvas darbības.
Šajā punktā minētais ļauj pamatoti šaubīties, ka valdība un politiķi virzot vēja un saules elektrostaciju attīstīšanu nekontrolētos apjomos un atļaujot atvieglotu kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai Baltijas jūras piekrastes aizsargjoslās, ir ņēmuši vērā Latvijas Republikas Satversmes 1., 2. un 101. pantu. It īpaši apšaubāms, ka būtu ņemts vērā Satversmē noteiktais, ka ikviens rūpējas arī par sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Satversmes ievada pēdējais teikums nosaka Latvijas valsts attīstības aksiomu - veicināt ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību. Proti, ilgtspējība ir valsts pastāvēšanas pamatā (sal. sk. Satversmes tiesas 2021. gada 7. maija sprieduma lietā Nr. 2020-40-01 8.2. punktu).
Minētais nenozīmē, ka atjaunojamās elektroenerģijas ieviešana Latvijā ir pārāka par vides un dabas saglabāšanu. Šajā punktā minētais ļauj secināt, ka Enerģētiskās drošības likums neatbilst norādītājām Satversmes tiesību normām, tādēļ Enerģētiskās drošības likums būtu atceļams.
Ilgstoši novērots, ka Latvija valdība un likumdevējvara neveic Latvijas interesēm un apstākļiem atbilstošu valsts pārvaldīšanu, bet piekopj atdarināšanas taktiku, noskatoties citu valstu pieredzi un mēģinot ieviest to Latvijā, nevērtējot, ne Latvijas faktiskās vajadzības, ne atbilstību lietderībai, ne samērībai. Par šo jau minēts iesnieguma 1. punktā, norādot par enerģētiskās stratēģijas trūkumu Latvijā.
Tomēr notikumos ar Latvijas nesamērīgo elektrifikāciju - vēja elektrostaciju nekontrolētā apjoma būvniecību, valsts varas iestādes nepiekopj citu valstu atdarināšanas taktiku. Proti, nav atrodams neviens dokuments, kurā valdība būtu analizējusi citu valstu negatīvo pieredzi, lai izslēgtu kļūdainus lēmumus. Visticamāk, tas tāpēc, ka atsevišķi politiķi un varas pārstāvji saskata personīgu ieinteresētību personīgā labuma gūšanai. Šādu secinājumu var izdarīt, balstoties uz vēsturisko pieredzi, kad pie varas esoši politiķi, no valstij neizdevīgiem projektiem guvuši nesamērīgu labumu. It īpaši tas pieminams saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) ieviešanu.
Latvijas valdība un parlaments, kā arī tiesībsargājošās iestādes gadu desmitiem ir pieļāvušas afēru, kas arī ir viens no iedzīvotāju nabadzības veicinošiem faktoriem, tomēr tiesiska restitūcija nav iestājusies, kaut 2020. gada 5. martā Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību" gala ziņojumā konstatē: “Tajā pašā laikā komisija ir secinājusi, ka, ievērojot Latvijas Republikas likumdošanas kārtību, par līdzatbildīgām Latvijas interesēm neatbilstošās sistēmas izveidē ir uzskatāmas visas amatpersonas, kuras šo 25 gadu laikā ir bijušas iesaistītas attiecīgo tiesību normu pieņemšanā, jo īpaši ministru prezidenti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri, zemkopības ministri un tieslietu ministri, kā arī atbildīgo Saeimas komisiju deputāti, kuri, būdami informēti par situāciju, neizpildīja savus Satversmē noteiktos pienākumus - aizsargāt savas tautas un valsts intereses.”
Kā redzams, Latvijas varasiestādes, it īpaši tiesībaizsardzības iestādes nespēj vai nevēlas atklāt minētās afēras, kaut šīs afēras ilgstoši apdraudējušas valsts demokrātijas principus, sabiedrības dzīves kvalitāti un padarījušas Latviju par vienu no visnabadzīgākajām valstīm Eiropā. Prezumējams, ka tas ir tikai tādēļ, ka politiskajām partijām, kas veido valdību, primāras ir personiskās intereses.
Ņemot vērā, ka Enerģētiskās drošības likuma projektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kad ministriju no 2020. gada17. decembra līdz 2022. gada 14. decembrim vadīja Artūrs Toms Plešs, kurš šobrīd aktīvi realizē Dānijā bāzēta komersanta EWE Neue Energien SIA intereses Latvijā tieši vēja parku attīstīšanā, rodas pārliecība, ka A. T. Plešam ir izdevies īstenot vēl vienu parlamenta un valdības atbalstītu afēru, lai nodrošinātu personisku labumu gūšanu.
Šādos apstākļos apsveram iespēju vērsties prokuratūrā ar lūgumu izvērtēt gan OIK afērā iesaistīto personu, gan A. T. Pleša un, iespējams, citu amatpersonu atbildību saistībā ar kaitējumu, kas saistībā ar nepamatota apjoma un jaudas saules un vēja elektrostaciju būvniecību neatgriezeniski nodarīts un var būt nodarīts Latvijas videi.
Publiskajā telpā Latvenergo koncerns cita starpā maldina sabiedrību, norādot, ka: “(..) paplašinot elektroenerģijas ražošanas portfeli ar saules un vēja enerģijas jaudām, kas nodrošinās pieejamāku un lētāku vietējo elektroenerģiju nākotnē”.
Latvijā un citās valstīs elektroenerģijas aprite notiek brīvā tirgus apstākļos, elektroenerģijas iegādei un pārdošanai izmantojot Nord Pool izsoļu vietni. Tādējādi Latvijā elektrības apritē komersanti piedāvā elektrību, kas iegādāta ar brīvā tirgus starpniecību un šai elektrībai nav ne mazākā sakara ar Latvijas teritorijā iegūto elektrības daudzumu.
Ir svarīgi uzsvērt, ka elektroenerģijas cena tirgū ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tostarp pārvades līniju jaudas un darbības. Ja, piemēram, savienojošā līnija ar ziemeļvalstīm remonta dēļ ir izslēgta no darbības, tas ievērojami paaugstina elektrības cenu izsolē. Tādēļ, ja pat Latvijā ir labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas ražošanai, Latvijā iegūto elektrību nav iespējams lētāk realizēt Latvijas teritorijā. Tas norāda uz to, ka vietējo atjaunojamo enerģijas avotu attīstība neietekmē elektrības cenu galalietotājam. Minētais liecina, ka Latvenergo koncerna un, nereti, politiķu maldinoši proponētais, ka atjaunojamās enerģijas ražošanas kapacitātes palielināšana Latvijā nodrošinās vietējiem patērētājiem lētu elektroenerģiju nākotnē, ir klaji nepatiesi apgalvojumi.
Vēja staciju esamībai vai neesamībai nav ietekme uz elektrības gala tarifiem. Elektrības gala tarifs sastāv no 3 komponentēm: elektrības cena, pārvades izmaksas un sadales izmaksas. Pirmo komponenti nosaka tirgus izsoles cena. Attiecībā par pārvades un sadales izmaksām, kas nav brīvā tirgus produkts, bet ir valsts kapitālsabiedrību monopola rezultāts, nesen piedzīvojām neadekvātu cenu kāpumu, kas kopsakarā ar publiskā komersanta 2023. gadā gūto peļņas aprēķinu, rada priekšstatu par publiskā komersanta AS "Augstsprieguma tīkls" monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Nav mazsvarīgi, ka elektrības sadales/pārvades tarifs sastāv no 2 komponentēm, fiksētās maksas un vēl abonentmaksas, kas piesaistīta elektrības patēriņam. Tas nozīmē, ka elektrības galalietotājs par elektrības pārvadi un sadali maksā arī tad, kad elektrību nemaz nepatērē, proti, maksā pat tad, ka komersanta resursus neizmanto. Uzsverams, ka maksai par šīm divām komponentēm nav nekāda sakara ar elektrības cenu un ražošanas avotu.
Kopsakarā šajā punktā minētais pierāda, ka valdības iecere pārvērst Latviju par grandiozu saules un vēja elektrostaciju parku, šim mērķim ziedojot Latvijas cilvēku veselību, videi nozīmīgas ainavas, bioloģisko daudzveidību un vidi kopumā, viennozīmīgi nav sabiedrības interesēs, bet ir tikai atsevišķu komersantu interesēs.
Valstī novērojama būtiska problēma saistībā ar elektroenerģijas ražošanas jaudas rezervēšanas nekontrolētu apjomu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 821 “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai”, atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ražošanas jaudu palielināšanai Latvijā, pašlaik izsniedz, nekontrolējot valsts faktiskās vajadzības un iespējas. Baltijas valstu energosistēma, kurā šobrīd vēl ir iekļauta arī Krievija, ar desmit 330 kV elektropārvades līnijām ir spējīga pārvadīt noteiktu daudzumu elektrības jaudas. Tādēļ nav pareizi, ka valsts izsniedz nekontrolētu skaitu atļaujas, ražošanas jaudu palielināšanai, kas ievērojam pārsniedz elektrības pārvades spējas.
Šobrīd visas pārvades un sadales elektrolīnijas ir pārpildītas ar virtuāli rezervētām ģenerējošo pieslēgumu jaudām. Tas liecina par steidzamu nepieciešamību pārskatīt pašreizējo tiesisko kārtību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas jaudas rezervēšanu un ražošanas atļauju izsniegšanu, lai veicinātu stabilu un sabiedrībai pieņemamu enerģijas ražošanas plānošanu.
Neievērojot reāli apgūstamo elektrības ražošanas jaudas daudzumu, valsts provocē komersantus nerēķināties ar vietējās sabiedrības un nacionālajām interesēm. Šobrīd komersanti plāno vēja elektrostaciju būvniecību vietās, kur sabiedrībai tas nav pieņemami. Minētais kopumā sabiedrībā veido depresīvu emocionālo fonu, jo sabiedrība izjūt bailes, nepatiku pret valsts pārvaldību, jūtas eksistenciāli apdraudēta, gan saistībā ar risku veselībai, gan dabas biotopu iznīcināšanu, gan par īpašuma vērtības samazināšanos. Esam veikuši apstākļu izpēti un secinām, ka vietās, kur uzbūvētas vēja elektrostacijas, izteikti novērojams īpašuma vērtību samazinājums. Par šo jau valdībai esam snieguši informāciju.
Šobrīd notiekošais, ar neskaitāmajām sabiedriskajām apspriešanām par ietekmes uz vidi izvērtējumu, kas korelē ar valsts nesaprātīgo rīcību, kad nekontrolētā apjomā komersants var saņemt atļaujas, elektrības ražošanas jaudu palielināšanai, tāpat iepriekš pieminētā OIK afēra, kā arī bijušā ministra T.E. Pleša pieminētās izpausmes, kopumā rada neuzticēšanos valsts pārvaldei, kas nenoliedzami ir sava veida valsts iekšējās stabilitātes apdraudējums.
Kopsakarā ar valstī notiekošajiem negatīvajiem procesiem, kas vērsti uz reģionu iznīcināšanu, pieaugošo nabadzību un varas centralizāciju, rodas pat naidīga fona, nepārvarami nepatīkama attieksme pret valsts pārvaldi, jo pārliecinoši var apgalvot, ka Latvijas tauta nav suverēna, bet tiek apspiesta ar valdības dogmatiskiem noteikumiem.
Mēs, ar šo iesniegumu vēršamies pie Saeimas un valdības, kā arī atsevišķiem atbildīgajiem resoriem ar aicinājumu rūpīgi pārskatīt pašreizējo politiku par īstenoto vēja enerģijas attīstību Latvijā. Lūdzam ņemt vērā zinātniskās atziņas, it īpaši citu valstu doktrinālās atziņas, faktisko pieredzi un kompetentu speciālistu ieteikumus.
Mūsu galvenais uzstādījums ir enerģētikas drošības un neatkarības nodrošināšana, vienlaikus aizsargājot mūsu vidi un sabiedrības veselību. Iekams nav izstrādāta valsts ilgtermiņa enerģētiskā stratēģija, saimnieciski pareizi no valdības un pašvaldības puses būtu apturēt pilnīgi visas vēja un saules enerģijas staciju būvniecības ieceres.
Problēmu risināšanai ir nepieciešams izstrādāt skaidru enerģētikas attīstības stratēģiju, kas regulētu gan ražošanas jaudu daudzumu, gan to novietojumu. Tas ļautu racionāli plānot enerģijas ražošanas objektu izvietojumu, ņemot vērā vides, ekonomikas un sociālos aspektus. Stratēģijā būtu jāiekļauj gan esošās, gan plānotās enerģijas ražošanas iespējas, kā arī jādefinē skaidri kritēriji un prioritātes enerģijas avotu attīstībai. Tas ļautu Latvijai nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas ražošanu, kas atbilst valsts vajadzībām un iedzīvotāju labklājībai.
Uzsveram, ka enerģētikas drošība un neatkarība ir būtiska valsts ilgtspējīgas attīstības un nacionālās drošības sastāvdaļa. Tas prasa jēgpilnu enerģijas izmantošanas un iegūšanas efektivitāti, nekaitējot Latvijas videi un cilvēku veselībai.
Piemēram, Dienvidkurzemes novada Lažas un Cīravas pagastos zem saules paneļiem nonāks ap 600 ha vērtīgas aramzemes. Tāpat Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” mūsu tautas dabas bagātību - zemes, nomas izsolei vēja parku attīstībai valsts meža zemēs piedāvā 38 teritorijas vai izsoles daļas 157 777 hektāru platībā. Tādējādi tiek iznīcināti meža biotopi, gan vēja elektrostaciju būvdarbu laikā, gan paša vēja ģeneratora teritorijas izbūves vietā.
Iesnieguma pirmajā punktā jau pieminēts, ka Latvijas politiķiem un amatpersonām galvenais nosacījums lēmumu pieņemšanā ir citu valstu pieredze. Tādēļ vajadzētu arī vērtēt citu valstu pieredzi saistībā ar vēja elektrostaciju kaitīguma riskiem. Atsaucoties uz Zviedrijas pieredzi, kur valdība 2023. gadā noraidīja Vattenfall's pieteikumu vēja parka būvniecībai negatīvas ietekmes uz vidi un neatbilstības nacionālajām interesēm dēļ, aicinām Latvijas valdību rūpīgi izvērtēt līdzīgu būvniecības projektu ietekmi Latvijā.
Zviedrijā sertificēts ārsts Hennings Teorels, kurš ir speciālists iekšējo slimību un alerģiju jomā, ilgstošā termiņā no 2009. gada līdz 2018. gadam veicis medicīniskus novērojumus un izdarījis secinājumus, ka vēja enerģija ir kļuvusi par valsts galvenajām interesēm, kas ir pārākas par citām valsts interesēm - vides interesēm, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību un pārākas par mazapdzīvoto vietu iedzīvotāju veselības apdraudējuma riskiem. Kā piemērs ir dots novērojums par Gotlandi, kur no vaskulārās demences ievērojami palielinājies nāves gadījumu skaits, kas saistāms ar reģionā strauji pieaugošo vēja enerģijas staciju ieguves jaudu pieaugumu.
Motvind Sverige nacionālā apvienība Zviedrijā pieprasa Eiropas Savienības Padomei pārtraukt rūpniecisko vēja enerģijas eksperimentu un veikt rūpīgu auditu par tā ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, dzīvnieku dzīvi, dabu un cilvēku veselību. Motvind Sverige pieprasa kompensāciju cietušajiem par industriālās vēja enerģijas staciju radīto kaitējumu.
Publiski pieejamā informācija pierāda, ka pasaulē veidojas tiesu prakse, tiesu nolēmumos pierādītas vēja elektrostaciju kaitīgās sekas, kas izraisījušas būtiskus veselības bojājumus cilvēkiem.
Mēs varam sniegt neskaitāmus pierādījumus, turklāt mūsu kopienas iedzīvotāji jau iepriekš ir iesnieguši Ministru kabinetam un atsevišķām ministrijām dažādus, objektīvi pierādītus, zinātniski pamatotus faktus, kad uzzinājām par SIA “K2 Ventum” iecerēm būvēt vēja elektrostaciju Baltijas jūras aizsargājamajā teritorijā.
Kā jau minēts, būtiska ir ilgtermiņa ražošanas plānošana, tostarp būtiska ir atkritumu pārvaldība. Kritiski svarīgi ir rūpīgi apsvērt un plānot enerģijas ražošanas metožu ietekmi uz vidi, īpašu uzmanību pievēršot ilgtermiņa sekām, piemēram, vēja un saules elektroiekārtu radīto atkritumu pārvaldībai. Uzsveram, ka veiksmīgai enerģētikas politikas īstenošanai ir nepieciešama skaidra attīstības stratēģija, kas definētu, kurās vietās un kādā apjomā būtu jāizvieto ģenerējošie avoti. Tas ļautu ne tikai samazināt ietekmi uz vidi, bet arī veicinātu ilgtspējīgu un efektīvu enerģijas patēriņu. Kā piemēru var minēt saules paneļu inovatīvu izvietošanu vertikāla žoga veidā, tādējādi efektīvāk izmantojot zemi, kas nav iespējams paneļu horizontālā izvietojuma apstākļos.
Enerģijas ražošanas avotu dažādošana. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un stabili pieejamu enerģiju, ir svarīgi izmantot dažādas enerģijas ražošanas metodes, piemēram, saules enerģiju, kas var tikt integrēta gan privātmājās, gan industriālajās ēkās. Var ieviest modernas un gudras enerģijas pārvaldības sistēmas, piemēram, SMART GRID, kas var būtiski uzlabot enerģijas izmantošanas efektivitāti, ļaujot patērētājiem labāk kontrolēt un optimizēt savu enerģijas patēriņu.
Enerģijas ražošanas decentralizācija ir pats labākais veids kā atbalstīt sabiedrības intereses un tas, neapšaubāmi, atbilst nacionālajām interesēm. Enerģijas ražošanas avotu tuvināšana patērētājiem var būtiski samazināt enerģijas zudumus pārvades laikā un veicināt efektīvāku enerģijas izmantošanu. Šāda pieeja veicina gan energoefektivitāti, gan arī mazina vides ietekmi, nodrošinot zemākas pārvades un sadales izmaksas, kā arī uzlabojot elektroenerģijas pieejamību patērētājiem.
Enerģijas decentralizācija piedāvā arī būtisku ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā, radot jaunas darbvietas un veicinot mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi. Tas ļauj sabiedrībai kļūt ne tikai par enerģijas patērētājiem, bet arī ražotājiem, kas izmanto vietējos energoresursus, piemēram, saules un vēja enerģiju, lai saražotu elektroenerģiju savām vajadzībām, un, lieko enerģiju, pārdotu atpakaļ tīklā. Turklāt, decentralizētas enerģijas sistēmas veicina sabiedrības iesaistīšanos un izpratni par enerģijas patēriņa un ražošanas procesiem, veicinot ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu un lielāku atbildību par vides aizsardzību.
Pieprasām pievērst īpašu uzmanību šiem jautājumiem, pārskatīt pašreizējo tiesisko kārtību un praksi saistībā ar vēja elektrostaciju parku attīstību. Ir svarīgi nodrošināt, ka turpmākā enerģētikas politika tiek veidota, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principus un decentralizētas enerģijas ražošanas priekšrocības. Tas ietver ne tikai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, bet arī nepieciešamo regulatīvo un infrastruktūras atbalstu šādu sistēmu ieviešanai un darbībai.
Papildus tam, ir būtiski veikt pasākumus, lai atvieglotu atjaunojamo energoresursu integrāciju elektroenerģijas sistēmā, uzlabojot tīkla elastību un spēju uzņemt mainīgo atjaunojamo energoresursu ieguldījumu. Tas prasa gan tehnoloģiskus uzlabojumus, gan arī normatīvo aktu pielāgošanu, lai veicinātu inovatīvu risinājumu ieviešanu, piemēram, akumulācijas tehnoloģijas un gudrās pārvaldības sistēmas.
Uzsveram nepieciešamību pēc plašākas sabiedrības iesaistes un informētības veicināšanas par enerģijas ražošanas un patēriņa jautājumiem. Tas ietver izglītojošas kampaņas un dialogu veicināšanu, ne tikai starp valdību un komersantiem, bet arī iekļaujot dialogā sabiedrību, lai kopīgi strādātu pie ilgtspējīgas un drošas enerģētikas nākotnes veidošanas mūsu valstī.
Kopsakarā ar iepriekš minēto un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 104. pantu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. un 48. pantu, Attīstības plānošanas sistēmas likumu un Latvijas izaugsmes modeli: “Cilvēks pirmajā vietā”, lūdzam izpildīt mūsu prasījumus:
izstrādāt nacionālā līmeņa Latvijas ilgtermiņa enerģētikas attīstības stratēģiju;
nodrošināt sabiedrības līdzdalību Latvijas enerģētikas attīstības stratēģijas izstrādes procesā;
atzīt par spēkā neesošu Enerģētiskās drošības likumu;
atbilstoši nacionālās enerģētikas attīstības stratēģijai, izstrādāt un izdot likumu, kurā noteikts Latvijas enerģētiskās drošības tiesiskais regulējums;
pārtraukt izsniegt atļaujas elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai un ražošanas jaudu palielināšanai līdz brīdim, kad izstrādāta un apstiprināta Latvijas ilgtermiņa enerģētikas attīstības stratēģija;
pieprasīt tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt iesaistīto amatpersonu un politiķu darbību/bezdarbību, kuras rezultātā sabiedrībai nācās ilgstoši ciest kaitējumu saistībā ar OIK netaisnīgu noteikšanu un piemērošanu;
pieprasīt tiesībsargājošām iestādēm izvērtēt, vai bijušā ministra A. T. Pleša darbībā ir /nav noziedzīga nodarījuma sastāvs, kas atbilst interešu konflikta pazīmēm un/vai tirgošanās ar ietekmi pazīmēm, kas izdarīts nolūkā, lai nodrošinātu sev personīga labuma gūšanu pēc ministra pilnvaru beigām;
izsniegt visu informāciju, kura pierāda, ka Saeima un valdība ir izvērtējusi faktus par vēja elektrostaciju nekaitīgumu un objektīvi pamatoti noteikusi 800 metrus kā drošu attālumu no ēkām, 250 metrus augstiem un cita augstuma vēja ģeneratoriem, ņemot vērā visas iespējamās ģeneratoru jaudas;
izsniegt informāciju, kuru Saeima un valdība ir izvērtējusi un tādēļ varējusi izdarīt objektīvi pamatotu slēdzienu, ka 252 metrus augstu, 60 vēja turbīnu vēja parka būvniecība ir samērīgs vides aizskārums un kaitējumus, salīdzinot ar:
vietējās kopienas cilvēku veselībai nodarīto kaitējumu;
labbūtībai nodarīto kaitējumu;
piejūras ainavai, kultūras pieminekļu ainavai un mazpilsētas ainavai nodarīto kaitējumu;
konkrētās vietas biotopam, tostarp aizsargājamam biotopam nodarīto kaitējumu,
vietējo komersantu - tūrisma nodrošinātāju komercinteresēm nodarīto kaitējumu;
konkrētās vides iznīcināšanu kopumā
un sabiedrība no vēja elektrostaciju būvniecības ilgstoši gūs lielāku labumu par to, ja uzskatītais kaitējums un aizskārums nebūtu nodarīts.
izsniegt aprēķinus un metodiku, kuru Saeima un valdība ir izmantojusi, vai izstrādājusi, saistībā ar to atkritumu utilizēšanu, tostarp izmaksām un apstrādes metodi /veidu, kuri radīsies pēc vēja un saules elektrostaciju ģeneratoru darbības beigām.