Svaigi pieņemtās OCTA likuma izmaiņas no iedzīvotāju maciņiem ir gadu izvilks miljoniem EUR par tādu transporta līdzekļu apdrošināšanu, kas nepiedalās ceļu satiksmē. Katru gadu. Kā varēja gadīties, ka visi deputāti vienbalsībā Kristapa Krištopāna vadībā nobalsoja par šādu likumprojektu, kuru tagad paši centīsies atcelt pēc brīža?
Instrumentāli šajā miljonu izsūkšanas un tam sekojošas iedzīvotāju masveida sodīšanas par to, ka viņiem nebūs OCTA, likumprojektā vainojama Jaunās Vienotības vadītās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadība un Finanšu Ministrija.
Šī nav pirmā reize, kad Saeimas komisijas vadība ar likumdošanas manipulācijām ir palīdzējusi apmānīt un pēc būtības apzagt Latvijas iedzīvotājus. Šīs vasaras a/s “Latvijas Gāze” aiziešana no biržas. Pavisam nesen izmantojot Saeimas komisijā, izmantojot pirms 2 gadiem veiktās Finanšu Ministrijas manipulācijas tika pieņemts Akciju Atpirkšanas likums tādā formulējumā, kas ļauj vairākuma akcionāriem bez problēmām apmānīt (pēc būtības apzagt) mazākuma akcionārus atpērkot akcijas par neadekvāti mazu cenu. Šovasar to izmantoja Latvijas Gāzes lielakcionāri lai aizejot no biržas izteiktu mazākuma akcionāriem likumā noteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai par pusi no akciju vērtības biržā. Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira virzīto likumu sūdzēties nav kur. Pašu Akciju Atpirkšanas likumu šādā formulējumā Saeimas komisija un Finanšu Ministrija pirms gandrīz 3 gadiem noorganizēja tā, lai atbalstītu Andreja Leiboviča un citu AS AB CITY labuma guvēju ne visai likumīgo Olainfarm pārņemšanu un aiziešanu no biržas, cita starpā pašam A. Leibovičam organizējot darbības, lai, legalizētu vairāk nekā 3 miljonu EUR izkrāpšanu no uzņēmuma ar tam sekojošu iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Šoreiz labuma guvējs no Saeimas komisijas un Finanšu ministrijas organizētajām OCTA likuma izmaiņām ir visi Latvijas apdrošinātāji, kuri ik gadu, neuzņemoties papildus atlīdzību risku, saņems vairākus miljonus EUR par tādiem transporta līdzekļiem, kuri nemaz nevar izraisīt negadījumus, jo nepiedalās ceļu satiksmē.
Kā Finanšu ministrijai un Saeimas komisijai izdevās tik gludi izbīdīt šo cauri Saeimai tā, lai neviens to nepamanītu pirms likums ir pieņemts un izsludināts un 100% no deputātiem nobalsotu “PAR”? Lai to panāktu svarīgi bija rīkoties bez jebkāda iepriekšēja publiska brīdinājuma un izvairīties no jebkādas publiskas diskusijas pirms likums stājas spēkā. Tas tika darīts paslēpjot OCTA likuma patiesās izmaiņas nesakarīgā vārdu vārsmojumā likumprojekta anotācijā tā, lai deputāti anotāciju pārlasot neizprastu, kādas ir sekas pieņemtajam likumprojekta formulējumam.
Ja ieskatāmies OCTA likumprojekta anotācijā, tad redzam, ka tajā nekur, pilnīgi nekur neparādās skaidri saprotami uzrakstīts, ka tagad OCTA būs obligāta arī tiem transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. Tas skaidri neparādās nekur. Tā vietā ir Finanšu Ministrijas ļoti garš vārdu savārstījums, kas satur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām un Eiropas Tiesas spriedumiem un no kura labs juridiskais speciālists varētu ar zināmām pūlēm secināt, ka OCTA likuma izmaiņas padarīs OCTA obligātu visiem transporta līdzekļiem. Skaidri tas nekur nav uzrakstīts likumprojekta anotācijā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs J. Reirs ar gudru ziņu pats neaizgāja un neprezentēja Jaunās Vienotības vadītās Finanšu Ministrijas izperināto OCTA likumprojektu Saeimas sēdē. To darīja Kristaps Krištopāns, kurš, savukārt, lai arī jau nedaudz vairāk nekā gadu ir šīs komisijas loceklis, šķiet gandrīz ne reizi komisijas sēdēs nav izteicies par konkrēto likumprojektu un attiecīgi neko par to droši vien nezina. Tātad J. Reirs par likumprojekta patieso saturu Saeimas sēdē neiepīkstējās ne vārda. Savādi, vai ne? Tas, ka OCTA būs obligāta arī nebraucošiem transporta līdzekļiem, bija šī likumprojekta visbūtiskākā sastāvdaļa, pat svarīgāka par to, ka OCTA būs obligāta arī skūteriem. Šī izmaiņa ietekmē mūs visus, bet tā ir iemanevrēta likumprojektā dziļā slepenības piesegā, lai sabiedrība par to neuzzinātu priekšlaikus un nesāktos diskusijas.
Likumprojekta anotāciju gatavoja Finanšu Ministrija, tāpat kā tā gatavoja (vai vismaz tai bija jāgatavo) pašu likumprojektu. Pieļaujot, ka Finanšu Ministrijas ierēdņi tomēr nav galīgi pamuļķi, ir jādomā, ka viņi saprata kādas sekas ir likumprojektam. Lai noslēptu šīs sekas no sabiedrības un no deputātiem Finanšu Ministrija veica divas darbības. Pirmkārt radīja vāji sakarīgo vārdu savārstījumu likumprojekta anotācijā, tā noslēpjot plānoto likuma izmaiņu būtību šajā jautājumā. Otrkārt pēc iespējas noslepenoja pašu likumprojekta pieņemšanas gaitu - pārkāpjot Sabiedrisko Organizāciju un Ministru Kabineta sadarbības Memoranda garu un burtu uz diskusijām par likumprojekta gaitu netika aicināta neviena sabiedriskā organizācija. Neviena sabiedriskā organizācija netika informēta par likuma tapšanas gaitu šajā jautājumā. Likumprojekta tapšanā piedalījās tikai apdrošināšanas sabiedrību savstarpējā biedrība - LTAB (Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošinātāju birojs), kurš pārstāvot savu biedru savtīgās intereses automātiski iestājās par tādām OCTA izmaiņām, kas izvilktu pēc iespējas vairāk naudas no iedzīvotāju maciņiem pie tam neradot apdrošinātājiem nekādus papildus izdevumus.
Kopumā tātad jāvērtē, ka tā ir bijusi apzināta ļaunprātība no Jaunās Vienotības Finanšu ministrijas puses, lai sagādātu papildus ienākumus apdrošinātājiem.
Komisijas sēžu protokolos ir redzamas divas lietas. Pirmkārt ne reizi netiek pieminēts un apspriests tas, ka tagad OCTA būs obligāta arī tiem transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. Tā ir svarīgākā likumprojekta daļa, bet tā pat netiek pieminēta. Kurš vada komisijas sēdes un nosaka dienas kārtību? Izskatās, ka Jānis Reirs OCTA likumprojekta apspriešanu vadīja tādā veidā, lai maksimāli izvairītos no jebkurām diskusijām. Un to darīja tā, lai pēc iespējas atņemtu deputātiem, tai skaitā komisijas locekļiem iespējas iepazīties ar izskatāmajiem jautājumiem un paust savu viedokli. J. Reirs komisijas sēdes gan izsludināja, gan vadīja tādā veidā, lai arī sabiedriskām organizācijām un interešu grupām un iedzīvotāju pārstāvjiem būtu pēc iespējas samazinātas iespējas iepazīties ar likumprojektu un izteikt savu viedokli. Kādā no sēdēm par OCTA jautājumu ar attālinātu sabiedrisko organizāciju piedalīšanos Latvijas Profesionālo Apdrošināšanas brokeru asociācijai pat netika ieslēgts mikrofons, lai tā nevarētu izteikt savu viedokli par topošajām OCTA likuma izmaiņām. Reti par kuru no OCTA likumprojekta izmaiņu punktiem Saeimas komisijas sēdēs ir norisinājusies jēgpilna diskusija. Un Reirs parūpējās par to, lai jautājumā par OCTA obligātumu visiem transporta līdzekļiem šādas diskusijas nebūtu. Pat nebija komisijas balsojuma. Kā ierasts bija tikai komisijas vadītāja jautājums “vai vajag balsojumu?” un viņa paša atbilde uz savu jautājumu “balsojumu nevajag ejam pie nākamā jautājuma”. To visu var redzēt protokolos.
Tagad mums ar bažām jāgaida kādus vēl ļaunprātīgi negatīvus pārsteigumus nākotnē tādā pašā veidā sagatavos Finanšu ministrija un to “izairēs” cauri Saeimas komisijai. Starp citu, pēc pāris nedēļām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atkal tiks skatītas izmaiņas OCTA likumā - cita izmaiņu pakete, kuras galvenais elements ir konkurences likumu pārkāpumu novēršana no apdrošinātāju puses un apdrošinātāju kontroles mazināšana pār LTAB - tā lai LTAB un tā no mūsu OCTA maksājumiem uzkrātais daudzdesmitu miljonu fonds darbotos sabiedrības, bet ne tikai apdrošinātāju savtīgās interesēs. Tā būs iespēja labot arī šo OCTA likumu punktu par OCTA obligātumu transporta līdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. Redzēsim, kā šoreiz rīkosies Finanšu ministrija un atbildīgā Saeimas komisija.
Pielikumā: Likumprojekta anotācija, autors: Jaunās Vienotības vadītā Finanšu Ministrija
Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā
Izraksts no Saeimas sēdes protokola, kurā tika pieņemtas OCTA izmaiņas 3. lasījumā.
Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas trīspadsmitā sēde 2024. gada 14. novembrī
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kristaps Krištopans.
K. Krištopans (LPV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā lasījumā.
Komisijā tika iesūtīti 13 priekšlikumi. Visus 13 priekšlikumus izskatījām.
1. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. 2. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 3. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Krištopans. 4. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 5. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. 6. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. 7. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 8. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Krištopans. 9. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. 10. - finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. 11. - finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. 12. - Finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Krištopans. Un pēdējais - 13. - finanšu ministra priekšlikums. Arī komisijā guva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
K. Krištopans. Paldies.
Izraksts no OCTA izmaiņu likumprojekta anotācijas: 4 lpp
Par Direktīvas 1.panta 1.punkta b) apakšpunktu
Direktīvas 5.apsvērumā skaidrots, ka Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST)
jaunākajos lēmumos, proti, lēmumos lietās Vnuk, Rodrigues de Andrade un Torreiro,
ir precizējusi koncepta “transportlīdzekļu izmantošana” nozīmi. Jo īpaši EST ir
precizējusi, ka mehāniskie transportlīdzekļi parasti ir paredzēti izmantošanai
transportam neatkarīgi no šādu transportlīdzekļu raksturlielumiem un ka šādu
transportlīdzekļu izmantošana attiecas uz jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas
atbilst tā parastai funkcijai - kalpot par transporta līdzekli, - neatkarīgi no apvidus,
kurā attiecīgais mehāniskais transportlīdzeklis tiek izmantots, un neatkarīgi no tā, vai
transportlīdzeklis ir nekustīgs vai atrodas kustībā. Direktīvu 2009/103/EK nepiemēro,
ja negadījuma brīdī šāda transportlīdzekļa parastā funkcija ir “tikt izmantotam
mērķiem, kuriem transportlīdzekli neizmanto”. Tā tas varētu būt gadījumā, ja
attiecīgo transportlīdzekli neizmanto minētās direktīvas 3. panta pirmās daļas nozīmē,
jo tā parastā funkcija, piemēram, ir “tikt izmantotam kā rūpnieciskam vai
lauksaimnieciskam enerģijas avotam”. Juridiskās noteiktības labad šī judikatūra tiek
atspoguļota direktīvā 2009/103/EK, nosakot “transportlīdzekļa izmantošanas”
definīciju.
EST 2021. gada 29. aprīļa spriedumā lietā Nr. C 383/19 46. punktā norāda, ka
transportlīdzeklis, kas ir reģistrēts un tādēļ nav ticis pienācīgi izņemts no aprites un
kas ir piemērots braukšanai, atbilst “transportlīdzekļa” jēdzienam Direktīvas
2009/103 1. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi uz to nepārstāj attiekties šīs
direktīvas 3. panta pirmajā daļā minētais apdrošināšanas pienākums tikai tāpēc vien,
ka tā īpašnieks vairs neplāno to vadīt un to ir novietojis privātā teritorijā (spriedums,
2018. gada 4. septembris, Juliana, C 80/17, EU:C:2018:661, 42. punkts). Līdz ar to
saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta pirmo daļu civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas līguma noslēgšana saistībā ar mehāniskā transportlīdzekļa lietošanu ir
obligāta gadījumā, ja attiecīgais transportlīdzeklis joprojām ir reģistrēts dalībvalstī un
ar to var piedalīties ceļu satiksmē, bet tas pēc tā īpašnieka, kurš vairs nevēlas to vadīt,
izvēles ir novietots privātā teritorijā (spriedums, 2018. gada 4. septembris, Juliana,
C 80/17, EU:C:2018:661, 52. punkts).